Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Embriju pētniecība ir sanaidojusi zinātniekus ar garīdzniekiem, sašķēlusi valdības un iedzīvotājus daudzās valstīs. Šajā strīdā saduras reliģiskie, politiskie, medicīniskie un ētiskie priekšstati. Vai embrijs ir tikai šūnu kopa, kā uzskata zinātnieki, vai cilvēciska būtne ar dvēseli, kā apgalvo katoļu priesteri?
Britu parlamentāriešiem jāizvēlas
Britānijas parlamentā tiek apspriests likumprojekts par embriju izmantošanu zinātniskos pētījumos, kas izraisījis būtiskas viedokļu atšķirības. Premjerministrs Gordons Brauns piekāpies un apsolījis, ka leiboristu parlamentāriešiem būs brīvs balsojums par visā valstī karstas debates izraisījušo priekšlikumu. Brīvas rokas balsojumā būs arī Konservatīvo partijas un Liberāldemokrātu partijas deputātiem.
Šis likumprojekts skar visdziļākos priekšstatus par to, kas ir cilvēcīgs un ko var atļauties zinātnes progresa vārdā. Likumprojekts izstrādāts, lai papildinātu 1990. gada noteikumus par neauglības ārstēšanu un embriju pētniecību saskaņā ar pēdējiem zinātnes sasniegumiem un izmaiņām sabiedrības attieksmē pēdējos 18 gados.
Lielākie strīdi ir par trim jautājumiem: vai atļaut pētījumus spermas iegūšanai no kaula smadzenēm, kas nozīmētu, ka sievietes var kļūt par "tēviem"; vai atļaut "glābēju atvašu" radīšanu, kas izveidoti no savietojamām šūnām slima brāļa vai māsas glābšanai; vai atļaut tā saucamo hibrīdu – dzīvnieku un cilvēku embriju – veidošanu, lai veicinātu cilmes šūnu pētniecību.
Baznīca nosoda "Frankenšteina eksperimentus"
Katoļu baznīcas pārstāvjus ir īpaši sadusmojusi hibrīdu embriju radīšana, ko viņi asi nosodījuši savos sprediķos. Skotijas katoļu baznīcas kardināls Kīts O"Braiens paziņojis: "Šis likumprojekts ir drausmīgs uzbrukums cilvēka tiesībām, cilvēka cieņai un cilvēka dzīvībai. Dažās Eiropas valstīs draud cietumsods par darbībām, ko mēs gatavojamies legalizēt. Ir grūti iedomāties kādu likumu, kurš vēl vairāk uzbruktu cilvēka dzīvības svētumam un cieņai kā šis likums. Var teikt, ka savā valstī mēs gatavojamies valdības līmenī publiski atbalstīt Frankenšteina apmēru eksperimentus, daudziem cilvēkiem nezinot, kas īsti notiek."
Pret likumprojektu vēršas arī anglikāņu baznīcas bīskaps Džonatans Gledhils: "Mūsu sabiedrības un kristīgās ticības ļoti svarīga iezīme ir tā, ka jāizjūt cieņa pret cilvēka embrijiem. Pārstājot klausīt Dievam, sākas cilvēcisko būtņu tiesību ierobežošana, par ko liecina šis gadījums. Par sabiedrību jāspriež pēc tā, kā tā izturas pret visnabadzīgākajiem, neaizsargātajiem un vājākajiem. Un kas var būt vājāks par nepiedzimušu bērnu?"
Zinātnieki atspēko garīdzniekus
Kardināla O"Braiena izteikumus centies atspēkot lordu palātas loceklis, Impēriskās medicīnas koledžas profesors Roberts Vinstons, viens no apaugļošanas in vitro (ārpus organisma) aizsācējiem, kurš publicējis aptuveni 300 zinātnisku rakstu un palīdzējis tikt pie bērna vēl lielākam skaitam sieviešu. Viņaprāt, kardināla apgalvojumi ir nepatiesi, un, "ja baznīca, labu apsvērumu vadīta, saka nepatiesību, tā ceļ neslavu pati sev".
Medicīnisko pētījumu padomes bijušais vadītājs profesors Kolins Bleikmors paudis līdzīgu viedokli mērenākiem vārdiem: "Likumprojekts nav par briesmoņu radīšanu vai ņirgāšanos par cilvēka dzīvības svētumu. Tas samazinās cilvēka olšūnu un embriju skaitu, kas tiek izmantoti cilmes šūnu radīšanai pētniecības vajadzībām."
Zinātniskais arguments hibrīdu embriju radīšanai ir cilvēka olšūnu trūkums pētniecībai. Lai iegūtu olšūnas no sievietes organisma, jāveic procedūra, kas prasa stipras iedarbības zāļu lietošanu, lai stimulētu olvadus un tad veiktu ķirurģisku iejaukšanos olšūnu izņemšanai. Šī procedūra ir riskanta, tāpēc vairākumu olšūnu pētniecībai iegūst no sievietēm, kam tiek veikta apaugļošana ārpus organisma.
Pirms desmit gadiem zinātnieki eksperimentos sāka izmantot dzīvnieku olšūnas. Atdalot govs vai truša olšūnas kodolu un aizstājot to ar cilvēka ādas šūnas kodolu, var izveidot hibrīda embriju, kas attīstās kā cilvēka embrijs, no kura var izaudzēt cilmes šūnas. Iegūtais embrijs par 99,9 procentiem no ģenētiskā viedokļa ir cilvēka embrijs. To nav paredzēts audzēt ilgāk par dažām dienām, un cilmes šūnas paredzēts lietot tikai pētniecībā. Iespējamais ieguvums būtu liels, paverot plašākas iespējas Alcheimera un Parkinsona slimību, kā arī nervu kaišu ārstēšanā.
Britānijas Veselības ministrija uzsvērusi, ka likumprojektā noteikts 14 dienu ierobežojums embrija attīstībai, turklāt tos nedrīkst ievietot sievietes vai dzīvnieka organismā. Ministrija uzskata, ka šie pētījumi nav vērsti uz "briesmoņu radīšanu", bet gan laboratorijā veikti eksperimenti, kuru mērķis ir smagu slimību rašanās izpēte un pretlīdzekļu izstrāde to ārstēšanai.
Līdz šim Britānijā, apspriežot apaugļošanas un embrioloģijas likumprojektu, visskaļāk bijusi dzirdama garīdznieku balss daudzajos Lieldienu dievkalpojumos. Diskusijās plašsaziņas līdzekļos vairāki to dalībnieki uzdevuši jautājumu, kopš kura laika katoļu baznīca nosaka britu valdības lēmumus. Britu prese, atzīstot garīdznieku tiesības uz savu viedokli, izsaka nožēlu, ka diskusijā pagaidām kūtri iesaistījušies zinātnisko aprindu pārstāvji, kuru rīcībā ir pārliecinoši argumenti sava viedokļa aizstāvībai. Nesen atklāts, ka gēnu mutācija var veicināt īpaša veida Parkinsona slimību, kuras novēršanai ir svarīgi pēc iespējas agrāk atklāt un apturēt šo procesu. Zinātniekiem izdevies pārstādīt no klonētiem embrijiem iegūtas šūnas pelēm, ievērojami samazinot Parkinsona slimības simptomus. Ātri gaidīt "brīnumzāles" nebūtu reāli, jo eksperimentu virzīšana no peles uz cilvēku var ilgt desmit vai vairāk gadu, taču zinātnieku darbi dod cerības cietējiem un viņu tuviniekiem.