Redz, nupat Valmierā pazaudēju savu titulu, tagad esmu tikai otrais Latvijā... Iespējams, man gribējās izdarīt tik ļoti labi, ka pārdegu un nesanāca... Jāmāk lietas uztvert pietiekami viegli un vienkārši. Šogad nesanāca," ar smaidu saka Kaspars Stāmurs, viens no nedaudzajiem gaisa balonu pilotiem Latvijā, kas savu pērn izcīnīto Latvijas čempiona titulu nupat nomainījis pret otrās vietas lauriem.
Balonu festivālā Saldū piedalās piloti ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas, Polijas un Vācijas, vairāk nekā 20 ekipāžu. Šogad skatītājus gaida īpašs pārsteigums – balons automašīnas formā, un tas ir īpašs notikums, jo iepriekšējo reizi Latvijas debesīs figūrbalons pacēlās gandrīz pirms desmit gadiem. Festivāla laikā notiks arī dažādi izklaides pasākumi un, protams, būs arī jau tradicionālā gaisa balonu nakts spīdēšana.
Sportiski romantiski
"Festivāls no festivāla tomēr atšķiras, jo gaisa balonu festivāls, kas pirms nedēļas notika Valmierā, vienlaikus bija arī Latvijas čempionāts, tātad – vairāk sportisks pasākums, savukārt Saldū tas būs vairāk kultūras un izklaides pasākums, lai gan tajā piedalīsies daudzas komandas ne tikai no Latvijas un uzvarētājiem paredzētas nopietnas naudas prēmijas. Tā kā es pārstāvu sporta klubu, mūsu misija ir balona lidošanu vairāk attīstīt kā sporta veidu nekā izklaidi," saka Kaspars Stāmurs. Protams, Latvijā ir jāpriecājas par ikvienu gaisa balonu festivālu – jo vairāk to notiks, jo vairāk publika būs ieinteresēta tos skatīties, jo vairāk cilvēku vēlēsies kļūt par pilotiem, jo gaisa balonu lidošana kā sports vairāk attīstīsies...
Lai gan realitāte liecina, ka vismaz ar lietuviešiem mēs nekādi nevaram sacensties, jo kaimiņvalstī ir ne tikai sava gaisa pilotu skola, bet arī aptuveni 100 gaisa balonu un arī pilotu. Pats Kaspars Stāmurs ir viens no trim pirms dažiem gadiem Latvijā izveidotās gaisa balonu pilotu skolas absolventiem, un iespējams, ka drīz šo skolu absolvēs vēl trīs cilvēki. Lai gan sākotnēji piesakoties vairāk nekā desmit interesentu, ceļš līdz licences iegūšanai atsijājot daudzus.
Mediķis bez halāta
"Profesijas izvēles motivācija bija ļoti cēla un skaista – palīdzēt cilvēkiem, tiem, kam tāda ir nepieciešama. Joprojām ārsta profesija man šķiet viscēlākā, lai gan es nekļuvu par praktizējošu ārstu," saka Kaspars Stāmurs. Diemžēl viņš nav vienīgais, kas deviņdesmito gadu sākumā un vidū savu profesiju nomainīja pret finansiāli normāli atalgotu darbu.
"Augstskolu es pabeidzu, diplomu es ieguvu, bet pēc tam jau vēl seko rezidentūra. Es jau mērķēju uz ķirurģiju, kas gan ir smags fizisks un garīgs darbs, tomēr sniedz lielu gandarījumu. Tas, kas notika ar mani, noticis ar daudziem, kas vēlējās kļūt par ārstiem – vienubrīd izdarīta izvēle par labu farmācijas un medicīnisko iekārtu biznesam. Mazāk tas notika ar sievietēm, kas apprecējās un kuras vīri varēja uzturēt. Mani ģimene nevarēja finansiāli atbalstīt, turklāt tolaik pat nebija studiju kredītu un bija jādzīvo no pieciem latiem nedēļā... Turklāt es biju mācījies sešus gadus, un man bija jāsāk dzīve no nulles, bet man blakus bija cilvēki, kas vispār knapi beiguši tikai vidusskolu, īstajā laikā sākuši savu biznesu un nu kļuvuši par miljonāriem..." saka Kaspars Stāmurs. Toties viņam ir izdevies nekur pārāk tālu neaiziet no medicīnas, un, kā pats smej – joprojām ir ārstu vidē, lai gan ne kā praktizējošs ārsts...
