Straujuma: šodien neredzu, kur varētu ņemt naudu pedagogu algām

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

FOTO: Valsts kanceleja/Toms Norde

Ministru prezidente Laimdota Straujuma neredz, no kurienes varētu ņemt naudu pedagogu algu palielinājumam, lai gan saskata, ka problēmas ir pašā izglītības sistēmā, ko mainot papildu līdzekļus varētu iegūt.

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» Straujuma atzina, ka lielākos robus finansējumā rada pati izglītības sistēma, ko nepieciešams ne tikai uzlabot, bet arī reformēt, kam piekrīt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

«Šoreiz es neredzu no kurienes varētu ņemt naudu pedagogu algu palielinājumam, lai gan man arī nav skaidrs, kā var būt, ka uz vienu skolēnu mēs

tērējam vairāk nekā vidēji Eiropā, bet pedagogi saņem mazāk.

Noteikti problēma ir pašas sistēmas iekšienēm, ko atzīst ne tikai jaunā ministre, bet arī arodbiedrības pārstāvji,» sacīja Straujuma.

Jau ziņots, ka ar valdības līdz šim piešķirtajiem trīs miljoniem eiro pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi varētu paaugstināt tikai par aptuveni vienu eiro, aprēķinājusi LIZDA.

LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs sacīja, ka

trīs miljoni eiro nenosedz pat vienu stundu no kopā vidēji 18 stundām nedēļā,

ko patlaban valsts pedagogiem neapmaksā. Valsts vienam pedagogam joprojām paliekot parādā vidēji 341 eiro mēnesī.

«Ir beidzot jāapmaksā visi pedagoga veicamie pienākumi, un to var izdarīt, mainot finansēšanas modeli,» uzsver LIZDA pārstāvji. «Ikviena reforma kaut ko maksā. Ir vairāk nekā skaidrs, ka ar nepietiekamajiem trim miljoniem eiro jaunu pedagogu darba samaksas modeli nākamgad noteikti nevarēs ieviest, jo tas būtiski pasliktinātu pedagogu jau tā neapmierinošo finansiālo situāciju,» norāda arodbiedrībā.

LIZDA pārstāvji piekrīt, ka varētu diskutēt par pakāpenisku jaunās sistēmas ieviešanu, bet vienlaikus norāda, ka arī tas prasa daudz lielākus finanšu resursus, nekā valdība patlaban atvēlējusi. Atalgojuma reformas sākumam papildus

kā minimums nākamā gada budžetā esot nepieciešami 20 miljoni eiro.

«Šī situācija pierāda politiķu liekulību - vēl tikai pirms mēneša vēlēšanās bravurīgi dota «zaļā gaisma» algu modeļa reformai, skaidri zinot, ka tas prasīs konkrētu papildu finansējumu, tagad jau fiskālā telpa un citas aizbildināšanās. Tikai tukši vārdi, lai pēc vēlēšanām varētu turpināt «ierastās tradīcijas», uzmetot gan izglītības darbiniekus, gan skolēnus, kuriem finansējuma trūkuma dēļ netiek nodrošinātas vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības iespējas,» pauž LIZDA biedri.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paudusi, ka, visticamāk, algu palielinājums no 1.janvāra 10% apmērā nebūs iespējams.

Savukārt LIZDA vadība sākusi konsultācijas ar reģionālajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku, aģentūru LETA iepriekš informēja arodbiedrībā. Šāds lēmums pieņemts, jo, pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem, valdība nolēmusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no IZM prasītajiem 36 miljoniem atvēlēt vien trīs miljonus eiro.

Uz augšu