Rudenī dzelzs deficīta anēmija jeb mazasinība saasinās (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.flick.com

Rudens, mākoņi ņem virsroku un saulaino dienu paliek arvien mazāk. Pārmaiņas notiek ne tikai dabā, bet arī cilvēku ikdienā – mēs vairāk laika pavadām mājās, mazāk kustamies, kā arī vairāk neuzņemam saules spēcīgo enerģiju. Rudens, reizē skaists un tumšs, ir viens no četriem gadalaikiem, kas daudziem cilvēkiem saistās ar pastiprinātu nogurumu un spēka izsīkumu. Šādām sajūtām iemesli ir dažādi – tie var būt psiholoģiskas dabas, bet bieži tā ir dzelzs deficīta anēmija jeb mazasinība.

No dzelzs deficīta anēmijas cieš gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju - slimība ir konstatēta aptuveni 10% vīriešu, bet visbiežāk tā ir sievietēm reproduktīvā vecumā, grūtniecēm, barojošām mātēm un bērniem.

Slimības pamatā lielākoties ir nesabalansēts un neveselīgs uzturs, kā arī sociālu ieradumu sekas.

Dzelzs deficīta anēmija

Dzelzs deficīta anēmija ir patoloģisks stāvoklis, kad dzelzs nepietiekamības organismā rezultātā pazeminās hemoglobīna līmenis. Hemoglobīns ir viela, kas atrodas sarkanajās asins šūnās – eritrocītos un apgādā visas organisma šūnas ar skābekli. Savukārt dzelzs ir ļoti svarīga hemoglobīna sastāvdaļa - ja organismā trūkst dzelzs, tad nevar pietiekamā daudzumā izstrādāties hemoglobīns. Attiecīgi samazinoties hemoglobīna līmenim, samazinās arī skābekļa daudzums, kas traucē pilnvērtīgu orgānu šūnu funkcionēšanu.

Pazīmes

Ja cilvēkam ir dzelzs deficīta anēmija, viņš izjūt sagurumu, galvassāpes, reiboni; cilvēkam trūkst izturības, veicot dažādus fiziskus vingrinājumus, kā arī tā āda un gļotādas ir bālas. Slimība paātrina sirdsdarbību, ir novērots elpas trūkums, īpaši  fiziskā slodzē, un pasliktinās imūnsistēma. Dzelzs deficīta anēmija traucē smadzeņu darbību, kā rezultātā pasliktinās atmiņa un uztvere. Piemēram, mazasinīgas meitenes slikti apgūst mācību vielu.

Slimības attīstība

Dzelzs deficīta anēmijas gadījumā simptomi attīstās pakāpeniski - ilgākā  periodā. Bieži aplami uzskata, ka hroniska mazasinība sūdzības neizraisa. Pētījumi nešaubīgi rāda, ka mazasinības simptomi ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Visi minētie traucējumi sāk izpausties mazasinības sākumstadijā, jau tad, kad eritrocītu vēl pietiek (anēmijas nav), bet organismā samazinājušies dzelzs krājumi. Ja organismam piegādājam nepieciešamo dzelzs daudzumu, tad negatīvās pazīmes pazūd.

Dzelzs deficīta anēmija rodas, kad tiek patērēts vairāk dzelzs, nekā uzņemts. Pazeminātu dzelzs daudzumu organismā izraisa:

1) hronisks asins zaudējums, kas var būt saistīts ar asiņošanu kuņģa-zarnu traktā, menstruālu vai cita veida asiņošanu, kā arī dažādām parazītisko tārpu izraisītām slimībām;

2) traucēta dzelzs uzsūkšanās no uztura. Tā var rasties dažādu zarnu darbības traucējumu gadījumā, kā arī lietojot dažādus medikamentus, kas kavē dzelzs uzsūkšanos.

3) palielinās dzelzs patēriņš. Dažādos dzīves periodos (grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, pubertātes laikā, kad organisms sāk augt īpaši intensīvi, palielinātas fiziskās slodzes apstākļos) organismam ir nepieciešams uzņemt vairāk dzelzs, lai tiktu nodrošināta pareiza visu orgānu sistēmu darbība;

4) nepietiekama dzelzs uzņemšana (diēta, badošanās u.tml.).

Galvenās riska grupas

Galvenās dzelzs deficīta anēmijas riska grupas ir bērni no 6 mēnešiem līdz 2 gadu vecumam (agrīnā vecumā ilgstoša mazasinība veicina arī dzelzs deficītu vēlāk - pieaugot), grūtnieces un barojošās mātes, pusaudži (īpaši meitenes), pusaudžu sportisti un dejotāji, sievietes - profesionālas dejotājas un mākslas vingrotājas, gados vecāki cilvēki ar hroniskām slimībām.

Risinājumi

Dzelzs deficīta anēmijas gadījumā un tās profilaksei ļoti svarīgi ir lietot uzturā pārtiku, kas bagāta ar organismā trūkstošo minerālvielu, un kas nodrošina nepieciešamo dzelzs devu. No augu valsts produktiem ieteicami ir kartupeļi, pilngraudu produkti -maize, tomāti, ķirbji un to sēklas; visu veidu pupiņas, zirņi un lēcas; dārzeņi ar tumšām lapām, piemēram, bietes; spināti, kāposti, sparģeļi un pētersīļi. Tāpat bagātīgi dzelzs avoti ir arī rieksti,žāvēti augļi (plūmes, aprikozes), ogas (zemenes, upenes) un augļi (granātāboli, aprikozes, plūmes) un to sulas. No dzīvnieku valsts produktiem iesaka uzturā lietot liesu liellopa, cūkas, jēra, teļa un putna gaļu; olas, zivis un vēžveidīgos. Papildus ieteicams lietot arī ar C vitamīnu bagātus produktus, jo tie veicina dzelzs uzsūkšanos organismā, savukārt tēja un kafija samazina uzsūkšanās spējas.

Saldumu mīļiem iesaka lietot hematogēnu, kas ir veselīgs saldums un satur dabīgo elementāro dzelzi anēmijas profilaksei un dzelzs līdzsvara organismā atjaunošanai. Tā kā hematogēna sastāvā dzelzs ir vienīgi organiskas izcelsmes, organisms to viegli uzsūc. Dzelzs uzsūkšanos lielā mērā uzlabo arī tā sastāvā esošie C un B vitamīni. Īsto hematogēnu, ko atceramies no bērnības, var atrast veikalos un aptiekās ar nosaukumu “Hematogenas 50g”, to ražo Lietuvas uzņēmums SIA “Mogemas”.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu