Samazinoties vai izzūdot emaljas slānim, zobi kļūst jutīgi uz saldu, aukstu, karstu un skābu. Par to, kas izraisa zobu jutību un ko darīt, stāsta Zemgales Mutes veselības centra higiēniste Eva Žaugure.
Aicinu vecākus iemācīt bērniem zobu veselību saudzējošus uztura paradumus, jo bērnībā apgūtais noderēs mūžu.
Agresīva zobu tīrīšana
Iemesls zobu jutībai var būt nepareizi kopšanas paradumi. Lielu postu nodara agresīva zobu tīrīšana ar cietu birsti un abrazīvām pastām. Arī ilgstoši izmantojot baltinošo pastu, tiek bojāta emalja. To nevajag lietot katru dienu, bet tikai vienu divas reizes nedēļā. Zobu balināšana jāveic zobārstniecības speciālista uzraudzībā.
Jāpiemin arī zobu erozija – zobu cieto audu virsmas šķīdināšana skābju iedarbībā bez mikroorganismu līdzdalības. Tas nozīmē, ka zobu emalja var šķīst, pat ļoti centīgi ievērojot kopšanas noteikumus. Šis process rit ļoti lēni un bieži var būt nepamanīts, līdz parādās zobu jutība. Nodilstot emaljai, zobi kļūst tumšāki. Erozijas veidošanos var veicināt nepareiza diēta, dažādu medikamentu ilgstoša lietošana un siekalu plūsmas samazināšanās mutes dobumā.
Skābums kaitē
Veselīga dzīvesveida popularizētāji iesaka lietot svaigus augļus, dārzeņus un sulas. Taču tajos esošās augļskābes un fosforskābes, pastāvīgi, ilgstoši nonākot saskarē ar zobu emalju, izraisa eroziju.
Līdzīgi ir ar jauniešu vidū īpaši iecienītiem gāzētiem atspirdzinošiem un enerģijas dzērieniem, kas satur fosforskābi, citronskābi un askorbīnskābi. Ja tos lieto ūdens vietā, zobi ir pakļauti skābju iedarbībai visu dienu.
Zobu eroziju veicina arī marinēti produkti, salātu mērces, ogas, skābas konfektes, zāļu tēja, alkohols un C vitamīna šķīstošo tablešu sūkāšana.
Kuņģī esošā sālsskābe mutes dobumā nonāk cilvēkiem ar kuņģa skābes atviļņa slimībām, anoreksijas un bulīmijas pacientiem. Šajos gadījumos vairāk cieš priekšzobi. Lai novērstu cēloni, jādodas pie sava ģimenes ārsta.
Jāuzmanās arī peldbaseinu apmeklētājiem, jo ūdens dezinfekcijas līdzekļa sastāvā ir arī skābe.