Modes guru Džanni Versače - neizmērojama fantāzija, dienvidniecisks temperaments, neatvairāms šarms un, protams, Laimes mātes labvēlība palīdzēja vienkāršam itāliešu šuvējam kļūt par pagājušā gadsimta ievērojamāko itāliešu modes dizaineru.
Džanni Versače: «Domā ar vērienu!» (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"15. jūlijā ap pulksten deviņiem no rīta es gāju pa "Ocean Drive". Man priekšā no 10. ielas puses iznira Versačes kungs. Viņš devās uz savu māju. Kad viņš bija nonācis līdz villas vārtiem, no mugurpuses viņu panāca kāds cilvēks… Es viņam nepievērsu uzmanību — viņš atgādināja tūristu. Pagājusi garām villai, es atskatījos, lai vēlreiz uz viņu paskatītos. Un tad es redzēju, kā vīrietis, kas sekoja Versačem, devās viņam pakaļ pa kāpnēm un pielika pie viņa galvas pistoli. Un izšāva — noteikti divas reizes, varbūt pat trīs — tieši galvā. Pēc tam viņš nokāpa lejā, ielika ieroci melnā mugursomā un ļoti mierīgi devās pa bulvāri pretējā virzienā. Es biju šokā, un man nebija spēka pat pakustēties, līdz brīdim, kad no mājas izskrēja cilvēki, kuri kliedza: "Kas to izdarīja?" Es norādīju uz šāvēju, kurš devās pa bulvāri ziemeļu virzienā."
Tas diemžēl nav fragments no kāda kriminālromāna. Tā ir de Feo liecība tiesā. Šīs sievietes acu priekšā tika nogalināts pasaules modes elks. Acumirklī bija aprāvies Versačes dzīves ceļš. Taču viss bija sācies tik veiksmīgi … un tā arī varēja turpināties.
Slāpes pēc mātes mīlestības
Džanni dzimis tālajā 1946. gadā mazā, provinciālā Itālijas pilsētiņā Redžo di Kalabrijā. Viņa māte bija profesionāla šuvēja. "Visapkārt man bija kleitas, kleitas, kleitas," stāstīja Versače, atceroties savu bērnību. "Domāju, ka par savu meistarību un profesionālismu esmu pateicību parādā tieši mātei." Tiesa, attiecības ar māti viņam nebija tās labākās. Bez Džanni ģimenē auga vēl divi bērni — meita Donatella un dēls Sančo. Frančeska jaunākajam dēlam nepievērsa nekādu uzmanību. Visa viņas mīlestība bija veltīta Sančo. Nabaga Džanni kā mazs ubadziņš lūdzās un alka mātes mīlestības. Un tā tas bija visu mūžu. Vēlāk Versače pat atzina, ka visa viņa dzīves un arī radošās darbības jēga bijusi izpelnīties mātes uzmanību.
Visu savu bērnību Džanni pavadīja mātes šūšanas darbnīcā. Tā viņam bija brīnumu pilna pasaule. Puisēns kā sastindzis varēja stundām ilgi sēdēt attālākajā stūrī un vērot visu to ņirbošo rosību, kas valdīja ateljē. Reiz, atgriezies no skolas, viņš redzēja, kā māte noņem mērus kādai jaunai, neticami skaistai sievietei, kura tur stāvēja baltā mežģīņu apakšveļā. Māte jau otro stundu vīstīja viņas augumu melnā samtā, neskaitāmas reizes pārsprauda ieloces, ar apbrīnojamu rūpību ņemot vērā katru sīkumu. Šis moments iespiedās Džanni atmiņā uz visu mūžu. Pateicoties mātei, viņš bija sapratis, cik ļoti svarīgi ir strādāt tieši ar augumu, lai labāk izjustu un redzētu, kā krīt audums un kā tas harmonē ar sievietes ķermeņa līnijām.
Pamazām Džavanni kļuva par mātes palīgu un, veidojot apģērbus, savienoja savu fantāziju ar jaunajām modes vēsmām. Lai būtu lietas kursā par aktuālākajām tendencēm, viņš regulāri apmeklēja pasaules modes centru skates Parīzē un Londonā. Reiz viņu ateljē atskanēja telefona zvans, kas izmainīja visu Džanni Versačes turpmāko dzīvi. Līdz kāda turīga Milānas biznesmeņa ausīm bija nonākusi informācija par jaunā Versačes neparasto talantu. Viņš bija nolēmis šajā jauneklī ieguldīt savu naudu. Džanni saprata, ka tā ir unikāla izdevība realizēt savas idejas un, ne mirkli nedomājot, lidoja uz Milānu pretim savam liktenim. Tas bija jaunā itāliešu dizainera radošā lidojuma sākums.
