Tieši tajā pašā laikā, kad Lietuvā nodibināta Baltijas valstu un Polijas kopīgās atomelektrostacijas (AES) būvei nepieciešamā nacionālā investīciju kompānija LEO LT, Baltijas valstu vides nevalstiskās organizācijas Viļņā apspriedušas iespējas tiesiskā ceļā apturēt šo projektu, norādot, ka tā izstrādāšanas gaitā pieļauti daudzi pārkāpumi, trešdien vēsta Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls "lrt.lt".
Baltijas valstu "zaļie" kopīgi apsver iespējas apturēt jaunās AES projektu (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vides aizstāvji arī aizrāda, ka Lietuvas valdība nav ņēmusi vērā iespējamās alternatīvas, un pauž viedokli, ka Lietuva varētu nodrošināt sev nepieciešamo enerģiju arī bez kodolspēkstacijas celtniecības.
Baltijas valstu "zaļie" norādījuši, ka nedz politiķiem, nedz ekspertiem nav bijis iespējas iepazīties ar projekta priekšizpētes atzinumiem pilnā apmērā, bet vienīgi ar īsu kopsavilkumu. Kā izteicies Igaunijas organizācijas "Zemes draugi" pārstāvis Pēps Mardiste, šis apstāklis vedina apšaubīt pašu pētījumu.
"Šo dokumentu mēģinājušas iegūt ne tikai nevalstiskās organizācijas, bet arī politiķi, taču nesekmīgi. Pieejams tikai kopsavilkums dažu lappušu garumā, un tas šķiet visai dīvaini, jo tajā apgalvots, ka AES ir lētākais variants. Ja tā ir taisnība, kādēļ gan to neapliecināt, publiskojot pētījumu?" viņš vaicājis.
Mardiste pastāstījis, ka Igaunijā vēl turpinās diskusijas, vai valstij būtu jāpiedalās kopīgajā AES projektā. Pieaugot šaubām par tā efektivitāti, kompānija "Eesti energija" meklē alternatīvus elektroenerģijas avotus, beidzamajā laikā īpašu uzmanību pievēršot vējam.
"Vēja elektrostacijām Igaunijā ir labākas izredzes, jo mums ir daudz salu, un jūra tur ir pietiekami sekla. Privāta kompānija apsver iespējas celt vēja ģeneratoru parku divus kilometrus uz ziemeļiem no Hījumā salas," viņš norādījis.
Taču galvenais - šķiet, ka Ignalinas projekts ievilksies uz desmit gadiem vai pat krietni ilgāk, bet pāriet no naftas uz citiem enerģijas avotiem vajadzētu daudz ātrāk. Tāpēc "Eesti energia" pievērsusies vējam, jo, domājams, tas būtu lētāk nekā citi apsvērtie varianti, piebildis Mardiste.
Latvijas vides aizstāvji uzsvēruši, ka diskusijās par AES ietekmi uz vidi Latvijā nav ievēroti starptautiskie normatīvi.
Kā atzīmējusi biedrības "Latvijas Zaļā kustība" vadītāja Alda Ozola-Matule, somu, bulgāru un slovāku pieredze neļauj cerēt, ka AES tiks uzcelta paredzētajā laikā un projekta izmaksas nepieaugs. Šaubas rada arī prognozes attiecībā uz to, kā augs pieprasījums pēc elektroenerģijas. Tāpēc domājams, ka arī Latvijai ir citi varianti.
Viņa norādījusi, ka no Latvijas jaunās spēkstacijas projektā tiek gaidīts aptuveni 1,5 miljardus eiro (miljardu latu) liels ieguldījums. "Salīdzinot ar Rietumeiropu, tas ir ļoti daudz tādai nelielai kompānijai kā "Latvenergo". Šai sakarā radies daudz šaubu," piebildusi Ozola-Matule.
Balstoties uz dāņu izstrādāto metodoloģiju, Lietuvas "zaļie" izstrādājuši harmoniskas enerģētikas vīziju laika posmam līdz 2050.gadam. Dokumentā, kas saskaņā ar nevalstisko organizāciju pārstāvju teikto ne vienreiz vien rādīts politiķiem un ekspertiem, izklāstīti soļi, kas Lietuvai būtu jāsper, lai arī bez kodolspēkstacijas nodrošinātos ar enerģiju un vienlaikus tomēr nebūtu atkarīga no Krievijas gāzes. Kā galvenais iespējamais enerģijas avots tajā minēta cietā biomasa.
Vides organizācijas norāda, ka gaida rudenī solīto jauno AES ietekmes uz vidi izvērtējumu un gatavojas aktīvi meklēt iespējas apturēt šo projektu tiesiskā ceļā.
"Pagājušajā pavasarī projekta autoriem iesniedzām savus priekšlikumus par ekoloģisko ietekmi, uz kuriem viņiem bija jāatbild saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, bet viņi to nav izdarījuši, tāpēc mēs iesniegsim sūdzību. Noteikti sniegsim savus komentārus rudenī gaidāmajam detalizētajam pētījumam par ietekmi uz vidi," sacījis Mardiste.
"Gatavojamies apstrīdēt to, kādā veidā tika rīkotas konsultācijas ar sabiedrību, turklāt uzturam kontaktus ar Eiropas Komisiju, lūdzot nodrošināt, lai šā projekta finansēšanā nebūtu nepamatotu netiešo valsts subsīdiju," piebildusi Ozola-Matule.
Arī Lietuvas dabas aizsardzības organizācijas "Atgaja" pārstāvis Lins Vaiņus norādījis, ka "šai lietai vēl par agru pielikt punktu".
Savukārt tikko ievēlētais LEO LT izpilddirektors, līdzšinējais "Lietuvos energija" ģenerāldirektors Rimants Jozaitis aicinājis "zaļos" iegriezties jaunajā kompānijā, lai noskaidrotu, kādi darbi tur tiek darīti.
"Alternatīvie enerģijas avoti jāattīsta, taču šobrīd tie neapmierinātu visu pieprasījumu pēc elektroenerģijas," viņš sacījis Lietuvas radio.