Alerģiju sezona: kā pasargāt ādu un acis no ziedputekšņu kairinājuma

"Latvijā ik gadu tūkstošiem cilvēku saskaras ar sezonāliem alerģijas simptomiem, un bieži vien – izteiktāk pavasarī – šo reakciju izraisa koku ziedputekšņi, kas nonāk gaisā ziedēšanas laikā.

Īpaši kairinoši tie var būt acīm un ādai – diviem ļoti jutīgiem orgāniem, kuriem alerģijas sezonā nepieciešama pastiprināta aizsardzība un rūpes.

Saskaņā ar augu ziedēšanas laiku iedala vairākus alerģisko slimību saasināšanās periodus: pirmais – pavasarī, koku ziedēšanas laikā (marts, aprīlis, maijs), otrais – vasarā, graudaugu apputeksnēšanās laikā (jūnijs, jūlijs), trešais – rudenī, nezāļu putekšņu laikā (augusts, septembris, oktobris)," – skaidro farmaceite Mārīte Šukele.

Kuri koki ir biežākie pavasara alerģiju vaininieki

Pavasara alerģiju vaininieki visbiežāk ir koki – alkšņi, lazdas, bērzi, egles, kastaņi u.c. –, kuru ziedputekšņi ir viegli, sīki un tādēļ ar vēju izplatās lielos attālumos. Šie ziedputekšņi spēj iekļūt gan elpceļos, gan nosēsties uz ādas un gļotādām, izraisot nevēlamas reakcijas, kas daļai cilvēku var būt pat ļoti izteiktas.

"Pat ja konkrētais koks neaug jūsu mājas tuvumā, tā ziedputekšņi pa gaisu ar vēja palīdzību var ceļot kilometriem tālu,"

brīdina Mārīte Šukele.

Kā ziedputekšņi ietekmē ādu un acis

Ziedputekšņu alerģija ir ne vien elpceļu problēma. Bieži vien pirmie vai izteiktākie simptomi parādās tieši uz ādas vai ar nepatīkamām sajūtām acīs, kuras ir pastāvīgā kontaktā ar ārējo vidi.

Mārīte Šukele skaidro:

"Tie, kuri ar alerģijām saskaras regulāri, parasti tās atpazīst un zina, kā rīkoties, taču sarežģītāk ir tiem, kurus alerģija skārusi pirmo reizi – bieži cilvēkam šķiet, ka viņš ir saaukstējies, lai gan patiesībā simptomi liecina par alerģiju."

Kā sevi pasargāt ziedputekšņu sezonā

Personīgā higiēna un ikdienas rutīna

• Pēc uzturēšanās ārā rūpīgi nomazgā seju, rokas un acis ar vēsu ūdeni.
• Pēc atnākšanas mājās ieteicams izskalot degunu ar jūras ūdeni vai nātrija hlorīdu, atbrīvojot gļotādu no ziedputekšņiem.
• Vēlams izmazgāt matus, lai ar tiem ziedputekšņus neizplatītu telpās un gultasveļā nakts laikā.
• Biežāk mazgā gultasveļu.
• Apģērbu, ar kuru esi bijis ārā, uzreiz novieto atsevišķi no mājas drēbēm un pēc iespējas biežāk mazgā.

Barjeras un aizsarglīdzekļi

• Lieto mitrinošus, hipoalerģiskus krēmus, kas palīdz nostiprināt ādas dabisko aizsargbarjeru.
• Degunā var iesmērēt kādu ziedi vai vazelīna eļļu, kas izveido mehānisku barjeru gļotādai un neļauj alergēniem iekļūt organismā, izraisot alerģijas simptomus.
• Izvēlies kosmētiku bez alkohola un smaržvielām – tās vēl vairāk kairinās ādu.

Acu aizsardzība

• Ejot ārā, ieteicams lietot saulesbrilles. Tās aizsargās acis no ziedputekšņiem. Ja ikdienā tiek nēsātas brilles, periodos, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir augsta, vēlams lietot lēcas, kas vēl vairāk aizsargā acs gļotādu no alergēniem.
• Mākslīgās asaras jeb acu mitrinošie pilieni palīdzēs samazināt diskomfortu un izskalos alergēnus.

Telpu un vides kontrole

• Ieteicams vēdināt māju nevis pa dienu, kad spīd saule, gaiss ir sauss, vējains un ziedputekšņu koncentrācija augsta, bet labāk to darīt vēlākās vakara stundās, kad gaiss ir mitrāks, vai pēc lietus.
• Pārliecinies, ka mājās ir tīri gaisa filtri, plaukti, ventilācijas restes un citas vietas, kur var sakrāties putekšņi.
• Ziedputekšņu izplatības aktīvajā periodā nežāvē veļu ārā – tā var kļūt par ziedputekšņu “transportlīdzekli” uz mājas iekštelpām.

"Ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, jābūt uzmanīgam arī ar zāļu tēju lietošanu uzturā un, pirtī ejot, nevajadzētu pērties ar slotiņām,"

papildina farmaceite Mārīte Šukele.

Kad meklēt medicīnisku palīdzību

Ziedputekšņu alerģijas ir bieži sastopamas, taču tas nenozīmē, ka tās jāuztver kā normāla, paciešama parādība. Ja pašaprūpe un aizsardzības pasākumi nesniedz pietiekamu atvieglojumu vai simptomi nemazinās un kļūst izteiktāki, nevajadzētu vilcināties ar vizīti pie ārsta.

"Smagākos gadījumos ārsts var piedāvāt arī alergēnu specifisko imūnterapiju – terapiju, kuras mērķis ir "pieradināt" imūnsistēmu pie konkrētā alergēna, tā ilgtermiņā mazinot vai pilnībā novēršot alerģiskās reakcijas," norāda farmaceite Mārīte Šukele.

"Svarīgi saprast – laikus sākta ārstēšana ne tikai atvieglo simptomus, bet arī var novērst alerģijas progresēšanu un tās pāreju uz smagākām slimības formām, piemēram, astmu."

Arī alerģijas skartajiem ziedputekšņu sezonas var būt vieglas

Ziedputekšņu sezona noteikti nav iemesls atteikties no pavasara baudīšanas, iedrošina farmaceite Mārīte Šukele: "Ar zināšanām, saprātīgu ikdienas rutīnu un profesionālu atbalstu iespējams kontrolēt alerģiju simptomus un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi arī šajā gadalaikā."

Lai alerģija būtu vieglāk kontrolējama, viņa iesaka regulāri sekot arī ziedputekšņu prognozēm, piemēram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā, un plānot savu dienu tā, lai izvairītos no brīžiem, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".