Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz šim, lai noteiktu, ar kādu slimību sasirdzis pacients, ārsti izmantoja bioķīmiskās analīzes, rentgenogrammu, sonogrāfiju, datortomogrāfiju un vēl citas izmeklēšanas metodes. Šobrīd zinātnieki pasaulē un arī Latvijā strādā pie pavisam jaunas, atšķirīgas diagnostikas metodes, kura dos iespēju slimnieka diagnozi noteikt pēc viņa izelpas sastāva.
Tas ir jauns zinātniskā darba virziens medicīnas zinātnē, kam pētnieki pievērsušies tikai pēdējos gados. Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts ir celmlauzis Eiropā un pilnīgi noteikti vienīgais medicīnas centrs Baltijā, kas pievērsies šīs nozīmīgās diagnostikas metodes izstrādei. Arī citur pasaulē ar izelpas gāzu sastāva analīzi strādā tikai dažu valstu laboratorijas.
Jaunā metode – labs palīgs vēža diagnostikā
Nevienam nav noslēpums, ka viena no nopietnākajām medicīnas problēmām ir savlaicīga ļaundabīgo audzēju diagnostika. Kā vienu no nākotnes risinājumiem agrīnai ļaundabīgo audzēju diagnostikai ārsti saskata izelpas gāzu sastāva analīzes metodi, turklāt tā ļauj konstatēt ne tikai saslimšanu ar vēzi, bet operatīvi diagnosticēt arī tuberkulozi, pneimoniju un vēl citas slimības. Īpaši labus rezultātus šai metodei paredz plaušu vēža diagnostikā.
Ārstu pieredze liecina, ka tad, ja vēzi atklāj tā attīstības sākumstadijā, ļaundabīgo audzēju izdodas pilnībā likvidēt vai arī cilvēkam var būt doti vēl vairāki dzīves gadi. 70% slimnieku, kam audzējs ir konstatēts pirmajā stadijā, nodzīvo vēl vismaz piecus gadus, bet no tiem pacientiem, kam audzējs ir jau 3. vai 4. stadijā, piecus gadus spēj nodzīvot tikai 5% vai pat mazāk cilvēku. Latvijā 80% pacientu vēzis tiek atklāts 3. vai 4. stadijā, un viņu ārstēšana ir mazefektīva.
Šie statistikas dati vēlreiz apliecina to, cik svarīga ir ļaundabīgo audzēju agrīna diagnostika, taču ir arī zināms, ka savlaicīgi atklāt vēzi bieži vien ir ļoti grūti. Lai gan ļaunā slimība jau ir ieperinājusies cilvēka organismā, audzējs var neradīt nekādu jūtamu diskomfortu, un slimībai var nebūt nekādas klīniskas izpausmes.
Plaušu vēzi agrīnā stadijā parasti nav iespējams noteikt, pat izdarot krūšu kurvja rentgenogrammu. Plaušu vēža gadījumā pirmās nopietnās izmaiņas rentgenogrammā bieži parādās tikai audzēja attīstības 3. un 4. stadijā. Datortomogrāfija šobrīd ir vienīgā metode, ar kuras palīdzību audzēja esamību var konstatēt agrīnā stadijā, taču šī izmeklēšana ir dārga, un nav taču pieņemts bez būtiskām sūdzībām doties uz tik nopietnu sava organisma pārbaudi. Visaugstākais risks saslimt ar plaušu vēzi ir vīriešiem, kas pārsnieguši 50 gadu vecumu un ir ilgstoši smēķētāji. Diemžēl ārsti ar bažām secina, ka Latvijā arvien vairāk pieaug arī smēķējošu sieviešu skaits.
Izelpā konstatē mikroorganismus
Lai veiktu izelpas kondensāta analīzi, pacientam vispirms caur izelpas kondensāta savākšanas aparātu 15 līdz 30 minūtes jāelpo īpaši tam paredzētā plastmasas maisiņā. Izelpotais gaiss tiek atdzesēts līdz -20 °C, zemās temperatūras ietekmē tas maisā kondensējas, nosēžas uz tā sieniņām un sasalst. Maisiņā savāktais izelpas kondensāts ar kondensāta savākšanas aparāta palīdzību tiek sadalīts divās frakcijās: vienā – gaiss, kas nāk no bronhiem, otrā – gaiss, kas nāk no alveolām. Kondensāts, kas iegūts no alveolām, satur lielu daļu savienojumu, kas difūzijas ceļā pārnesti no asinīm, un pētniekiem tas sniedz arī informāciju par cilvēka vielmaiņas īpatnībām.
