Saeima nosaka 5% barjeru lielo pašvaldību vēlēšanās

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Šodien Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma grozījumus, kas nosaka 5% vēlēšanu barjeru pašvaldībās, kurās reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju.

Tie deputātu kandidātu saraksti, kuri saņems mazāk par 5% no nodoto balsu kopskaita, deputātu vietu sadalē nepiedalīsies.

Latvijā patlaban ir 11 pašvaldības, kurās ir vismaz 20 000 iedzīvotāju. Tās ir - Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils, Rēzekne, Valmiera, Jēkabpils, Ogre un Salaspils.

Līdz šim 5% vēlēšanu barjera pašvaldību vēlēšanās noteikta tikai Rīgas domes vēlēšanās.

Sakarā ar pāriešanu uz profesionālo militāro dienestu no likuma svītrota norma, kas noteica, ka domes (padomes) deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā vai alternatīvajā dienestā.

Saeima noraidīja politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas priekšlikumu noteikt, ka tiesības vēlēt pašvaldības ir arī nepilsoņiem un personām, kas pastāvīgi nodzīvojušas Latvijā ne mazāk kā trīs gadus.

Netika atbalstīts arī PCTVL frakcijas priekšlikums ļaut kandidēt pašvaldību vēlēšanās arī Latvijas nepilsoņiem un personām, kas pastāvīgi nodzīvojušas Latvijā ne mazāk kā piecus gadus.

Netika atbalstīts arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums liegt kandidēt pašvaldību vēlēšanās personām, kas neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

Likums nosaka kārtību, kādā Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) var apstrīdēt pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu sarakstu pieņemšanu vai nepieņemšanu reģistrācijai, kā arī par kandidātu svītrošanu no reģistrētajiem kandidātu sarakstiem.

Precizēta CVK pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība tiesā, kā arī detalizēti regulēta jaunās domes (padomes) pirmās sēdes sasaukšana arī gadījumos, kad apstrīdēti un pārsūdzēti vēlēšanu rezultāti.

Likums nosaka tiesības apstrīdēt iecirkņa komisijas protokolu par rezultātu apstiprināšanu triju darba dienu laikā CVK, nevis uzreiz Administratīvajā tiesā, kā tas bija iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.

CVK pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, kurai tas jāizskata septiņu dienu laikā. Tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

Ja stājies spēkā attiecīgs tiesas spriedums, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija pieņem vai svītro attiecīgo kandidātu sarakstu vai pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā.

Pēc vēlēšanām varēs apstrīdēt tikai vēlēšanu komisijas lēmumus par balsu skaitīšanu, nevis par balsu pirkšanu, par ko tiks veikta kriminālizmeklēšana.

Kandidātu sarakstu iesniedzēji, kā arī pieteiktie kandidāti triju darba dienu laikā no protokola parakstīšanas to var apstrīdēt CVK, kas izskatīs sūdzību un pieņems lēmumu triju dienu laikā.

CVK lēmumu par apstrīdēto balsu skaitīšanas protokolu triju darba dienu laikā no pieņemšanas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kas izskatīs lietu un pieņems lēmumu septiņu dienu laikā.

Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām (partijām), politisko organizāciju (partiju) apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu.

Tiesai arī jāuzdod pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis, jāuzdod CVK izsludināt atkārtotu balsošanu vai jāpieņem cits nolēmums. Tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

Pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas.

Ja stājas spēkā tiesas spriedums, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi desmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

No pieteikuma iesniegšanas brīža līdz atkārtotas balsošanas rezultātu spēkā stāšanās dienai domes (padomes) darbu īsteno esošā dome (padome).

Atkārtotu balsošanu rīko ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc izsludināšanas. Konkrētu datumu nosaka CVK.

Tiesības piedalīties atkārtotajā balsošanā ir personām, kurām bija tiesības piedalīties attiecīgajās domes (padomes) vēlēšanās, kuru rezultāts tika atcelts. Atkārtotajā balsošanā tiesības pretendēt ir tikai tiem kandidātiem, kuri bija reģistrēti attiecīgajās domes (padomes) vēlēšanās, kuru rezultāts tika atcelts.

Uz augšu