Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/13/8917080t1h84f2.jpg)
Lai arī bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai piešķirtais dzīvoklis Brīvības ielā ir valsts īpašums, gan bijusī valsts galva, gan VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) neatklāj detalizētu informāciju, kā izlietoti nodokļu maksātāju līdzekļi, remontējot un iekārtojot eksprezidentei atvēlēto mitekli.
Sabiedrība par atklātību "Delna" šādu rīcību uzskata par nepamatotu un aicina atklāt dzīvokļa remontdarbu tāmi.
VNĪ, lūgti iepazīstināt ar precīzu dzīvokļa remontdarbu tāmi, publiskoja vien "Izmaksu kopsavilkumu", kurā redzams, ka dzīvokļa remontdarbi kopumā ir izmaksājuši 450 679 latus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). No remontdarbu izmaksām lielāko daļu - 328 593 latus bez PVN - veidojuši izdevumi par būvdarbiem un interjeru, tostarp 239 573 lati izlietoti par materiāliem, taču, kam tieši izlietota šī summa, uzzināt nav iespējams.
Detalizēta remontdarbu tāme netiekot atklāta bijušās prezidentes vēlmju dēļ. Kā sacīja eksprezidentes sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba, Vīķe-Freiberga nevēloties, lai tiktu publiskota viņas jaunā dzīvokļa tāme, jo dzīvokļa remontdarbu izdevumi atspoguļojot viņas "personīgās vēlmes un personīgas lietas".
Atbildot uz jautājumu, vai nodokļu maksātāju naudas izlietojumam nebūtu jābūt sabiedrībai pieejamai informācijai, Rāviņa-Vimba, paužot eksprezidentes viedokli, sacīja: "Viņa tā neuzskata. Šajā tāmē lielākoties ir viņas dažādas personīgās lietas."
Savukārt VNĪ preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns aģentūrai LETA norādīja, ka bez Vīķes-Freibergas vai viņas pārstāvju piekrišanas pilnu izmaksu tāmi publiskot nevarot, jo šo informāciju aizsargājot "Informācijas atklātības likums".
"Likuma 5.pants nosaka, ka informācija ir ierobežotas pieejamības, ja attiecas uz personas privāto dzīvi," sacīja Kaprāns. Savukārt taujāts, kāpēc iepriekš šāda informācija bijusi pieejama, VNĪ pārstāvis apgalvoja, ka "bijušais prezidents Guntis Ulmanis šo informāciju publiskoja pēc savas vēlēšanās".
Sabiedrības par atklātību "Delna" projektu vadītāja Aiga Grišāne uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kas tiek pirkts par nodokļu maksātāju naudu. "Tas ir tas, ko sabiedrība vēlas zināt. Ja bijusī prezidente vēlas kaut ko turēt noslēpumā, tad lai būvē par privātiem līdzekļiem," norādīja eksperte.
Grišāne atzina, ka, nesniedzot informāciju, atsaukties uz "Informācijas atklātības likumu" saistībā ar personas privāto dzīvi šajā gadījumā nebūtu pareizi, jo izlietoti valsts līdzekļi.
Arī "Delnas" pētniece Līga Stafecka aģentūrai LETA pauda viedokli, ka eksprezidentes pārstāvju interesēs būtu šo informāciju atklāt, lai veicinātu sabiedrības uzticību valstij kopumā.
"Cilvēki vēlas redzēt, kā tiek izlietota nodokļos samaksātā nauda - kas nopirkts, par cik un no kā," sacīja organizācijas pārstāve.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, šovasar skatot kādu lietu par tiesībām saņemt informāciju, tika norādījis, ka tiesības saņemt informāciju ir garantētas Satversmes 100.pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa. Tiesības uz informāciju ietvertas arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos - Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.
"Tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Proti, caur tiesību uz informāciju īstenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde būtu atklāta, pieejama un tās darbība - pārskatāma. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to savu viedokli," bija teikts tiesas spriedumā.
Kā ziņots, pirms aptuveni desmit gadiem amatpersonas izpelnījās asu kritiku par pieļauto izšķērdību Ulmaņa dzīvokļa iekārtošanā, pērkot teju par 100 latiem tualetes papīra turētāju un 630 latu vērtu spoguli.
Jau ziņots, ka pēc būtiskas remontdarbu aizkavēšanās 6.augustā eksprezidentei atvēlētais dzīvoklis tika pieņemts ekspluatācijā. Iecerēts, ka Vīķe-Freiberga tajā ievāksies nākamnedēļ, pēc ārstniecības kursa pabeigšanas Jaunķemeru sanatorijā.
Eksprezidentu dzīvoklis ir valsts īpašums. Valsts prezidenta kanceleja maksā dzīvokļa īri, veic komunālos maksājumus, gādā arī par dzīvokļa uzturēšanu lietošanas kārtībā.