Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pavasaris ir viltīgs. Viens mirklis, un vakarā jau iesnas. Vēl kāda diena, un asas sāpes ausīs. Zinātāji teic – zobu sāpes, salīdzinot ar tām, ir tīrais nieks.
No iesnām un iekaisumiem
Tas, ko esam pieraduši saukt par ausi, ir tikai tās ārējā daļa, jo aiz bungādiņas vēl ir vidusauss – dobums ar skaņas pārvades mehānismu.
Vidusauss iekaisums parasti sākas, kad infekcija, tostarp iesnu laikā pa dzirdes kanālu no deguna dobuma vai blakusdobumiem, iekļūst vidusausī. Ja iesnas rada pat nelielu diskomfortu, ir jāraugās, lai caur degunu nepārtraukti notiek normāla gaisa apmaiņa starp organisma iekšējo vidi un ārpusi.
Arī palielinātas aizdegunes mandeles vai sapūstas ausis veicina iekaisuma rašanos vidusausī.
Sāpes rada iekaisums, kura dēļ vidusausī krājas šķidrums. Tas rada spiedienu uz bungādiņu, un tā izliecas. Bungādiņā ir ļoti daudz nervu zaru un asinsvadu, tādēļ kairinājums un sāpes ir ļoti spēcīgas.
Anatomiskās īpatnības bērniem
Vidusauss iekaisumam raksturīgas spēcīgas, pulsējošas sāpes auss dziļumā, svīšana. Var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, dažādas intensitātes troksnis ausīs vai dzirdes pasliktināšanās, apetītes zudums, slikta dūša. Nopietnākos gadījumos var būt izdalījumi un bungādiņas plīsums. Pēc tam temperatūra normalizējas, bet plīsums pamazām sadzīst.
Bērniem vidusauss iekaisums ir biežāk, jo viņiem ir biezāka bungādiņa, ko strutas nespēj pārplēst, tādēļ tās krājas ausī. Ja par sāpēm neliekas ne zinis, strutas, nerodot izeju no auss, var ieplūst galvaskausā, radot meningītu vai smadzeņu abscesu.
Ja slimo zīdainis, viņš ir nemierīgs, raud, var aiztikt ausi. Tā viņš norāda uz diskomfortu, ko rada sāpes. Mazulis var justies vesels dienā, bet naktī pēkšņi pamosties ar sāpošu ausi.
Bērniem, kuri jaunāki par pieciem gadiem, bungādiņa novietota slīpāk nekā pieaugušajiem. Arī dzirdes eja (no aizdegunes līdz ausij), kas atbild par normālu gaisa spiediena uzturēšanu bungdobumā un par gaisa spiediena izlīdzināšanu ar ārējo gaisa spiedienu, ir platāka un īsāka. Tādēļ bērna auss bungdobumā no aizdegunes vieglāk iekļūt infekcijai. Pieaugušajam pa degunu tā parasti iznāk ārā.
Zīdaiņiem dzirdes kanāls ir vēl horizontālāks. Iemesls viņu vidusauss iekaisumam var būt pat tas, kā viņus baro. Ja bērns guļus ēd no pudelītes, piens var ietecēt degunā. Tālāk tas plūst pa kanālu uz augšu un sakrājas vidusausī, kur veidojas baktērijas.
Vienam siltu, citam vēsu
Vidusauss ir ne vien svarīgs, bet arī visai sarežģīts orgāns, tādēļ nevajadzētu mēģināt bez speciālistu palīdzības tikt galā ar iekaisumu. Ir risks, ka dzirde var pasliktināties vai pavisam pazust, vai rasties citas nopietnas komplikācijas.
Diagnosticēšana jāuztic speciālistam – ģimenes ārstam vai otorinolaringologam. Piemērotāko terapiju var izraudzīties, izvērtējot procesus, kas notiek degunā, mutes dobumā un rīklē. Atsevišķos gadījumos jāizmanto dažādas rentgenoloģiskās izmeklēšanas metodes.
Ārstēšanas pamatā ir aktīva antibakteriāla, pretiekaisuma un pretsāpju terapija ārsta uzraudzībā. Īpaši slimības pirmajās dienās vēlama atkārtota ārsta apskate, lai nepalaistu garām iespējamās komplikācijas.
Ar vēl lielāku rūpību iekaisuma procesi jāārstē cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un cukura diabēta pacientiem.
Reti, bet atsevišķos gadījumos infekcija var pāriet uz tuvējiem audiem, skart galvas nervus, var pievienoties meningīts (smadzeņu apvalku iekaisums), kaulaudu iekaisums, sepse.
Ja sāp ausis, siltuma procedūras vai tautas līdzekļu lietošana kā papildterapija jāsaskaņo ar ārstu. Jāievēro gultas režīms. Uzturam jābūt bagātam ar vitamīniem. Var veikt inhalācijas.
Ko, ko?
Auss iekaisums var būt tik nopietns un smags, ka no spiediena vidusausī bungādiņa plīst, un no auss tek dzeltens vai bālgans šķidrums. Bungādiņas bojājums gan apmēram nedēļas laikā sadzīst, tomēr nav izslēgts, ka auss iekaisums vairs neatkārtosies.
Lai gan ļoti reti, tomēr iespējamas neatgriezeniskas pārmaiņas ausī vai ar dzirdi saistītas izmaiņas. Tādēļ sāpes noteikti nedrīkst atstāt bez uzmanības, bet visdrīzākajā laikā jāmeklē speciālista palīdzība.
Parasti vidusauss iekaisums pāriet divu trīs nedēļu laikā. Tomēr smagākos gadījumos mēdz ieilgt līdz vairākiem mēnešiem vai gadā atkārtoties vairākas reizes. Arī tad, ja slimība jau šķiet aiz muguras, der pārbaudīt, vai ar dzirdi viss ir kārtībā.
Audioloģe Sandra Kušķe skaidro, kā šo problēmu var konstatēt vecāki: – Nevis sūdzību formā, bet pēc tā, ja uz jautājumu bērns atbild ar pretjautājumu: \\"Ko?\\" Reizēm \\"kokošana\\" pēc laika pāriet, taču bērns, skatoties televizoru, var noregulēt lielāku skaļumu. Tādos gadījumos vecāki ļoti bieži uzskata, ka tā ir kaprīze. Taču tās var būt vidusauss iekaisuma sekas.
Nereti gadās, ka pēc vidusauss iekaisuma dažāda vecuma cilvēkiem pasliktinās sekmes mācībās vai darba kvalitāte. Nepareizi vai novēloti ārstējoties, iekaisums var kļūt hronisks. Tad šī problēma vajā arī turpmāk.
Lai izvairītos no auss infekcijām, nav vēlams smēķēt un atrasties piesmēķētā vidē. Diemžēl arī pasīvās smēķēšanas dēļ ausu infekcijas kļūst biežākas un smagākas.
Īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem, kuri cieš no alerģiskajām iesnām vai citām alerģiskām izpausmēm, jo tās ir būtisks riska faktors ausu infekciju attīstībai.
Organisma norūdīšana šobrīd jau ir nokavēta, taču vēlama priekšdienām.
PADOMI:
Lai neprovocētu vidusauss iekaisumu, iesnu gadījumā abas nāsis nedrīkst izšņaukt reizē.
Dodoties ārā, bērna apģērbs jāizvēlas atbilstošs gadalaikam, apstākļiem un aktivitātēm, lai nesvīstu vai nesaltu.
Mājokli nepieciešams vēdināt, taču neradot caurvēju.