Orientēšanās faktors
Tas, ka Kasparam jau kopš bērnības patīk dažādas fiziskas aktivitātes, esot "mazpilsētas un mammas nopelns". Mamma savulaik esot aktīvi nodarbojusies ar orientēšanās sportu un tūrismu, pati organizējusi dažādus braucienus pa visu plašo Padomju Savienību. "Laikā, kad es mācījos Jumpravas vidusskolā, tā bija ar volejbola novirzienu, un šajā sporta veidā nodarbības bija obligātas, bet spējīgākajiem – papildu treniņi... Un vispār – kad skolā tiec kādā sporta komandā, tad finālā jāspēlē visi sporta veidi – arī futbols, basketbols, orientēšanās... Laukos nav tik daudz bērnu, no kuriem vienā vecuma grupā var izvēlēties talantīgākos, un tos, kuriem bija zināmas fiziskās dotības un funktieris uz sportošanu, visur arī iesaistīja..."
Ar gaisa baloniem Kaspars saslimis nejauši – draudzene ieraudzījusi sludinājumu, ka tiek meklēti tiesneši gaisa balonu festivālam. Kaspars pieteicies, jo nepieciešamās prasmes – angļu valodas prasme, orientēšanās apvidū un kartes lasīšana – viņam bijušas. Uz balonu festivālu atbraukusī britu komanda vakara lidojumā esot piezemējusies vietā, kuru komanda nekādi nav varējusi atrast. Kaspars aizgājis palīgos, lai gan tiesnešiem tas aizliegts... Un tā britu puiši kļuvuši par Kaspara draugiem. Pārējais jau pieder, kā mēdz teikt, vēsturei – ciemošanās pie viņiem Anglijā, piedalīšanās ar viņiem dažādos čempionātos un visbeidzot pilota licences iegūšana.
"Sacensības ir visinteresantākais. No malas liekas – vienkārši, bet tā ir milzīga atbildība, tāda pati kā Boeing pilotiem. Jo kāda atšķirība – divi cilvēki grozā vai lidmašīnā? Vēl noteikti jābūt loģiskai domāšanai un rīcības spējai, labām komunikācijas spējām, jo tas tomēr ir komandas sporta veids, nevis individuāla nodarbe. Romantiķim? Nē, es neesmu romantiķis, esmu praktisks un pragmatisks cilvēks," saka Kaspars Stāmurs. Viņš gan atzīst, ka reizēm jau aizraujoties elpa no tiem skaistajiem skatiem... Tomēr vislabākais esot tas, ka, iekāpjot grozā, visas ikdienišķās raizes un ķibeles paliekot uz zemes.
Klasiskais atvaļinājums viņam šogad nebūšot, jo tam paredzētais laiks sadalīts pa dažādiem čempionātiem – Latvijas, Lietuvas, Eiropas... Kaspars gan atzīst – viņam paveicies, ka arī sieva esot viņa komandā, jo bez ģimenes atbalsta tomēr būtu grūti. "Ja sieva nebūtu komandā, tad mūsu kopā būšana būtu praktiski nekāda – četras stundas naktī dziļā miegā." Kā vislabāko atpūtu šogad Kaspars min fantastisku nedēļas nogali Francijas dienvidos, kur sapulcējies draugu pulciņš – gaisa piloti – un tā kārtīgi izlidojušies Francijas Alpos. "Citi sanāk kopā un uzdzied, bet mēs sanākam kopā uz uzlidojam..."
***
Kaspars Stāmurs
• Gaisa balonu pilots un tiesnesis, 2006. gada Latvijas čempions
• Dzimis 1976. gada 8. februārī
Jumpravā
• Absolvējis Jumpravas vidusskolu (1994)
• Studējis Rīgas Stradiņa universitātē, absolvējis Latvijas Universitātes
Medicīnas fakultāti (2001)
• Strādājis medicīnas iekārtu tirdzniecības firmās, šobrīd – klīnisko pētījumu firmā
• 2005. gadā ieguvis gaisa balona pilota licenci
• Hobiji – orientēšanās sports, motosports
• Precējies
• Sporta kluba 99 gaisa baloni prezidents