WikiLeaks: Krievija meklējusi Šķēles un Šlesera atbalstu (153)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Video vairs nav pieejams. Video vairs nav pieejams.

Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, sākoties Krievijas - Gruzijas konfliktam, zvanījis toreizējam satiksmes ministram Aināram Šleseram un Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, mēģinot nodrošināt viņu atbalstu konfliktam, liecina interneta vietnes Wikileaks iegūtajos ASV Valsts departamenta dokumentos atrodama telegramma no vēstniecības Rīgā, raksta portāls ir.lv.

Ziņojumā teikts, ka viens no iemesliem, kas radīs grūtības Latvijas nostājas formulēšanā par Krievijas - Gruzijas karu, ir fakts, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem, ieskaitot svarīgākos politiskos spēlētājus, ir ienesīgas darījumu attiecības ar Krieviju, ko viņi baidās zaudēt. Tādas, pēc amerikāņu domām, ir toreizējā ārlietu ministra Māra Riekstiņa pārstāvētajai Tautas partijai, īpaši enerģētikas sektorā. Atzīmēts, ka arī toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kurš debatēs parlamentā aicinājis aizdomāties arī par Gruzijas līdera Mihaila Saakašvilli vainu kara izraisīšanā, nopelnījis krietnu naudu ar nekustamā īpašuma un tranzīta darījumiem, kas bijuši atkarīgi no Krievijas.

"Mēs domājam, ka tā nav tikai sagadīšanās, ka viņš [Vešņakovs - red.] zvanīja diviem no trim Latvijas oligarhiem. Lai gan viņš nav zvanījis Aivaram Lembergam, viņš ir sazvanījis tās partijas vadītāju, kura Lembergam ir vistuvākā," teikts ziņojumā.

Kā noprotams, ASV vēstniecība interpretē Krievijas vēstnieka sarunas kā mēģinājumu apelēt pie politiķu privātajām biznesa interesēm, lai novērstu iespējamās sankcijas pret Krieviju, ko tolaik aktīvi apsprieda Latvijas diplomātiskajās aprindās - pārtraukt NATO sadarbību ar Krieviju militārajā jomā un neturpināt sarunas par atvieglotu vīzu režīmu ar ES, norāda portāls.

"Diemžēl sagaidāms, ka lielai daļai politikā ietekmīgu cilvēku pirmais instinkts būs darīt visu iespējamo, lai saglabātu savus privātos biznesa darījumus, ķeroties pie naivās iedomas, ka bizness un politika ar Krieviju var būt šķirtas lietas," teikts ziņojumā.

Premjers Ivars Godmanis ziņojumā minēts kā izņēmums, kuram bijis skaidrs, ko nozīmē Krievijas rīcība, kādas var būt tālākās sekas, viņš arī nekavējoties apjautis Krievijas atriebības iespējas enerģētikas sektorā un pieprasījis valdībā sagatavot rīcības plānu tādam gadījumam. Ziņojumā norādīts, ka augsti novērtēts Godmaņa brauciens uz Tbilisi kopā ar Baltijas, Polijas un Ukrainas līderiem, kamēr prezidents Valdis Zatlers kritizēts par priekšlaicīgu neatgriešanos no Olimpiskajām spēlēm Ķīnā.

ASV diplomātu ziņojumi atklāj, cik frustrēta bijusi Latvija par Rietumu atturīgo reakciju uz Krievijas - Gruzijas karu. Lai gan latviešu diplomāti atzinuši, ka Gruzija nav bez vainas, par galveno vainīgo uzskatīta Krievija. Latvija vēlējusies aktīvi iesaistīties debatēs gan ES, gan NATO mītnē Briselē, bet jutusies pazaudējusies starp lielvarām, norāda portāls.

Ziņojums tapis 2008. gada 15. augustā un klasificēts kā slepens.

Jau vēstīts, ka "WikiLeaks" rīcībā kopumā ir 250 tūkstoši dokumentu, kuros atklāta slepena informācija. Šie dokumenti pārsvarā ir sarakstes starp Vašingtonu un ASV vēstniecībām visā pasaulē. "WikiLeaks" šīs sarakstes nodevis vairākiem ietekmīgiem pasaules medijiem, piemēram, "New York Times", "Guardian" un "Spiegel".

"WikiLeaks" svētdienas vakarā sāka publiskot konfidenciālus un pat slepenus ASV vēstniecību ziņojumus ar daudzām šokējošām diplomātiskām epizodēm, neraugoties uz ASV iebildumiem pret to publiskošanu.

"WikiLeaks" pavēstīja, ka jaunā dokumentu pakete būs septiņas reizes lielāka nekā oktobrī publiskotie aptuveni 400 tūkstoši Pentagona dokumentu par karadarbību Irākā.

Augustā "WikiLeaks" publiskoja apmēram 90 tūkstošus dokumentu par karadarbību Afganistānā.

Komentāri (153)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu