Rīgas dome plāno mainīt Pēterbaznīcu pret Lielajiem kapiem, informēja Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP).
Rīgas dome cer mainīt Pēterbaznīcu pret Lielajiem kapiem (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā pastāstīja Īvāns, Rīgas dome risina sarunas ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) par Lielo kapu maiņu pret Pēterbaznīcu. Aiznākamnedēļ šo jautājumu plāno iekļaut Vides komitejas darba kārtībā.
Domē deputātu vidū valda dažādi viedokļi šajā jautājumā, sacīja Īvāns.
Kā pastāstīja Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš, Lielos kapus senāk pilsēta uzdāvināja baznīcai, tomēr šobrīd šo teritoriju apkopj Rīgas dome, katru gadu tērējot apmēram 24 000 latu.
Lielie kapi ir kļuvuši par pilsētas parku, kurā starp memoriāliem apbedījumiem ir daudz vēsturisku objektu un mākslas darbu, kuri tiek intensīvi iznīcināti un iet bojā. Rīgas pilsēta, apzinoties savu funkciju, vēlētos pārņemt Lielos kapus savā īpašumā. Parks nav pašvaldības īpašums, tādēļ ieguldīt līdzekļus un atjaunot kapličas nedrīkst, uzsvēra Kļaviņš.
Sākotnēji pašvaldība ir vēlējusies vienkārši pārņemt kapus bez maiņas, kam LELB neesot piekritusi, tāpēc šobrīd ir rasts risinājums dot pretī Pēterbaznīcu, sacīja Kļaviņš.
Kā pastāstīja Rīgas domes Kultūras departamenta preses sekretāre Annija Senakola, pagājušā gadā Pēterbaznīcas maksas pakalpojumu ieņēmumi bija 279 991 lats. Pati baznīca pagājušā gadā no maksas pakalpojumu ieņēmumiem izmantoja 154 691 latu, un no pagājušā gada ieņēmumu atlikuma ar šā gada domes budžeta grozījumiem baznīca atguva vēl 51 130 latus.
Lielajiem kapiem ir sena un bagāta vēsture. Krievijā no 1770.gada līdz 1772.gadam plosījās mēris, un, lai izbeigtu tā izplatību, Katrīna II ar 1772.gada 18.decembra ukazu aizliedza mirušos pēc viduslaiku tradīcijas apglabāt baznīcās un to tuvumā. Saskaņā ar ukazu, kuru Rīga saņēma 1773.gada 23.februārī, kapsētām vajadzēja atrasties vismaz 300 asu attālumā ārpus pilsētas.
Smilšu kalnos aiz toreizējiem Raunas vārtiem tika ierādīta teritorija Pilsētas kapu izveidei, kuros bija nodalījumi visām Rīgas luterāņu draudzēm un pareizticīgo Pokrova draudzei. Gadu gaitā šie nodalījumi saplūda un izveidojās vairāk nekā 35 ha liela kapu teritorija.
Kā ziņots, Lielie kapi aizņem 22 hektārus pilsētas teritorijas un baznīcai trūkst līdzekļu to uzturēšanai.
Rīgas domei būs nepieciešams laiks, lai nokārtotu ar īpašuma tiesībām saistītos jautājumus, taču kapu atdošana pašvaldībai palīdzētu tos labāk uzturēt. Lielajos kapos ir apglabāti vairāki pazīstami kultūras darbinieki un rātskungi. Tajos atrodas piemineklis gan Krišjānim Valdemāram, gan Andrejam Pumpuram.
Rīgas domē tiek apspriesta iespēja Rīgas Lielo kapu teritorijā, aptuveni 35 hektāru platībā, izveidot memoriālo parku. Paredzēts, ka memoriālais parks veiktu gan informatīvi muzejisku funkciju, gan darbotos arī kā specifisks tūrisma objekts.
Lielajos kapos esošie pieminekļi esot raksturīgas sava laika liecības, tie ir izcili tēlniecības mākslas darbi, kādi Latvijā citviet vairs nav saglabājušies, iepriekš informēja Rīgas domes Pieminekļu padomes loceklis Eižens Upmanis.
Ļoti svarīgi ir atjaunot un saglabāt šos pieminekļus, radot sakoptu vidi. "Kapsētā ir daudz piemiņas zīmju un pieminekļu ar augstu māksliniecisko vērtību, bet kapličas ir nozīmīgi memoriālās arhitektūras paraugi," sacīja Upmanis.
Lielie kapi ir ievērojamākā Rīgas memoriālās piemiņas vieta, kas glabā daudzu paaudžu rīdzinieku likteņstāstus divu gadsimtu garumā, kopš 1772.gada. Kapos atdusas daudz ievērojamu rīdzinieku, kuriem pilsētā ir piemiņas plāksnes, viņu vārdi ir iemūžināti muzejos, bet atdusas vietas ir aizaugušas un sapostītas.
Eiropā ir astoņi apbedīšanas kultūras muzeji, kuru pieredzi varētu pārņemt Rīga, veidojot memoriālo parku.