Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ņemot vērā pozitīvo ietekmi ceļu satiksmē, ko radījuši pirmie četri ātruma kontroles fotoradari, Iekšlietu ministrija iecerējusi vēl vismaz 100 šādu iekārtu iegādi.
Tomēr es neticu, ka fotoradari uz Latvijas autoceļiem spēs mainīt autovadītāju kultūru, jo tas, kā šoferi brauc, ir atkarīgs, pirmkārt, no paša cilvēka audzināšanas, domāšanas un kultūras ikdienā.
Uz autoceļiem vairākkārt esmu saskārusies ar šoferu bezkaunību, piemēram, automašīnas vadītājs, kuru es cenšos apdzīt, nevis piebremzē, lai es apdzenot ātrāk varētu atgriezties savā joslā, bet gan spiež "pedāli grīdā" un speciāli nelaiž mani garām. Tāpat arī pilsētās esmu novērojusi, ka maz ir tādu šoferu, kuri piebremzē un palaiž izbraukt ārā no stāvvietas vai no citas tamlīdzīgas vietas, taču gadās jau arī jauki un laipni šoferi.
Manuprāt, allaž vīriešu un sieviešu starpā valda diskusija - vai sievietes brauc sliktāk par vīriešiem. Es nešķiroju pēc dzimuma autovadītājus, jo uzskatu, ka dzimumam nav nozīmes, vissvarīgākā ir māka vadīt auto, un to vienlīdz labi var darīt gan sievietes, gan arī vīrieši. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kāds instruktors ir bijis autoskolā. Domāju, ka man paveicās ar instruktoru, jo viņš visu spēja labi paskaidrot. Atceros, kāds gandarījums bija, kad beidzot tiesības bija rokā, taču tikai vēlāk, ikdienā braucot ar auto, aptvēru, ka braukšanas kultūra ir jāmācās visu mūžu.