Kononovs un viņa advokāts mūslaiku cilvēktiesības izprot labāk kā latvieši

Vasilijs Kononovs

Daži no tiem lasītājiem, kas ir neapmierināti ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā ‘Kononovs pret Latviju’, šobrīd mokās pašpārmetumos , jo savulaik balsojuši ‘par’ Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Lieki, jo tiesas spriedums mums ir saistošs tādēļ, ka Latvija ir Eiropas Padomes dalībvalsts. Mums neviens nejautāja, vai iestāties šajā organizācijā un ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – 1997.gadā Saeima pati lieliski tika galā ar šo uzdevumu. Bet kuram tagad jāmaksā sods?

Vakar publiskoto tiesas spriedumu būtu vēlams izpētīt mums visiem. Jo īpaši aktīvi, protams, pie tā jāķeras juristiem, politologiem, vēsturniekiem, filozofiem un dažu citu profesiju pārstāvjiem. Labi, ka vismaz naudas lietu pārzinātājiem, lai novērtētu piespriestā soda ietekmi uz valsts finansiālo stāvokli, jāaizņemas mikroskops no biologiem – 30 000 eiro tomēr nav pieci miljoni eiro.

Par cilvēktiesību ievērošanu individuāli parakstīties neliek Ir muļķīgi sevi šaustīt, ja balsots ‘par’ iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). ES šoreiz nav vainīga, tai ir pašai sava tiesa, kuras mītne ir Luksemburgā. ES tiesai ir teikšana lietās, kas skar ES likumus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), kas vakar paziņoja spriedumu lietā ‘Kononovs pret Latviju’, meklējama Strasbūrā un ir daļa no Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas mašinērijas. Šīs konvencijas parakstīšana un ratificēšana ir obligāta visām Eiropas Padomes (EP) dalībvalstīm, kuru šobrīd ir 47. Atgādināšu, ka EP ir teju 60 gadus veca Eiropas sadarbības organizācija, nevis kāda no ES institūcijām. Pievienošanās EP bija viena no pirmajām lietām, ko steidza darīt neatkarību atguvusī Latvijas republika – 1991. gada 13. septembrī Latvija griezās ar lūgumu uzņemt to EP. Latvija Eiropas Cilvēktiesību konvenciju parakstīja, iestājoties Eiropas Padomē 1995. gada 10. februārī. Saeima konvenciju ratificēja 1997. gada 27. jūnijā. Tieši EP bija tā starptautiskā institūcija, kas izteica atbalstu Baltijas valstīm jau pirms Baltijas to neatkarības atjaunošanas.

Nabaga Krievijai vismaz viens prieciņš

Var saprast Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu, kurš Kononovam nosūtījis vēstuli, kurā "ar lielu gandarījumu" apsveic viņu ar "taisnīgo uzvaru ECT". Parasti Krievijai ECT taisnīgie spriedumi izsauc galvassāpes, nevis lielu prieku.

Jūlija sākumā ECT spriedums tika gaidīts 90 650 lietās, no kurām vairāk kā ceturtdaļa – 23 100 – bija pret Krieviju. Kopš austrumu bloka valsts pievienojušās EP, ECT tiek pārpludināta ar sūdzībām par cilvēktiesību pārkāpumiem. Liela daļa no lietām, kurās Krievijai ir apsūdzētā statuss, saistītas ar Čečeniju. Eiropas spīdzināšanas novēršanas komiteja 2007.gadā pat publiskoja īpašu ziņojumu, satraucoties par Krievijas nevēlēšanos sadarboties šajos jautājumos.

Un kas tad būs, ja nesamaksāsim?

LETA ziņo, ka Konovova advokāts ar piespriestās kompensācijas apjomu ir apmierināts, jo "mērķis nebija naudas iegūšana, bet patiesības pierādīšana un Vasīlija Kononova labā vārda saglabāšana". Ja jau pirms tam prasītie 5,187 miljoni eiro nebija mērķis, tad varbūt drīkstam nemaksāt arī piespriestos 30 000 eiro? Diez vai. Piespiedīs!

Tiesas spriedumi automātiski tiek nogādāti Eiropas Padomes Ministru komitejai, kas kontrolē to izpildi. Vienīgais prasītāja pienākums ir nodrošināt, ka atbildīgajai valstij ir zināms viņa bankas konts.

Sods būs jāsamaksā trīs mēnešu laikā no mirkļa, kad tiesas spriedums kļūs par galīgu. Tas notiks tad, kad abas puses būs deklarējušas, ka nevērsīsies Lielajā palātā, vai gluži vienkārši trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas. Tātad, ja Latvijas Republika cietīs klusu, ar naudiņas izsniegšanu varēs vilcināties vēl 6 mēnešus. Ja arī pēc šī termiņa beigām pārskaitījums nebūs veikts, tiks iedarbināts skaitītājs.

Ministru komiteja ir politiska institūcija un parādu piedzīšanai drīkst izmantot smagas politiskas sankcijas saskaņā ar Eiropas Padomes statūtiem. Mierinājumam – cita informācija par Latvijas brīvību un Latvijas naudu

Aizsardzības ministrija (AM) vakar Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi rīkojuma projektu, kurš paredz piešķirt 38 404 latus Alūksnes pilsētas domei Siguldas 7.kājnieku pulka karavīriem veltītā pieminekļa atjaunošanas darbiem Alūksnē. Kā ziņo AM, finansējuma piešķiršana ‘veicinās sabiedrības interesi par valsts militāro vēsturi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.’

Uz augšu