/nginx/o/2018/07/12/8837986t1h7c92.jpg)
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis visbeidzot vienojušās cīņā pret autovadītāju bezrūpīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu aiz savas valsts robežām. Pagājušajā nedēļā Briselē tika apstiprināts priekšlikums direktīvai, ar ko veicinās pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes pārkāpumiem un no soda maksāšanas izbēgt vairs nevarēs. Latvijai šī problēma nav sveša.
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors uzskata, ka iniciatīva kopīgiem spēkiem ES līmenī cīnīties ar ārvalstu autobraucēju visatļautību sekmēs satiksmes drošību. "Šī iniciatīva to veicinās. Cilvēkiem nebūs nesodāmības sajūta, kāda līdz šim atsevišķos gadījumos bija vērojama, autovadītājiem braucot citā valstī," viņš atzina esmaja.lv. "Es domāju, ka ārvalstu tūristi brauks uzmanīgāk un nepārkāps noteikumus. Līdz šim, piemēram, fiksējot ātruma pārkāpšanu, nevarēja identificēt, kurš to izdarījis, bet pēc jaunajiem noteikumiem tiks pieprasīta informācija konkrētās valsts reģistram, kam pieder konkrētais transportlīdzeklis, un viņš tiks sodīts," norādīja J. Aizpors.
Šoferu bravūru nomainīs cieņa
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš neuzskata, ka autovadītājs ārzemnieks uz Latvijas ceļiem vērtējams kā bīstamāks, salīdzinot ar vietējiem auto braucējiem. "Tomēr nevar noliegt, ka ārvalstnieki izmanto to, ka ar Latvijas likumdošanu ir grūti cīnīties pret viņu pārkāpumiem," komentē E. Zivtiņš, esmaja.lv atklājot, ka ārzemnieku neapmaksātās soda naudas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem jau iekrājušās 300 000 latu apmērā.
Viņš ir pārliecināts, ka šo jautājumu nepieciešams steidzīgi atrisināt ES līmenī. Arī Latvija bijusi starp tām valstīm, no kuru puses nākusi iniciatīva par izmaiņu nepieciešamību un iespēju dalīties ar informāciju valstu starpā.
"Pašu mājās šobrīd aktīvi strādājam pie tā, lai turpmāk iebraucēji autovadītāji Latvijā būtu spiesti rēķināties ar ceļu satiksmes noteikumiem. Drīzumā varētu tikt pieņemti noteikumi, ka ārzemniekiem būs jāmaksā garantijas nauda un pēc konstatēta pārkāpuma viņi nevarēs turpināt kustību, iekams nebūs to samaksājuši. Līdz šim bija tā, ka mēs izrakstījām protokolu, bet ārzemnieks ar to aizbrauca uz neatgriešanos, sodu tā arī nekad nesamaksājot. Turpmāk, ja viņš attieksies maksāt, tiks aizturēta automašīna vai dokumenti, līdz brīdim, kad viņš samaksās garantija snaudu," pastāstīja E. Zivtiņš.
Pašmāju braucēji aiz robežas – rāmi
Visbiežāk ārzemju šoferi ceļu satiksmes noteikumus ignorē, pārsniedzot maksimālo atļauto ātrumu, atklāja E. Zivtiņš. Statistika rāda, ka ar ārvalstu automašīnām ātrums tiek pārsniegts aptuveni par 30 kilometriem stundā, esmaja.lv informēja E. Zivtiņš. Viņš norāda, ka pašmāju braucēji ātrumu pārsniedz vēl vairāk, taču, aplūkojot pārkāpumu skaitu un pārsniegto ātrumu proporcionāli starp vietējiem braucējiem un ārzemju šoferiem, aina būtu citāda – ārzemnieki noteikumus pārkāpj biežāk un ātrumu pārsniedz vairāk. "Taču uz kopēja pārkāpumu fona ārzemnieki veic 5% no tiem," norādīja E. Zivtiņš.
"Tikmēr," pārdomās dalījās E. Zivtiņš, "mani ārzemju kolēģi atzīst, ka latvieši ir visai apzinīgi braucēji aiz mūsu valsts robežām. Ārzemēs latvieši uzvedās kā ciemiņi, ir toleranti un cenšas ievērot ceļu satiksmes noteikumus, kamēr Latvijā mūsu braucēji jūtas kā ikviena ceļa saimnieki. Lai arī to nav daudz, tomēr gadās arī starpgadījumi, kad mūsu braucēji izraisa avārijas un retu reizi arī smagus negadījumus, īpaši kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, kā arī Īrijā."
Cīņā ar "lielajām slepkavām"
Lai cīnītos ar ārvalstu pārgalvīgajiem autovadītājiem ES mērogā, vēl jāsagaida attiecīgās direktīvas apstiprināšana Eiropas Parlamentā, pēc kuras būs divus gadus ilgs pārejas periods jauno prasību ieviešanai nacionālajos tiesību aktos, šonedēļ informēja Satiksmes ministrija.
"Ja jūs esat tāda veida ātruma pārsniedzējs, man ir sliktas ziņas. Tas beigsies," paziņojis ES transporta komisārs Sīms Kallass. Saistībā ar ceļu satiksmes pārkāpumiem ārvalstu policijas apturētie autovadītāji līdz šim jutušies visai droši par sevi, jo policistiem ir ļoti grūti pārbaudīt viņu autotransporta reģistrācijas datus.
Briselē pieņemts priekšlikums 27 ES dalībvalstīs dalīties ar autotransporta reģistrācijas datiem, lai cīnītos pret likumpārkāpējiem. Stingri pasākumi tiks vērsti arī pret tiem četriem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ko Eiropas Komisija nodēvējusi par "lielajām slepkavām" – 75% ceļu satiksmes negadījumos konstatēto nāves gadījumu vainojama ātruma pārsniegšana, braukšana dzērumā, drošības jostu neizmantošana un luksoforu signālu neievērošana.