Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sabiedrībā dzirdēti dažnedažādi mīti par to, kā lielais sports ietekmē cilvēku reproduktīvo veselību. Lūk, daži no tiem. Sievietes lielajā sportā izjūt tādas pārslodzes, ka kļūst neauglīgas. Citi savukārt apgalvo, ka sportistes labi attīstītā ķermeņa dēļ spēj gan labāk iznēsāt bērnu, gan vieglāk dzemdēt.
Tāpat attiecībā uz vīriešiem. Uzskatam, ka, intensīvi trenējoties, viņi zaudē potenci, pretī var likt to, ka aktīvais dzīvesveids atlētiem veicina seksuālo aktivitāti un veselīgu pēcnācēju radīšanu...
Tikpat labi zināmas runas, ka NBA tumšādaino basketbolistu ģimenēs normāla parādība ir četri, pieci bērni un vairāk, bet dāmu mīlulim kultūristam Arnoldam Švarcenegeram it kā esot problēmas attiecībās ar sievietēm. Kurš gan nav dzirdējis to, ka sportisti lieto anaboliskos steroīdus... Speciālista viedokli par šiem jautājumiem Republika jautāja sporta ārstam, kuram ir daudzpusīga pieredze sadarbībā ar dažādiem sporta veidiem, — Pāvelam Mustafinam.
— Viens ir libido jeb cilvēka dzimumdziņa. Otrs — reproduktīvā veselība. Un tos abus sports spēj ietekmēt, tikai, uzreiz jāsaka, nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu par to, cik lielā mērā. Lielais sports vienmēr ticis definēts kā nosacīti slikts faktors bērnu radīšanā, jo jau pašā sākumā tas ietekmē augļa attīstību. Taču patiesība ir cita — ja sportistes slodzes ir tādas, ka tās neietekmē menstruālā cikla norisi (nav sāpīgas, ilgstošas, ar pastiprinātu asiņošanu), tad, kļūstot par pieaugušu sievieti, nebūs nekādu problēmu. Bet, ja slodzes ir lielākas, it īpaši tas novērojams garo distanču skriešanā, mākslas un sporta vingrošanā, mēdz notikt, ka pirmā menstruālā cikla sākums meitenēm attālinās — no vidēji pierastajiem 11–13 gadiem pat līdz 16–17 gadiem. Tas atstāj sliktu iespaidu ne tikai uz dzimumorgānu attīstību, bet arī uz citiem iekšējiem orgāniem un kaulu struktūru, jo to normālai funkcionēšanai nepieciešami sievišķie hormoni. Līdz ar to, iespējams, var samazināties dzemdes un piena dziedzeru apjoms, kaulu blīvums, var sekot osteoporoze un palielināties kaulu lūzuma risks. Var notikt tā, ka vingrotājai līdz 17 gadu vecumam nenorisinās cikls — iestājusies primārā amenoreja, bet pēc treniņu beigām šajā jomā viss pilnīgi normalizējas. Iespējami gadījumi, ka pat 25–30 gadu vecumā, piemēram, skrējējai vispār nenotiek menstruācijas, un viņa tādā gadījumā var būt pilnīgi neauglīga. Ja notiek cikla traucējumi, sieviete vēršas pirmām kārtām pie ginekologa, kurš visbiežāk nozīmē hormonālo ārstēšanu. Bet tādā gadījumā ļoti bieži tiek konstatēta ūdens nepietiekama izvadīšana no organisma, palielinās svars. Cikls var atjaunoties, bet diemžēl līdz ar svara pieaugšanu sievietei sporta treniņu turpināšana var kļūt apgrūtinoša un pat neiespējama. Mans padoms, kas balstīts uz pieredzi, — vispirms jāsamazina slodze, jāpāriet uz atjaunošanās režīmu, un tad, pareizi dozējot fiziskās aktivitātes, iespējama atveseļošanās. Jaunākie pētījumi pierāda arī to, ka, pat neraugoties uz normālu cikla norisi, hormonālās svārstības otrajā šā procesa pusē var palielināt traumatisma iespējas, piemēram, palielinās ceļa krustenisko saišu elastīgums, līdz ar to lielāka kļūst bojājumu — sporta traumu — iespējamība. Šī parādība jau tuvu epidēmijas slieksnim ir sieviešu futbolā.
— Neraugoties uz šīm teorētiski iespējamajām problēmām, sportistei ir iestājusies grūtniecība. Kā jārīkojas turpmāk, lai neciestu gaidāmā bērna veselība?
— Nevajadzētu pilnīgi pārtraukt fiziskās aktivitātes. Bet sievietei, kas ar sportu līdz tam nav nodarbojusies, šajā periodā, vēloties labāk sagatavoties dzemdībām, arī nevajadzētu sākt sportot. Grūtniecības laikā visieteicamākās ir nodarbības ar aerobajām slodzēm, vislabāk — peldēšana. Peldēšanas laikā pat lielākas slodzes apstākļos ir mazāka iedīgļa pārkaršanas iespējamība nekā citās sporta nodarbībās. Pēdējo trīs grūtniecības mēnešu laikā gan nevajadzētu peldēt uz muguras. Atrašanās ūdenī ir arī labvēlīga kāju tūskas gadījumā, bet grūtniecēm, varbūt paradoksāli, iesakāma riteņbraukšana uz stacionāra velosipēda un vingrošana, taču pulss nodarbību laikā nedrīkst pārsniegt 140 sitienu minūtē, un vingrošanas instruktoram ir jābūt speciāli sertificētam ne tikai šajā nodarbību jomā, bet arī darbā ar grūtniecēm. Dzemdību laikā, neraugoties uz atšķirīgiem priekšstatiem, fiziski trenētai sievietei tomēr ir priekšrocības — viņai ir vēdera preses muskuļu spēks un lielāka kardiorespiratorā izturība, kas var veicināt veiksmīgāku dzemdību norisi.
