Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
RB "Vecāku sapulcē" šoreiz atbilde uz kādas lasītājas jautājumu: ko iesākt, ja bērns nevēlas iet uz skolu. Atgādinām, ka arī šajā mācību gadā atklāti runāsim par visu, kas izglītībā aktuāls un kas vecākiem, bērniem un skolotājiem uz sirds.
"Riebjas, un viss!"
Mācību gads tikko sācies, bet bērns jau negrib iet uz skolu! Par to savā vēstulē, kas adresēta RB "Vecāku sapulcei", stāsta rīdziniece Gunta N.:
"Tā iznācis, ka maniem bērniem ir liela gadu starpība. Meita šogad mācās 12. klasē, bet dēls – 2. klasē. Ja ar meitas izglītošanos līdz šim nekādu nopietnu problēmu nav bijis, tad ar dēlu ir citādi. Jau pagājušā mācību gada nogalē ievēroju, ka dēls uz skolu iet kā uz spaidu darbiem, bet šogad ir vēl trakāk – pēc pirmās mācību nedēļas viņš paziņoja, ka uz skolu neies. Un viss. Abas ar meitu mēģinājām noskaidrot, kas par vainu, bet viņš spītīgi klusē. Izspiedām tikai vienu vārdu: "Riebjas!" Ja jau 2. klasē riebjas, tad kā gan tiksim līdz skolas beigām? Aizstiepu uz skolu ar varu, jo ar labu nebija pierunājams.
Man ir aizdomas, ka dēlam radušās kaut kādas problēmas attiecībās ar klasesbiedriem, lai gan viņš to noliedz. Neviena laba drauga klasē viņam nav, pēc dabas ir kautrīgs un kluss – atšķirībā no citiem puikām, kurus grūti novaldīt. Nezinu, kas man šajā situācijā būtu jādara. Jautāju klases audzinātājai, viņa atbildēja, ka nekādas saskarsmes problēmas neesot manījusi un, ja arī būtu, tad viņa diez vai jauktos pa vidu – bērniem ar tādām lietām esot jātiek galā pašiem..."
Mācīties ir neinteresanti
Skaidrojumu lūdzām sertificētai psihoterapeitei Zaigai Blauai. Viņa uzskata, ka tad, ja bērns kategoriski atsakās iet uz skolu, tam noteikti ir kāds iemesls. Vecākiem un pedagogiem vajadzētu to noskaidrot.
Bieži dzirdēts, ka skolēni sūdzas: mācīties ir neinteresanti. Arī tas var būt iemesls, kāpēc bērns nevēlas iet uz skolu. Mācību programmas varbūt ir labas, bet Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti tomēr varētu ieteikt domāt par jaunām mācību metodēm, kā bērnus ieinteresēt apgūt to, kas varbūt nešķiet tik saistošs. Laikā, kad daudzās ģimenēs un visās skolās jau nu noteikti ir pieejams internets, mājas darbus, piemēram, reizēm varētu pildīt nevis burtnīcā, bet arī mūsdienīgākā – elektroniskā veidā. Cits jautājums, ka skolas reizēm neļauj skolēniem izmantot internetu tik daudz un tik bieži, cik viņiem gribētos, bet tas jau nav neatrisināms jautājums. Arī datora spēlītes attīsta bērnam vajadzīgas iemaņas – reakciju, atjautību, kreativitāti – no šāda viedokļa tās ir pozitīvi vērtējamas. Tāpat angļu valodu bērns it kā nemanot iemācās... Jāseko gan, lai šāda aizraušanās ar datoru nekaitētu bērna veselībai.
Starp citu, internetā ir pieejams arī teksta redaktors, kas nepareizi uzrakstīto vārdu pasvītro, un bērnam tūlīt ir jādomā, kur ieviesusies kļūda un kā to izlabot, nevis jāraksta mājas vai klases darbs un pēc tam jāgaida, kamēr skolotājs to izlabos un tad vēl pašam jāveic kļūdu labojums. Pa to laiku daudz kas no uzdevuma jau ir aizmirsies, un bērnam nereti ir pat grūti saprast, kur īsti viņš kļūdījies. Līdz ar to mācīšanās kļūst apgrūtinoša un nepatīkama. Lai bērns gribētu iet uz skolu, viņam ir jāmācās ar prieku un zinātkāri. Ja skolēnam būs interesanti, tad uzdoto viņš iegaumēs nesalīdzināmi ātrāk nekā tad, ja ir garlaicīgi. Viss ir cieši saistīts – ja ir interese, būs arī uzcītība.
Gan fiziska, gan emocionāla vardarbība
Taču, saprotams, tas nav vienīgais iemesls, kāpēc bērns atsakās iet uz skolu. Var gadīties, ka arī pats skolotājs ir neieinteresēts, vienaldzīgs, varbūt bērns stundās slikti jūtas, jo darbu traucē kāds hiperaktīvs klasesbiedrs, varbūt bērns izjutis vardarbību...
Pēdējā laikā šādu gadījumu skaits diemžēl palielinās, atzīst psihoterapeite. Viņai bieži nācies uzklausīt bēdu stāstus par bērnu savstarpējo vardarbību skolā un skolotāju vienaldzību šādās situācijās. Fiziskā un emocionālā vardarbība ietekmē ne tikai tos bērnus, kuri ir tieši ar to saistīti, bet arī visus pārējos. Nereti viena klasesbiedra pazemošanā un apņirgšanā iesaistās visa klase, bet vecāki nenovērtē problēmas nopietnību – cik grūti patiesībā ir bērnam, un pat paši iesaistās pazemošanā, sakot: kas gan tu par puiku, ka nevari aiziet un visus nolikt pie vietas... Gadās, ka klasē apsmietie un atstumtie bērni ir fiziski vājākie vai arī tie, kurus vecāki pirms laika aizlaiž uz skolu, uzskatot, ka mazulis jau ir pietiekami gudrs (lasīt un rēķināt prot), lai sāktu iet pirmajā klasē jau no sešu gadu vecuma. Patiesībā zināšanu apjoms te nav noteicošais. Daudz svarīgāks ir bērna emocionālais briedums, brīdina Z. Blaua, tāpēc nevajadzētu steigties.
Ja bērns atsakās iet uz skolu un iemesls ir attiecības ar klasesbiedriem, tad vecākiem pašiem vajadzētu būt tik drosmīgiem, lai aizietu uz skolu un visu noskaidrotu, aprunātos ar citiem bērniem klasē un problēmas risināšanā iesaistītu klases audzinātāju, kā arī skolas psihologu.