Mūžu dzīvo, mūžu mācies (3)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijā, nedaudz pārspīlējot, var teikt, ka gandrīz katram maksātspējīgam cilvēkam ir vismaz viena augstākā izglītība, kaut arī uzskaitē esošo bezdarbnieku skaits pirms pāris mēnešiem bija vairāk nekā 65 tūkstoši cilvēku, bet vairāk nekā septiņiem procentiem Latvijas iedzīvotāju joprojām nav pat pamatizglītības.

Tādā paradoksālā situācijā atrodamies, jo ļoti daudziem valsts iedzīvotājiem ir gan sertifikāti, gan kursu beigšanas apliecības, gan diplomi. Cilvēku vēlme pēc izglītošanās visa mūža garumā ir uzteicama, jo mūžizglītība balstās uz cilvēka iekšējo vajadzību vai ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un papildināt savas prasmes, zināšanas un kompetenci. Mūsdienās skolā un augstskolā iegūtās zināšanas un prasmes ātri noveco, jo tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, ir iespējams uzzināt jaunu informāciju. Lai cilvēks varētu veiksmīgāk pielāgoties šīm pārmaiņām, nezaudētu darbu, varētu sekmīgāk veidot savu karjeru, viņam nepieciešams papildināt zināšanas un prasmes.

Mūžizglītību iedala:

=formālajā jeb vispārējā (pamatskola, vidusskola),

=neformālajā (kursi, piemēram, psiholoģijas, datoru utt.),

=ikdienas saskarsmē iegūtajās prasmēs, zināšanās, attieksmē un izturēšanās (piemēram, kā rīkoties ar internetu, ar kopējamo un faksa aparātu).

Šogad Latvijā ir apstiprinātas mūžizglītības politikas pamatnostādnes, kur formulēti galvenie darbības virzieni, un tagad tiek izstrādāta rīcības programma, kas jāpaveic līdz 2013. gadam:

=katrā izglītības iestādē radīt priekšnoteikumus izglītotu cilvēku izaugsmei;

=elastīgas otrās izglītības nodrošinājums atbilstoši vajadzībām (e–mācības, vakara, neklātienes mācības, mācības pēc satura, pēc ilguma);

=nodrošināt informāciju un konsultācijas visiem iedzīvotājiem karjeras, profesijas un izglītības ieguvei;

=īpaši sociālās atstumtības riska grupas iedzīvotājiem piedāvāt formālās un neformālās izglītības ieguves iespējas;

=sakārtot mūžizglītības teritoriālo pieejamību;

=aktīvāk izlīdzināt sieviešu un vīriešu atšķirīgo izglītības līmeni.

Pagaidām, kā informē Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības projektu koordinatore Žanete Jēkabsone, Latvijā liela daļa naudas tiek tērēta tieši bezdarbnieku bezmaksas apmācībai, lai uzlabotu viņu iespējas konkurēt darba tirgū: viņiem tiek piedāvātas motivācijas programmas, kur māca latviešu valodu, datorprasmes.

Savukārt Eiropas sociālā fonda līdzekļi pamatā tiek izlietoti, lai veicinātu dažādu sociālo grupu cilvēku motivāciju un iekļaušanos darba tirgū. Tie ir vecāki pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, daudzbērnu ģimeņu vecāki, vientuļie vecāki, jaunieši no 15 līdz 18 gadiem, kuriem nav izglītības un kuri neprot arī nekādu amatu, ilgstošie bezdarbnieki, krievvalodīgie, pirmspensijas vecumā.