— Bet jārunā arī par vīriešiem, ne jau viss atkarīgs tikai no sievietes.
— Slodžu gadījumā vīrišķā hormona testosterona daudzums organismā palielinās, līdz ar to arī spermas ražošanas līmenis. Taču, intensīvi sportojot, jāuzmanās no sēklinieku pārkaršanas. Profesionāli sportisti ļoti labi zina, kādas sporta bikses jāvelk; tās nedrīkst būt ciešas peldbikses plus vēl sporta šorti. Ļoti jāuzmanās arī tiem vīriešiem, kuri traumu gadījumā zaudējuši vienu sēklinieku. Viņi var saglabāt reproduktīvās spējas, bet jāatsakās no kontakta sporta veidiem. Ja iestājies pārtrenēšanās stāvoklis, loģiski, ka spermas ražošanas apjoms samazinās. Dzimumspēja samazinās, arī lietojot anaboliskos steroīdus, pret kuriem pēdējos gados gan notiek bezkompromisa cīņa. Bet sportisti ir dzīvē aktīvāki, līdz ar to arī biežāk rada bērnus. Šādu pētījumu rezultāti gan nav redzēti, bet tas ir pieredzes radīts secinājums.
— Par libido.
— Tā līmeni nosaka gan psiholoģiskie faktori, gan hormonālais līmenis. Pieminēšu tikai otro — pareizi dozētās fitnesa nodarbībās un sportistiem līdz pārtrenēšanās slieksnim hormonu līmenis paaugstinās, līdz ar to libido ir augstākā līmenī. Ja vīrietim rodas erekcijas problēmas, ļoti noderīga ir vingrošana, jo vairāki vienkārši vingrinājumi ir līdzīgi tiem, kas tiek lietoti ārstnieciskajā masāžā, lai risinātu šo problēmu. Ieteicama ir riteņbraukšana nelielās devās, kā arī citi nodarbību veidi, kas veicina starpenes apasiņošanu. Ir ļoti maz pētījumu, kas pierādītu fiziskās slodzes ietekmi uz cilvēku, vēl jo vairāk uz reproduktīvo veselību. Nemaz nerunājot par gēnu un šūnu līmeni, lai uzzinātu, kas šūnās notiek slodzes laikā. Protams, ja sportists lietojis aizliegtos anaboliskos steroīdus, palielinās spermatozoīdu mutācijas iespējas, līdz ar to bērnam iespējamas dažādas komplikācijas. Bet arī tas nav pierādīts plašos pētījumos. Mums, sporta ārstiem, šiem procesiem nav ne fizioloģiska, ne kāda cita zinātniska skaidrojuma.
— Dažkārt dzirdamas ziņas, ka pirms atbildīgām sacīkstēm sportistiem tiek noliegts sekss vai — gluži otrādi — provocēts.
— Daži speciālisti domā, ka sievietēm tas ir ieteicams, bet vīriešiem — ne. Iespējami divi pieejas veidi. Vēl joprojām mūsu pusē prevalē fizioloģiskais aspekts, bet Rietumu speciālisti vadās galvenokārt no psiholoģiskajiem apsvērumiem. Un tad tikai katrs cilvēks pats var pateikt, kur ir šī robeža starp abiem motīviem un kurš ir iedarbībā spēcīgāks.
— Zināms ir secinājums, ka lielākā daļa sieviešu, it īpaši sporta spēlēs, vizuāli ir ļoti vīrišķīgas. Kā tas saistīts ar mūsu pašlaik iztirzāto problēmu?
— Vīriešiem taukaudu masa ir aptuveni 15 procenti no ķermeņa svara, sievietēm normālos apstākļos — aptuveni 25 procenti. Svarīgi ir tas, ka tieši taukaudos notiek dzimumhormonu vielmaiņa. Ja meitene, sieviete sporta nodarbību vai sporta veida specifikas dēļ pārāk novājē, tiek traucēts šis process, samazinās taukaudu masa, līdz ar to samazinās sieviešu un paaugstinās vīriešu dzimuma hormonu daudzums organismā, kam ir acīm redzamas sekas — pieaug muskuļu masa, palielinās apmatojums. Fiziskā slodze cilvēka organismam ir milzīgs eksperiments. Ja es pacientam, piemēram, iedodu pretsāpju tableti, es par aptuveni 99 procentiem zinu, ka tā visiem iedarbosies vienādi. Pat endokrinologi nezina, kā slodze iedarbojas uz hormonu kustību organismā. Ir tūkstošiem pētījumu, piemēram, par cukura diabētu, jo aiz insulīna tirgošanas slēpjas milzu nauda, bet faktiski aktīva kustēšanās organismā rada līdzīgas izmaiņas. Arī valstis nav ieinteresētas šādos pētījumos, jo sportisti taču ir tikai neliela iedzīvotāju daļa.
— Pēdējā laikā Latviju satricinājis viendzimuma mīlestības aizstāvju un noliedzēju konflikts. Vēl viens mīts — sporta spēļu komandās bez šādiem kontaktiem neiztikt...
— Sporta pasaulē viendzimuma kontakti nav izplatīti, un to es varu apgalvot no savas pieredzes, strādājot ar ļoti daudziem sporta veidiem. Ja tādi gadījumi būtu, mēs par tiem uzzinātu ļoti ātri... Taču ir arī izņēmumi, bet viss atkarīgs no trenera. Ja viņš šādu situāciju provocē — tur sportistus noslēgtā režīmā bez pieaugušu cilvēku kontaktiem ar savām otrajām pusēm, tas var būt iespējams. Latvijā gan to neesmu novērojis.