Kāda daugavpiliete “Latgales Laikam” pauda sašutumu, ka Demenē, Medumos, arī Laucesē cilvēki izcērt mežus, nepadomājot, ka šīs teritorijas apdraud Ignalinas AES. Meži būtu pirmie, kas uzņemtu to piesārņojumu, kas rastos, avarējot stacijai. Daugavpiliete ierosina rīkot sabiedrisko apspriešanu, pirms mežus izcērt, vai noteikt mežu lieguma zonu pagastos, kurus apdraud dažādas katastrofas.
Arī Demenes pagasta padomes priekšsēdētāja Valentīna Gadzāne neatbalsta intensīvu mežu izciršanu, taču likums šobrīd ir meža īpašnieka pusē. “Mums gandrīz pašā pagasta centrā izcirta mežu, un ciemata ainava kļuvusi nabadzīgāka. Protams, pašvaldībai ir tiesības noteikt lieguma zonu, taču pašvaldībai nav tādas naudas, lai samaksātu kompensācijas iedzīvotājiem, kuriem lieguma zonā atrodas īpašumi. Pat valsts vēl nav izmaksājusi kompensācijas tiem saimniekiem, kas saimnieko dabas parkos un citās aizsargājamās teritorijās,” skaidroja V. Gadzāne.
Daugavpils virsmežniecības inženieris Aivars Skrinda “Latgales Laikam” pastāstīja, ka, protams, meža īpašniekam virsmežniecībā jāizņem ciršanas atļauja. Sabiedrība vai pašvaldība nevar ierosināt sabiedrisko apspriešanu par mežu ciršanu, jo šādu apspriešanu Meža likums nenosaka.
Vides ministrs Raimonds Vējonis “Latgales Laikam” paskaidroja, ka sabiedriskās apspriešanas rīkošana par katru ciršanas gadījumu radītu formālas, laikietilpīgas un neobjektīvas procedūras. Problēmu būtu iespējams risināt, nodrošinot atbilstošu meža apsaimniekošanas plānošanu, piemēram, lai aizsargātu valsts īpašuma meža apsaimniekošanu nozīmīgajā platībā, varētu paredzēt mežaudžu izmantošanu bez kailciršu izstrādes un saglabāt iespējami platu un blīvu meža joslu. Šis jautājums būtu jārisina pašvaldībai kopā ar valsts A/S “Latvijas valsts meži”. Tomēr attiecībā uz privāto meža īpašnieku apsaimniekotajām platībām būtu jāparedz vietējā līmenī noteikti saprātīgi ierobežojumi (piemēram, kailcirtes aizliegums, pieļaujot izlases cirtes).