Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8866277t1h0eb6.jpg)
Sārtās pīlādžogas un krāsainās asteres dārzā ir vasaras pēdējie sveicieni un rudens tuvuma vēstneši. Kā jauna sākums skolēniem un skolotājiem ir katrs 1. septembris. Visiem gribas ticēt, ka būs labāk nekā pagājušajā gadā. Pārmaiņas skolas gaitu sākumā gaida šīgada pirmklasniekus, jo beidzot valdībai ir izdevies īstenot iepriekš solīto — piešķirt brīvpusdienas visiem 1. klases skolēniem. Tas ir liels atbalsts daudzām ģimenēm, īpaši lauciniekiem.
Kamēr lauku skolās meklē skolotājus un cīnās par turpmāko eksistenci, Rīgā 1. septembri gaida ar bažām, spriež par alkohola un cigarešu tirdzniecības vietu stingru uzraudzību un policistu patrulēšanu ap skolām.
Lai arī no 1. septembra skolotāju algas palielinās par 60 latiem, daudzās skolās joprojām meklē speciālistus. Latvijas rajonu izglītības pārvaldes pārskatus no skolām par brīvajām darba vietām vēl nav saņēmušas, tomēr ir vakances, kuras nevar aizpildīt gadiem. Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa stāsta, ka Aizkraukles rajonā trūkst fizikas skolotāju, kuri mācītu vidusskolās, vairākus gadus pēc kārtas rajonā ir grūti atrast arī mājturības skolotājus zēniem un angļu valodas pedagogus. Lai arī mazās pašvaldības, meklējot skolotājus, izmanto dažādus “ieročus” — pievilina ar dzīvojamo platību, transporta izdevumu kompensāciju vai piešķir kādas citas atlaides, jaunie pēc studiju beigšanas skolā strādā nelabprāt. Astra Siliņa domā, ka fizikas skolotāju vidusskolās trūkst divu iemeslu dēļ — šo priekšmetu savulaik apguvuši pārāk maz studentu, un pēdējos gados šī eksaktā priekšmeta materiālā bāze skolās ir bijusi visai trūcīga, vien pēdējos gados uzlabojusies: “Diez vai pēkšņi skolās sāks strādāt jaunie skolotāji, kuri tikko beiguši studēt. Drīzāk jācer, ka tie skolotāji, kuri gadiem ilgi strādājuši skolās, izmantos iespēju pieteikties mērķstipendijām un pārkvalificēsies.”
Visvairāk jāuztraucas par to, ik katru 1. septembri mazajās lauku skolu vajag arvien mazāk, un, ja nebūs bērnu, nebūs vajadzīgi arī skolotāji. Vasarā vairākas Aizkraukles rajona pašvaldības ieguldījušas tūkstošus pamatskolu remontos, lai gan pašiem skolotājiem nav pārliecības, ka arī nākamgad 1. septembrī to durvis vērs. To, vai skolai būt vai nebūt, valdība “atļāvusi” izlemt pašvaldībām. Cik tās ilgi “vilks”, redzēsim.