Grandiozo projektu ģenerētājs un Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers šodien paziņoja, ka t.s. Ziemeļu koridors būs tilts un milzīgā objekta būvniecība būšot jāveic privātajiem patneriem, kuriem varētu beigās arī piederēt tiesības, piemēram, 30 gadus iekasēt naudiņu no tilta šķērsotājiem.
Kāds Vācijas uzņēmums esot veicis ļoti aptuvenas aplēses, ka tilts būšot nedaudz lētāks nekā tunelis zem Daugavas. Šlesers apgalvo, ka tādejādi varot ietaupīt 189 miljonus latu no kaut kādas mistiskas vicemēra iedomātās summas.
Mums, protams, atliek tikai sist plaukstas un priecāties par to, ka vicemērs tomēr neizlēma būvēt tuneli, jo projekta izmaksas tagad varētu arī nepārsniegt miljardu latu... Kā bilda Šlesers, tagad tikai jāpieņem speciāls likums, kas neļautu pieguļošo zemes īpašniekiem labi nopelnīt: "Tāpēc nepieciešama rīcība, lai privātīpašnieki nevarētu prasīt pārmērīgu cenu."
Ziemeļu tilts par 700 miljoniem?
Žurnālistiem Šlesers norādīja, ka paša iedomātais lētākais variants paredzētu Ziemeļu koridora 2.posma trasē neskart Miķeļu kapu teritoriju un apiet to uz estakādēm, bet kā Daugavas šķērsojumu izvēlēties gandrīz 60 metru augstu tiltu.
Pēc Vācijas uzņēmuma "Basler&Hofmann" ļoti aptuvenajām aplēsēm, šī trases varianta izvēles gadījumā Ziemeļu koridora izmaksas būtu tikai 995 miljoni eiro (aptuveni 700 miljoni latu), salīdzinot ar citiem, ievērojami dārgākajiem variantiem, kuros ir paredzēts būvēt tuneļus.
Šlesers neaizmirsa norādīt, ka Ziemeļu transporta koridora būvniecība varētu radīt vairākus desmitus tūkstošu jaunu darba vietu. Vicemērs arī uzsvēra, ka šī milzīgā objekta būvniecība būs jāveic privātajiem partneriem, kuru rīcībā maģistrāle varētu būt 30 gadus.
Šādi t.s. Ziemeļu koridors tiek reklamēts mājaslapā kā kārtējais Latvijas vēsturē nebijis projekts, kas visai zemei nesīs laimi:
"Piesaistāmo finanšu apjoma un tehniskās komplicētības ziņā Ziemeļu koridora projekts ir Latvijas un visa apkārtējā reģiona jaunāko laiku vēsturē nebijis projekts, kas nostiprinās Rīgas kā Baltijas metropoles pozīcijas un veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību, paverot jaunas iespējas būvniekiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem, rūpniecībai, transporta loģistikai un citām saimniecības nozarēm."
