Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9005017t1h040a.jpg)
Jau vairākus gadus Latvijas sabiedrība tiek pieradināta pie domas, ka privātais kapitāls var atrisināt visas tās problēmas. Valstij nekas neesot jādara, tikai jābūt par nodokļu administratoru. Populāri tas izklausās vienkārši – valstij izmantojot visu valsts aparāta spēku ir jāiekasē nodokļi, kas pēc tam jāpārskaita tiem uzņēmējiem, kuri ir valsts valdošo politiķu patiesie saimnieki.
Latvijā jau gandrīz viss ir privatizēts, vienīgi tieslietu ministrija palikusi, kā bāra bērns – tajā ir tik daudz valsts īpašuma, ka varētu vēl daži Latvijas miljonāri sanākt. Pēc žurnāla rīcībā esošajām nepārbaudītajām, bet drošām ziņām nākas secināt, ka kārdinošs kumosiņš, ko jau ilgi gribas nokost, ir Ieslodzījuma vietu pārvalde. Tai pieder Vairāki lieli īpašumi no kuriem daļa ir visai kārdinošās vietās – Mācību centrs – Jūrmalā, Dzintaros, gandrīz jūras krastā, Iļģuciema cietums – Daugavas krastā, Brasas cietums – teritorijā, kas veidojas par Rīgas ofisu centru – Sarkandaugavā. Dīvaini, bet tieši šie pēdējie objekti tiek minēti, kā vissarežģītākie objekti, no kuriem Tieslietu ministrija un ministrs Gaidis Bērziņš(TB/LNNK)vēlētos atbrīvoties. Protams, ar to var nopelnīt labi, bet tā ir spička salīdzinājumā ar pašu cietumu, kā tādu privatizāciju. Tas tiek pasniegts, kā iespēja atrisināt esošās problēmas, tas esot ekonomiski izdevīgāk. Tas nozīmē, ka valsts maksājot privātīpašniekam to pašu summu, ko tā šobrīd tērē cietumu uzturēšanai, iegūs lielāku efektu. Kas tam tic? Tātad valstij ar šo summu nepietiek, lai garantētu to, kas pienākas cietumā būt, bet privātam uzņēmējam pietiks un vēl atliks peļņai. Vai arī privātuzņēmējs nodarbosies ar šāda mēroga labdarību? Kā uzzināja žurnāla redakcija tad tieši Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš(TB/LNNK) un bijušais Ceļu policijas pārvaldes šefs un tagad Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte caur sev lojālām vai varbūt pastarpināti piederošām uzņēmējsabiedrībām vēlas privatizēt 13 no15 šobrīd esošajiem cietumiem Latvjā un tas jau prasa padziļinātu šā jautājuma izpēti Tieslietu ministrija, tā paša Tieslietu ministra Gaida Bērziņa(TB) personā saka, ka privātuzņēmējs varēs piesaistīt ražošanu, kas dos papildus līdzekļus. Kas liedz to darīt valstij? Ražošana būšot neefektīva… nevarot nodrošināt pastāvīgu darbaspēku…. Bet kā to panāks uzņēmējs. Zinot Latvijas pieņemto praksi varu iedomāties zvanu tiesnesim: „Klau Jāni man vajag desmit strādniekus uz diviem gadiem, maksa kā parasti”. Vai šī situācija ir tik neiespējama, Kas ir vairāk iespējams – ka valsts izveidos kaut kādu ražotni, vai uzņēmējs atradīs iespēju nelikumīgai un amorālai peļņai?