Ja topošā koalīcija domā par ilglaicīgumu, ir jāmeklē ministri, kas ir garo distanču skrējēji, nevis sprinteri, sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" uzsvēra Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis.
"Patlaban ir vairākas jomas, kurās nepieciešama aktīva līderība reformu veikšanā. Nevis tikai administrēšana, bet gan līderība reformās. Tā ir veselības aprūpe, kurā ir nepieciešams aktīvs līderis, kas veic reformas, labklājības joma un izglītības un zinātnes joma. Grūti pateikt par Tatjanas Koķes (ZZS) darbu, jo kaut kas ir virzījies uz priekšu, taču ir nepieciešams līderis, kas virzītu un beidzot arī sāktu nopietnas reformas, piemēram, augstākajā izglītībā," komentējot nepieciešamās izmaiņas valdības sastāvā, teica Ķīlis.
Viņa skatījumā papildus ir jāskata arī finanšu un ekonomikas bloks. Ķīlis norāda, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība") salīdzinoši labi ir ticis galā, bet jautājums esot par finanšu jomu, jo tur arī ir nepieciešama stratēģiska vadība gan nodokļu izmaiņu dēļ, gan tāpēc, ka valsts būs iegājusi parādu atmaksas posmā.
Uz jautājumu, vai ministru portfeļu sadale nekļūs par partiju "strīdus ābolu", Kīlis atbildēja, ka, viņaprāt, "nebūs tik briesmīgi". "Kad politiķi saliks nopietnos darbus uz lapas, varbūt kāds pārdomās, vai vajag šajā smagajā jūgā iejūgties."
Sociālantropologa vērtējumā premjera amatā darbu turpinās Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), ko nosaka politiskā loģika, proti, viņš ir vēlēšanās uzvarējušās apvienības izvirzītais premjera amata kandidāts, kurš turklāt šajā amatā ir jau patlaban.
"Tas nenozīmē, ka Dombrovskis ir vienīgais, kas spēj pildīt premjera pienākumus, un domāju, ka arī viņš pats to ļoti labi saprot. Taču politiskā loģika un Dombrovska pieredze, kā arī padarītais padara viņu par automātisku pirmā numura premjera kandidātu," uzsvēra Ķīlis.
Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai", Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un VL-TB/LNNK būs 63 deputātu mandāti 10.Saeimā. "Vienotība" parlamentā ieguvusi 33 deputātu mandātus, ZZS - 22 mandātus, bet VL-TB/LNNK - astoņus.
Otrs lielāko vēlētāju atbalstu saņēmušais politiskais spēks SC ieguva 29 mandātus. Apvienība "Par labu Latviju" ieguvusi astoņus mandātus.
Citas partijas vai to apvienības parlamentā nav iekļuvušas, jo nav pārvarējušas 5% barjeru.