Kondensāta analīzei var pielietot imūnfermantatīvo metodi, kad tiek izmantotas īpašas no dzīvniekiem iegūtas antivielas, vai gāzu hromatogrāfiju, kad gaisa kondensāts tiek analizēts ar īpašas aparatūras palīdzību.
Izelpas gaiss tiek iegūts vēl vienkāršāk – ar vienu vai vairākām izelpām, iepūšot to speciālā plastmasas maisā. Izelpotais gaiss tiek analizēts aparatūrā, ko sauc par gāzu hromatogrāfu. Šī jutīgā aparatūra spēj izdalīt atsevišķas vielu molekulas un veikt to analīzi. Vienu paraugu aparatūra analizē aptuveni 70 minūtes.
Kad analīzes process beidzies, iegūtos datus apstrādā datorprogramma, un visa procesa gala rezultāts ir izdrukāta līkne. Tajā katrs "pīķis" liecina par kādas konkrētas vielas klātbūtni un tās līmeni cilvēka izelpotajā gaisā, bet atbilstošs vielu jeb "pīķu" kopums var liecināt par kādu noteiktu saslimšanu, tajā skaitā plaušu vēzi.
Paredzams darbs vairāku gadu garumā
Šī zinātniskā projekta vadītājs ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, habilitētais zinātņu doktors Imanuels Taivans. Darba grupā strādā Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta vadošie pētnieki, zinātņu doktori Normunds Jurka, Māris Bukovskis un Uldis Kopeika. Pētījums par izelpas gāzu sastāva analīzes metodēm tapis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta speciālistiem. Pētnieki atzīst, ka darbs par izelpas gāzu sastāva analīzes metodēm ir tikai sākumstadijā. Lai šīs metodes pilnveidotu un noslīpētu, ir vēl vajadzīgs intensīvs vairāku gadu ilgs darbs, un tikai tad izelpas gāzu sastāva analīzes metodi varēs pielietot plašām iedzīvotāju masām.
"Būtu tikai normāli, ja lielveikalos un citās vietās, kur pulcējas daudz ļaužu, būtu aparatūra, kurā, iepūšot izelpu, cilvēks saņemtu informāciju par savu veselību un ieteikumus, pie kura ārsta viņam vēlams doties," pārdomās par zinātniskā darba praktisku pielietojumu nākotnē dalījās profesors I. Taivans.
Šobrīd pētījumi notiek tikai eksperimentālā līmenī, un tie jau ir apliecinājuši šīs diagnostikas metodes dzīvotspēju.
Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta zinātnieki cer savā rīcībā iegūt vēl modernāku aparatūru, kas izelpas gāzu sastāvu ļaus analizēt daudz detalizētāk un pilnīgāk. Ar to aprīkojumu, kas pētnieku grupas rīcībā ir patlaban, cilvēka organismā ir iespējams noteikt tikai dažas slimības, taču medicīniskajā literatūrā ir lasāma informācija par to, ka pēc cilvēka izelpas ir iespējams diagnosticēt simts un vairāk vielu klātesamību.
Veicot izelpas gāzu sastāva analīzi, var noteikt ne tikai elpošanas ceļu, bet arī vielmaiņas, gremošanas trakta un urīna izvadceļu slimības. Kādai laboratorijai ārzemēs izdevies izstrādāt tehnoloģiju, kā šādi atklāt pat šizofrēniju.
Jauna un moderna aparatūra samazinās arī laiku un izmaksas, kas nepieciešams izmeklējumu veikšanai. Būtiski ir panākt, lai izmeklējumi ir pieejami pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.
Arī Latvijas zinātnieki ir cieši apņēmušies izstrādāt un ieviest šādu aparatūru, un tas nozīmē, ka nav aiz kalniem tas laiks, kad pacienti mūsu valstī informāciju par savu veselības stāvokli varēs iegūt, nododot savas izelpas paraugu un neveicot dārgas un slimniekam nepatīkamas izmeklēšanas metodes.