Latvijā jau vairāk nekā 300 pacientu izmēģinājuši šūnu terapiju

Cilmes šūnu izpēte Latvijā notiek vienā no Stradiņa slimnīcas korpusiem, kur ar to nodarbojas jau astoņus gadus. Pētnieki norāda, ka Latvija pētījumu ziņā ir pasaules līderu vidū.

Galvenā nozare, kur pēta cilmes šūnu iespējas, ir kardioloģija. Viens no inovatīvo tehnoloģiju entuziastiem Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis šūnu terapiju lietojis daudziem desmitiem sirds slimnieku.

«Tad, kad notiek infarkts, kaut kāda daļa šūnu iet bojā. Mēs strādājam tikai ar paša pacienta šūnām, kas ir speciāli apstrādātas, un tad mēs kateterizējam sirdi un caur mazu tādu katetriņu, ko esam ielikuši sirds asinsvadā, implantējam šīs šūnas atpakaļ tieši pēc būtības koronārajos jeb sirds asinsvados,» skaidroja Ērglis. Tā šīs šūnas var sākt savus «remonta» un atjaunošanas darbus.

Lai iegūtu tik vērtīgo «remonta» materiālu, nav nepieciešama ķirurģiska griešana, pietiek ar instrumentu, kas mazliet atgādina šļirci.

«Mēs izmantojam kaulu smadzeņu punkciju. Ar speciālu instrumentu kaulu smadzenes tiek paņemtas no iegurņa kaula. Ortopēds veic šo procedūru - 15 minūtes, mums ir paraugs, un tad mēs sākam strādāt ar viņu,» stāstīja Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons.

Centra laboratorijā šūnas tiek īpaši apstrādātas, lai tās varētu izmantot gan implantēšanai pacientiem, gan pētniecībai. Mikroskopā vairāku tūkstošu reižu palielinājumā tiek novērota šūnu uzvedība.

Šūnu uzglabāšana un audzēšana notiek speciālā inkubatorā, kurā tiek kontrolēts gāzu sastāvs un temperatūra iestatīta tieši tāda pati kā cilvēka ķermenī - 36,7 grādi.

Pētniecība tiek finansēta lielākoties ar Eiropas Savienības līdzekļiem, un šūnu izpētē Latvija līderos ir tāpēc, ka pasaulē lielais vairums pētījumu tiek veikti tikai laboratorijā

, bet pie mums pētīta tiek arī iedarbība uz pacientiem.

«Varētu teikt, ka mēs esam pasaules topā, ņemot vērā to, ka mēs veicam šos klīniskos pētījumus, tieši ar pielietojumu. Tas ir ļoti būtiski, jo ir salīdzinoši grūti pārnest no zinātnieka darba galda uz to praktisko lietojumu, un tas etaps, šī klīniskā pētniecība, kā tad to produktu pārvērst par tehnoloģiju, ir ļoti svarīgs līdz tam brīdim, kad ir medicīnas tehnoloģija, ko varam lietot ikdienā,» skaidroja Jakobsons.

Ērglis stāsta, ka

sākumā priecājušies par to, ka nenotiek nekas sliktāks, taču gadu gaitā kļuvis skaidrs, ka reāli redzami uzlabojumi.

Turklāt ārstēšana ar cilmes šūnām neesot ļoti dārga. «Cilmes šūnu terapija, ja mēs darām to Latvijā, tas ir mīts, ka tā ir ļoti dārga. Gluži otrādi, ja mēs to darām Latvijā paši, protams, tā maksā kaut ko, bet ir relatīvi lēta,» komentēja Ērglis.

Līdzās kardioloģijai Latvijā šūnu ārstniecības pētījumi tiek veikti, ārstējot gūžas un ceļgala locītavu kaites. Lielais pacientu skaits, kas gaida savu kārtu pie ārsta Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, apliecina, ka pieprasījums pēc jaunām ārstniecības metodēm ir. Un šūnu terapijas klīniskajiem pētījumiem rezultāti esot ļoti labi.

«Mums aptuveni 50 pacientu ir izgājuši dažāda veida šīs terapijas. Divos gadījumos nav bijusi pozitīva atbildes reakcija. Divos gadījumos no 50. Tā kā tā ir ļoti augsta pozitīvā atbilde uz šo terapijas veidu,» uzskata ārsts traumatologs, ortopēds Valdis Gončars.

Ir gadījumi, kad šūnu terapija spēj pat aizstāt tā saukto endoprotezēšanu - pietiekami traumatisku operāciju, kurā bojātā locītava tiek aizstāta ar mākslīgu.

Kādam pacientam vienas gūžas locītavas endoprotezēšanas laikā paņemtās kaulu smadzeņu šūnas pēc apstrādes laboratorijā tika ievadītas otrā gūžas locītavā, kurai ārstēšana ar šūnām deva tik labus rezultātus, ka plānotā protezēšana vairs nebija nepieciešama.

Nākamais solis, pie kā strādā mūsu zinātnieki, ir cilmes šūnu pavairošana. Līdz šim pētījumos cilvēkiem drīkst ievadīt tikai nepavairotas šūnas, jo pavairošanas rezultātā var rasties dažādas šūnu mutācijas, kas var novest pie ļaundabīgo audzēju veidošanās. Pietiekami tuvā nākotnē esot arī iespēja ar 3D printeri radīt pat cilvēka orgānu aizstājējus.

Ņemot vērā uz šūnu terapiju liktās lielās cerības,

sarosījušies arī komersanti, kas piedāvā no jaundzimušā nabassaites iegūtas cilmes šūnas iesaldēt un uz vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem noglabāt cilmes šūnu bankā,

solot, ka nākotnē ar tām varēs ārstēt vairāk nekā 70 slimības.

Raidījuma uzrunātā divu bērnu māmiņa Agnese ir viena no tām, kura uzskata, ka cilmes šūnu saglabāšana ir laba investīcija bērna nākotnei.

«Mēs dzīvojam pasaulē, kur daudzi slimo, arī labdarības akcijās mēs skatāmies, cik šausmīgi bērni slimo. Tā ir kā dzīvības apdrošināšana. Man, paldies Dievam, finanses to atļauj, un mēs ar vīru spējam to samaksāt. Tad es varu visu nodrošināt savam bērniņam un dzīvot ar tādu pārliecību, ka viņa dēļ esmu izdarījusi visu un ja, nedod Dievs, kaut kas dzīvē atgadās, tad man ir tā cilmes šūnu banka, kuru es varu izmantot. Esmu izdarījusi visu tās mazās dzīvībiņas dēļ,» savu lēmumu komentēja Agnese.

Tomēr speciālisti norāda, ka

līdz nabassaites asiņu cilmes šūnu izmantošanai daudzu slimību ārstēšanā joprojām vēl ir pietiekami tāls ceļš ejams.

Tikmēr tehnoloģijai, ko izmanto Latvijā, ņemot šūnas no kaula smadzenēm, pielietojums esot vien dažu gadu jautājums.

«Sākot ar pašu pirmo šūnu pacientu, kas skrien - tā nejauši sanācis - gar manu māju no rītiem, tad es redzu, ka tos astoņus gadus vai septiņus, ka mums tās lietas iet labi,» secina Ērglis.

Būtiskākais šobrīd ir pārvarēt birokrātijas šķēršļus, un tad jau tuvāko piecu vai desmit gadu laikā gaidīt, kad šūnu terapija būs tikpat plaši pieejama kā aptiekā zāles.