Lai labāk saprastu slimību, nepieciešamas zināšanas. Cukura diabēts nereti izraisa dažādas komplikācijas, tādēļ svarīgi atpazīt ne tikai slimību, bet būt informētiem par iespējamām komplikācijām, to pazīmēm un izpausmi. Tas var palīdzēt slimību un tās komplikācijas apkarot jau saknē. Šoreiz par vienu no biežākajām cukura diabēta komplikācijām – diabētisko neiropātiju.
Diabētiskā neiropātija ir nervu slimība, ko izraisa daudzas diabētam raksturīgas patoloģijas, piemēram, augsts cukura līmenis asinīs. Neiropātija var bojāt nervus viscaur ķermenī, izraisot notirpumu un dažreiz sāpes rokās, plaukstās, pēdās vai kājās, kā arī problēmas ar gremošanas traktu, sirdi, un dzimumorgāniem.
Kas izraisa nervu bojājumus cukura diabēta slimniekiem?
- Vielmaiņas faktori: augsts cukura līmenis, ilga slimības vēsture, iespējami zems insulīna līmenis, augsts tauku saturs asinīs
- Nervu – asinsvadu faktori: slimības dēļ tiek bojāti asinsvadi, kas nogādā skābekli un barības vielas nerviem
- Autoimūnie faktori, kas izraisa iekaisumu nervos
- Mehāniski nervu bojājumi: piemēram, karpālā kanāla sindroms
- Iedzimti faktori: piemēram, palielināts jutīgums pret nervu slimībām
- Dzīvesstila faktori: smēķēšana un/vai alkohola (sevišķi – nekvalitatīva vai apšaubāmas izcelsmes) lietošana
Kā primārais un galvenais faktors diabētiskās neiropātijas attīstībā tomēr ir paaugstināts cukura līmenis asinīs. Svarīga loma ir arī insulīna līmenim, holesterīna un tā frakciju lielumiem, kas darbojas kā papildus riska faktori. Mehāniskie faktori, piemēram, karpālā kanāla sindroms parasti attīstās pacientiem, kas strādā roku darbu – no pārslodzes. Jāņem vērā arī traumu sekas, kas var ietekmēt perifēros nervus, kā arī tas, ka cukura diabēta pacientiem ir traucēta nervu atjaunošanās pēc to bojājumiem. Iedzimtie faktori nav koriģējami, par tiem vajadzētu atcerēties, ja radiniekiem ir bijusi kāda roku un/vai kāju nervu slimība.
Cik nopietna ir šī cukura diabēta komplikācija?
Neiropātijas ir biežākās cukura diabēta komplikācijas ar augstu saslimstības risku. Perifērās neiropātijas dēļ tiek veiktas 50 – 70% netraumatisko kāju amputācijas.
Ap 25% cukura diabēta pacientu ir neiropātiskas sūdzības. 50% pacientu ar vienkāršu izmeklēšanu un 90% ar speciālu izmeklēšanu atklāj neiropātijas. Šo komplikāciju visprecīzāk var noteikt ar mērķtiecīgu tās meklēšanu.
Apmēram 50% diabēta slimnieku ir kāda neiropātijas forma, bet ne visiem ir spilgti izteikti simptomi. Visbiežāk neiropātijas simptomi ir izteikti slimniekiem ar 25 gadu diabēta "stāžu".
Diabētiskā neiropātija biežāk sastopama slimniekiem virs 40 gadu vecuma ar slikti kontrolētu glikēmiju, paaugstinātu tauku saturu asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu un palielinātu ķermeņa svaru.
Visbiežāk sastopamais tips ir perifēra neiropātija, kas skar rokas un kājas.
Tipiskākās neiropātijas pazīmes
Visa pazīmes var iedalīt "pozitīvajās" un "negatīvajās". Par "pozitīvajām" sauc sāpes, pastiprinātas vai izmainītas sajūtas; par "negatīvajām" – normālo, dabīgo sajūtu pazeminājumu vai zudumu.
"Pozitīvās" pazīmes:
Tās var būt pastāvīgas, dedzinošas, lēkmjveidīgas vai asas sāpes, nepatīkamas, neciešamas sajūtas. Tā var būt neesoša, bet paciešama kairinājuma sajūta, piemēram, tirpšana. Pie šīm pazīmēm pieskaitāma arī parasti nesāpīga kairinātāja izsauktas sāpes, piemēram, sāpes uz siltumu, spiedienu, pieskārienu. Pastiprinātas sajūtas iespējamas arī sāpīgu kairinātāju, piemēram, dūrienu, aukstumu un karstumu. Tāpat nereti novēro aizkavētu un eksplozīvu atbildi uz jebkuru sāpīgu kairinātāju.
"Negatīvās" pazīmes:
Tās ir sāpju, temperatūras, vibrācijas, spiediena sajūtas pazeminājums vai pat pilnīgs zudums.
Citi neiropātijas veidi
Iespējami arī vēl citi, retāk sastopami neiropātijas veidi. Var būt vērojamas izmaiņas gremošanā, zarnu un urīnpūšļa darbībā, seksuālā funkcijā un svīšanā.
Dažiem pacientiem vērojamas sāpes augšstilbos, gurnos, vai sēžamvietā, kā arī iespējama vājuma sajūta kājās (nejaukt ar mugurkaula spondilozes izraisītām sāpēm!)
Atsevišķiem pacientiem vērojams pēkšņs kāda nerva vai nervu grupas bojājums, kas izraisa sāpes vai muskuļu vājumu. Skarts var tikt jebkurš nervs cilvēka ķermenī. Biežāk var tikt skarti nervi, kas nodrošina pēdu atliekšanu un acu kustības.
Ārsti rekomendē pievērst savlaicīgu uzmanību dažādām sava ķermeņa reakcijām. Gadījumā, ja ir cukura diabēts un kādas no augstākminētajām pazīmēm, jautājiet savam ārstējošam ārstam pēc padoma. Ārsti ir informēti par diabētiskās neiropātijas noteikšanas metodēm, un tās ārstēšanas shēmām.
Jāatceras, ka galvenais nosacījums, lai attālinātu cukura diabēta komplikāciju rašanos un to progresēšanu, ir labi kontrolēts cukura līmenis asinīs!
VAS P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas neirologs Ojārs Rubens.