Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tramvaja pietura pie Centrāltirgus. Aptuveni 2 naktī. "Dodiet biļeti man!" pusmūža dāmai saka nakts tramvaja vadītājs. "Nē, es vēlos to kompostrēt," atbild kundze. "Dodiet to man!" jau agresīvāk teic vadītājs un iziet no kabīnes, lai, šķiet, pats paņemtu biļeti. Kad sieviete atsakās to darīt un neatlaidīgi mēģina mazo papīra gabaliņu iestūķēt izslēgtajā automātā, šoferis atver durvis un uzkliedz, lai viņa kāpj ārā.
Pēc asas vārdu apmaiņas iecirtīgā kundze to arī izdara. Tādu ainiņu novērojot, rodas jautājums, kam domāts naktīs kursējošais sabiedriskais transports un vai ar to var rēķināties kā drošu mājās tikšanas līdzekli.
Var arī nevest
Izrādās, nakts transports – tramvajs un trolejbuss – ir tikai un vienīgi pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" darbinieku pārvietošanās vajadzībām paredzēts. Tie braucēji, kas no naksnīgām izklaidēm vai darbavietas vēlas nokļūt mājās un drūzmējas centra pieturās, tiek uzņemti, ja transporta vadītājs to vēlas. Taču, ja viņš uzskata, ka tas apgrūtinātu darbu, vai saredz jebkādu citu traucēkli, viņam ir tiesības pasažierus atstāt ar garu degunu, atklāj "Rīgas satiksmes" sabiedrisko attiecību speciāliste Iluta Bērziņa.
Tomēr ne visos laikos "Rīgas satiksme" ir bijusi tik noraidoša pret naksnīgajiem pasažieriem. Vēl svaigā atmiņā ir nakts tramvaju saraksts, kuru varēja redzēt visās sabiedriskā transporta pieturās. Taču tagad to vairs nav, arī "Rīgas satiksmes" mājas lapā nav šādas informācijas, tāpēc atliek tikai minēt, kad no tumsas iznirs tik gaidītais nakts transports.
Kā stāsta I. Bērziņa, 2002. gadā "nakts kalpotāju" saraksti tika izvietoti publiski pieejamās vietās. Popularizējot sarakstus, tika cerēts palielināt toreizējās Tramvaju un trolejbusu pārvaldes ieņēmumus. Taču drīz vien tika atklātas būtiskas neērtības un neapmierināti bija gan "Rīgas satiksmes" darbinieki, gan pasažieri. Darbinieki sūdzējās, ka viņiem jābrauc pilnos transporta līdzekļos kopā ar iereibušiem pasažieriem, bet pasažieri bija sašutuši, ka transports nekursē pēc grafika. Tas tāpēc, ka laikā no pulksten 0.30 līdz 4.30 tiek veikti sliežu remonta darbi, mainot regulāro kursēšanas grafiku.
Šo iemeslu dēļ sarakstu pārtrauca publiskot, tādējādi dodot vadītājam pilnvaras neuzņemt pasažierus, ja viņš to nevēlas. Taču vēl joprojām "nakts kalpotāji" kursē reizi stundā (nevar gan zināt – cikos). Ņemot vērā, ka sliežu ceļu, kontakttīklu, apakšstaciju un pārmiju remontdarbi notiek nakts laikā, kursēšanas laiks var mainīties. Par īsto sarakstu un tā izmaiņām uzņēmuma darbinieki tiek brīdināti un izmanto cita veida transportu. Taču pārējie pasažieri var tikai minēt un nojaust – būs nakts tramvajs vai ne?
Biļetēm teorētiski jābūt
Tātad, ja paveicas, tad iespējams tikt mājās arī "parastiem" pasažieriem. Kāda ir maksāšanas kārtība naktī? Tāda pati kā dienā, skaidro "Rīgas satiksmes" pārstāve. Proti, biļete ir jākompostrē vai jāuzrāda braukšanas tiesības apliecinošs dokuments. Taču RB vairākkārt pārliecinājusies par pretējo. Biļetes nakts tramvajos netiek izsniegtas, pasažieri naudu vienkārši saber vadītājam rokā. Turklāt kompostrēšanas aparāts naktī mēdz nedarboties. Tādējādi visi ienākumi ir vadītāja "dzeramnauda". I. Bērziņa nenoliedz šādu iespēju, jo "Rīgas satiksmē" strādājot dažādi cilvēki, visus izkontrolēt neesot iespējams. Ja kādam ir vēlēšanās to izskaust, tad par biļešu nedevējiem var informēt "Rīgas satiksmi" pa bezmaksas tālruni 8001919.
Galu galā, visa jezga ir tikai pašu nekulturālo pasažieru dēļ. Iereibušus un rupjus brašuļus (īpaši naktīs pēc piektdienām, sestdienām, kad Vecrīgas uzdzīve sit augstāko vilni) būs pamanījis ikviens, kurš kādreiz braucis ar nakts tramvaju. Nešķīsta lamāšanās ir parasta parādība, kas jāpiecieš arī kulturālajiem pasažieriem.
Turklāt "Rīgas satiksme" nevar glābties no pasažieriem – demolētājiem, kuri naktī uzdarbojas jo īpaši, skaidro I. Bērziņa. Tāpēc nav brīnums, ka vadītājiem apnicis cīnīties ar neuzvedīgiem braucējiem.
Galvaspilsētā nakts sabiedriskais transports kā pakalpojums tik drīz piedāvāts netiks; tas ir dārgs prieks, ko var atļauties tikai bagātas pilsētas, kurās cilvēkiem nav tieksmes demolēt visu, kas netiek uzraudzīts. Šāds piemērs ir Cīrihe, kur sabiedriskā transporta loma iedzīvotāju ikdienā ir pavisam cita nekā Rīgā.