Firmas zīme medūza — skaistuma un vienkāršības sintēze
Savu Milānas karjeru talantīgais jaunietis sāka tādos ievērojamos itāliešu modes namos kā "Genny", "Callaghan" un "Complice". Džanni bija tikai 25 gadi, bet viņš bija ambiciozu plānu pārņemts.
Savu pirmo kolekciju panākumu iedvesmots, Versače 1978. gadā izveidoja pats savu modes namu "Gianni Versace" un uzaicināja tajā strādāt savus tuvākos radiniekus — brāli Sančo un māsu Donatellu. Jau pēc gada viņš Milānā demonstrēja pirmo kolekciju ar savu paša zīmolu, izpelnoties izsmalcinātās itāliešu publikas nerimstošus aplausus. Publika vienā vakarā bija iemīlējusies Versačes stilā.
Par sava modes nama firmas zīmi Versače izvēlējās medūzas galvu, kas kopš 1978. gada grezno visus Versačes markas izstrādājumus. "Šī izvēle bija absolūti apzināta. Medūza simbolizē skaistumu un antīkās sengrieķu klasikas — kā mākslas, tā filozofijas — neatkārtojamo burvību. Tā ir skaistuma un vienkāršības sintēze, kas tiešā nozīmē paralizē un vienlaikus hipnotizē." Tā savu izvēli pamato Džanni Versače, kuram jau bērnībā, spēlējoties jūras krastā, paticis vērot medūzas.
Hipnotizējošs spēks piemīt arī Versačes tērpiem, kuri pārsteidz ar savu skaistumu, līniju vienkāršību un precīzu griezumu. Versačes stils 80. gados kļuva par pasaules modes līderi. Viņa gada ienākumi sasniedza 900 miljonus dolāru. Visā pasaulē aktīvi darbojās 165 Versačes modes veikali un 23 privātie veikali "Istante". Dizainera fantāzija neaprobežojās tikai ar modi vien. Viņš veidoja arī teātra kostīmus un rekvizītus, aksesuārus, smaržas, pulksteņus, porcelānu, dekoratīvās flīzes un pat veselus interjerus.
Eksperimentu meistars un supermodeļu radītājs
Džanni Versače nebaidījās eksperimentēt ar materiāliem, kombinējot zīdu, mežģīnes vai džinsu audumu. Taču pasaules slavu Versačes neatkārtojamajam stilam nodrošināja viņa vienkāršās, bet elegantās kleitas un fantastiski sievišķīgie vakartērpi.
Ne mazāku lomu Versačes zīmola popularizēšanā pasaulē spēlēja viņa izveidotais pilnīgi jaunais priekšstats par topmodelēm, kurām bija simbolisks raksturs. Atsevišķām modes skates dalībniecēm viņš sāka maksāt divreiz un trīreiz lielākus honorārus, slēdzot ar viņām līgumus pat uz vairākiem gadiem. Tās bija īpaši elegantas supermodeles, kuras kļuva par miljoniem sieviešu un meiteņu elkiem, bet viņu skandalozie izlēcieni un privātā dzīve visos sīkumos tika atspoguļota presē. Klaudija Šīfere, Linda Evangelista, Sindija Krauforde un Naomi Kempbela — par supermodelēm viņas bija izveidojis Džanni Versače.
Homoseksuālists dievina māti un sievišķību
Lai cik tas arī būtu paradoksāli, cildinot mūžīgo sievišķību un eņģeļa skaistumu, Džanni pašam nekad nav bijusi neviena sieviete. Viņš nekad nav slēpis, ka ir homoseksuālists un ka dzīvo kopā ar vīrieti. Domājams, ka visi viņa veidotie krāšņie tērpi patiesībā ir bijis veltījums mātei, kuras tēls bija palicis viņa atmiņā kā neatkārtojams ideāls — nesasniedzams un vienlaikus tik skaists! Daudzas sievietes, kuras valkājušas Versačes tērpus, ir atzinušas, ka jūtoties tajos kā karalienes. Kas zina, cik daudz pasakainu tērpu vēl būtu radījis ģeniālais mākslinieks, ja vien … ja vien nebūtu 1997. gada 15. jūlija un dažādu liktenīgu sakritību savirknējuma…