Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šīs sāpes mēdz būt apgrūtinošas. Itin bieži tās kļūst par darba nespējas cēloni, bet arī vieglākos gadījumos sāpes vienkārši traucē ikdienas norisēs un var atņemt dzīvesprieku, un cilvēks ir gatavs darīt visu iespējamo, lai kaut kā atvieglotu savas ciešanas, raksta "Māja".
Vislabāk – vaicāt ārstam
Ja sāpes uznākušas bez redzama iemesla, pirmais solis noteikti ir sazināties ar savu ārstu. Sāpes nerodas tāpat vien, tas ir signāls, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Protams, ir gadījumi, kad cilvēks skaidri zina, ka vainīga trauma, kas gadījusies sportojot, vai pārāk liela slodze, remontējot dzīvokli, rokot kartupeļus utt. Cilvēki ar hroniskām muguras un locītavu problēmām parasti jau ir pārbaudījušies pie ārsta, noskaidrojuši, kas viņiem vainas, un saņēmuši arī padomu, ko darīt sāpju atvieglošanai. Bet sāpes un iekaisums var liecināt arī par nopietniem orgānu bojājumiem, kas prasa tūlītēju ārstēšanu. Ne vienmēr sāpju cēlonis atrodas tieši tajā vietā, kur sāp, piemēram, muguras sāpes var izraisīt dažādi traucējumi krūškurvja un vēdera dobuma orgānos.
Sāp mugura
Cēloņi šai nepatīkamajai parādībai var būt neskaitāmi, bet cilvēki bieži ir noskaņoti domāt ļaunāko: ka tur ir kāda starpskriemeļu disku patoloģija, tāpēc bail iet pie ārsta, jo šķiet – viņš noteikti pateiks, ka jāiet uz operāciju. Taču operācija vajadzīga tikai aptuveni 5% gadījumu. Visbiežāk sāp tieši muskuļi, un ar šo problēmu var tikt galā vienkāršāk. Ja mēdz sāpēt mugura, noteikti ir vērts apmeklēt kompetentus ārstus un pārrunāt, kādas dzīvesveida pārmaiņas būtu lietderīgas, kā nostiprināt muskulatūras korseti un attīstīt muskuļu spēku, kā veidot pareizu stāju. Mēs bieži darām pāri savai mugurai, ilgi sēžot vienveidīgā pozā, izdarot nepareizas kustības, nemākulīgi ceļot smagumus. Tāpat vajadzētu mājas aptieciņā turēt kādu ārīgi lietojamu līdzekli, lai mazinātu sāpes, iekaisumu un pietūkumu, ja pēkšņi gadījusies kāda ķibele, jo neviens nav pasargāts no sīkiem starpgadījumiem sadzīvē, darbā vai sporta nodarbībās – mežģījumiem, sasitumiem, sastiepumiem u. c.
Sāp locītavas
Tipiskākais locītavu sāpju cēlonis ir osteoartrīts. Līdz ar locītavas apvalku, muskuļu cīpslām, saitēm un locītavas kapsulu locītavā ir skrimslis, kurš mums dots visam mūžam. Skrimslis ir aptuveni 5 mm biezs, bet, gadiem ejot, tas nolietojas un kļūst plānāks. Normālā situācijā arī nodilis skrimslis ir gluds un locītavā saglabājas pietiekami laba slīdamība. Osteoartrīta gadījumā skrimslī trūkst tā saukto proteoglikānu – savienojumu, kas veido skrimšļa pamatvielu, tur rodas daudz mikroskopisku plaisiņu, virsma kļūst nelīdzena, un tas rada kustību apgrūtinājumu. Skrimslim sadrūpot, iekaisuma procesā atbrīvojas bioloģiski aktīvas vielas, kas kairina t. s. sinoviālo apvalku, tas pietūkst, spiež uz locītavas kapsulu un cīpslām, tāpēc rodas sāpes. Osteoartrīta izraisītie bojājumi visbiežāk izpaužas ceļu locītavās, plecu locītavās, kāju pirkstos, gūžu locītavās, roku pirkstu locītavās.
Osteoartrīts var būt patstāvīga slimība, bet var arī rasties kā sekas citām slimībām, kuru vidū ir reimatiskās slimības (reimatoīdais artrīts, Behtereva slimība u. c.), cukura diabēts, nervu sistēmas slimības u. c.
Osteoartrīta diagnozes precizēšanai ārsti nozīmē rentgena izmeklējumus. Tajos var redzēt locītavas spraugas sašaurinājumu un skrimšļa zudumu. Locītavu sāpju cēlonis var būt arī cits: cīpslu vai locītavas somiņas iekaisums, sāļu izgulsnējumi u. c.
Raksta tapšanā izmantoti Sandoz materiāli