Viņa norāda, ka arī pašlaik, kad Latvijā mūžizglītības iegūšana vēl nav tik ļoti sakārtota kā, piemēram, Skandināvijas valstīs, cilvēki paši var interesēties par izglītības iespējām. Reģionos tie varētu būt Eiropas Savienības apmaksāti projekti uzņēmējdarbības veicināšanai. Šobrīd tiek īstenota Nacionālā programma "Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana". Tas nozīmē, ka ir seši reģionālie projekti Kurzemei, Latgalei, Rīgas reģionam, Rīgas pilsētai, Vidzemei un Zemgalei. To realizācijas gaitā parādījusies nepieciešamība pēc datu bāzes, kurā tiktu apkopoti visi piedāvājumi, lai varētu meklēt izglītības iespējas gan pēc teritoriālā (piemēram, Jelgavā), gan nozares (piemēram, floristikas kursi) principa. Turklāt svarīgi ir noturēt iedzīvotājus savā reģionā, tāpēc mūžizglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai (kaut vai tādēļ, lai nav lieki jātērējas ceļa izdevumiem). Projektiem jābeidzas šogad, bet to efekts paredzēts ilgtermiņā, palielinot izglītības pieejamību, apmācot mūžizglītības koordinatorus, lai viņi informētu un apmācītu iedzīvotājus, nodrošināt mūžizglītības finansējumu, kā arī ieviest tirgus prasībām atbilstošu mūžizglītības sistēmu katrā reģionā utt. Kā skaidro Ž. Jēkabsone, karjeras konsultanti ir nepieciešami ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem, lai palīdzētu izlemt, kādā jomā labāk pārkvalificēties un kā to izdarīt. "Šobrīd arī augstskolas piedāvā neformālās izglītības kursus, piemēram, angļu valodu, pēc kuriem diplomu neizsniedz, bet varbūt viņš nezina, kur mācīties vēl, lai iegūtu sertifikātu. Ir parādījušies arī citi kursi, kādu agrāk nebija. Arī ārzemēs cilvēki iegūst sertifikātu, un vajag, lai to atzīst Latvijā. Pašreiz ir daudz kursu, tāpēc būtu jādod cilvēkiem iespēja pēc kursiem ar saviem sertifikātiem atnākt uz konkrētu vietu, kur novērtētu viņa zināšanas un prasmes un izsniegtu vienu dokumentu, kas paliecinātu kvalifikāciju. Piemēram, jaunietim ir vidusskolas izglītība, tēvs viņu ir apmācījis galdnieka amatā, viņš jau strādā, bet negrib mācīties arodskolā, jo pamatprasmes jau ir ieguvis. Viņš atnāk uz novērtēšanas centru, kur iesniedz dokumentus un parāda savas prasmes. Komisija izvērtē, vai viņam var piešķirt kvalifikāciju vai arī vēl jāpapildina zināšanas. Vai arī – ir kursi, kurus beidzot jākārto eksāmeni. Un ir tādi, kur tas nav jādara. Tātad nav garantijas, ko esi iemācījies, bet darba devējs to grib zināt. Tad jānāk uz novērtēšanas centru, kur to visu pārbauda. Ir doma, ka katrā reģionā būs šādi novērtēšanas centri," par tuvākajām mūžizglītības iespējām Latvijā stāsta Ž. Jēkabsone.

***

Kontakti

Izglītības un zinātnes ministrija, kontaktpersona Inta Vadone, tālr. 7047827, e–pasts: inta.vadone@izm.gov.lv

Latgale, kontaktpersona Sarmīte Teivāne, tālr./fakss 5424147, e–pasts: sarmite@drp.lv

Kurzeme, kontaktpersona Kristiāns Godiņš, tālr./fakss 7331642, e–pasts: Kristians.Godins@bjpaa.eunet.lv

Rīgas reģions, kontaktpersona Baiba Enzele, tālr./fakss 7800939, e–pasts: baiba.enzele@rigaregion.lv

Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība, kontaktpersona Ingrīda Mikiško, tālr./fakss 7222411, e–pasts: laea@laea.lv

Rīgas pilsēta, e–pasts: edgars.kazoks@riga.lv

Vidzeme, kontaktpersona Liene Ivulāne, tālr. 4281711, e–pasts:

liene.ivulane@vaa.lv

Zemgale, kontaktpersona Inese Didže, tālr./fakss 3027549, 3781066, e–pasts: inese@dobele.lv

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu