Ja pusdienās esat iecienījis dubulto siera burgeru ar frī kartupeļiem, iespējams, ir pienācis laiks par to padomāt. ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas pētniecības centrs nesen veica apjomīgu pētījumu, analizējot McDonalds, Wendy’s un Burger King ātrās apkalpošanas restorānu piedāvāto ēdienkarti.
Izmantojot specifisku produktu pētīšanas tehnoloģiju, zinātnieki izpētīja ēdienos atrodamo gaļu un uzzināja, ar ko tikuši baroti dzīvnieki, no kuriem šī gaļa iegūta. Atklājumi bija interesanti: autori uzskata, ka liellopi un putni pamatā baroti ar kukurūzu, lai padarītu tos pēc iespējas treknākus pēc iespējas īsākā laikā...
Divu gadu laikā pētījuma autori nopirka 480 hamburgeru, vistas gaļas sviestmaižu un frī kartupeļu porcijas visā ASV un pētīja tos ar jaunākajām oglekļa 13 un slāpekļa 15 metodēm, kas atzītas par efektīvākajām tieši šāda veida pētījumiem.
Piedāvājam jums īsumā iepazīties ar pašu pētījumu, kā arī nozīmīgākajām atziņām.
Gaļas dzīvnieku audzēšana fermās
50. gados slāpekļa bāzes mēslojuma ieviešana ļāva lauksaimniekiem krasi uzlabot savas ražas, jo sevišķi attiecībā uz kukurūzas audzēšanu. Ja 40. gados fermeris vidēji no akra ieguva 70 līdz 80 bušeļus kukurūzas, tas šodien šis skaitlis jau sasniedzis 200.
Šī kukurūza tiek izmantota mājlopu un putnu barošanā, lai tos pēc ātrāk izaudzētu kaušanai. 2007. gadā ASV saražoja 48.7 miljardus tonnu sarkanās gaļas, 90.6 miljardus olu un 8.1 miljardu vistu.
Par pētījumu
Pētījuma rezultāti ir balstīti uz 480 hamburgeru, vistas sviestmaižu un frī kartupeļu porcijām, kas iegādātas McDonald’s, Burger King un Wendy’s ķēdēs ASV.
Autori, kas šo darbu veica bez atalgojuma, pirkumus veica Losandželosā, Sanfrancisko, Denverā, Detroitā, Bostonā un Baltimorā. Pēc iegādāšanās paraugi tika sasaldēti un pārbaudīti ar oglekļa un slāpekļa izotopu metodēm divu gadu laikā.
Hamburgeri
Oglekļa izotopu atradumi sarkanajā gaļā, pēc autoru domām, liecināja, ka liellopiem bijusi ierobežota kustību iespēja un tie pamatā baroti ar kukurūzu. Paraugi no Burger King ēstuvēm izcēlās uz pārējo fona, jo parādīja, ka daļa liellopu baroti ar dabiskiem augiem vai citu barību, izņemot kukurūzu.
Slāpekļa izotopu rādītāji šo ēstuvju gaļā bija ievērojami augstāki nekā liellopos, kas baroti ar zāli vai citu barību. Autori šajā gadījumā norādīja uz saistību ar slāpekļa mēslojumu bagātu barību un specifiskiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem.
Vistas sviestmaizes
Zinātnieki konstatēja, ka visās ķēdēs šīm sviestmaizēm piemīt ļoti līdzīgas īpašības. Vistas pamatā tikušas barotas ar kukurūzu. Lai arī vistas gaļas paraugos slāpekļa saturs bija mazāks nekā liellopa gaļā, autori pauda viedokli, ka putni tik un tā nav audzēti dabiskos apstākļos.
Frī kartupeļi
Kartupeļu paraugi atklāja, ka restorāni izmanto tikai vienu cepamo eļļu vai vairāku to kombināciju, kaut arī savos paziņojumos ēstuvju vadība ir sniegusi pretēju apgalvojumu.
Piemēram, Wendey’s ir ziņojuši, ka viņu frī kartupeļi satur vienu vai vairākas rapšu, kokvilnas sēklu vai kukurūzas eļlas. Pētījums gan pierāda, ka pamatā tiek lietota tikai un vienīgi kukurūzas eļļa.
Vai fast food ir droša pārtika?
Uzreiz jāsaka, ka pētnieki neizvirza nekādus apgalvojumus par kukurūzas vai slāpekļa ietekmi uz veselību. Turklāt nav pierādījumu, ka gaļa no dzīvniekiem, kas pamatā baroti ar kukurūzu un ir guvuši ietekmi no slāpekli saturošiem blakusproduktiem, būtu bīstama veselībai. Autoru mērķis bija parādīt ātro uzkodu jeb fast food produktu audzēšanas un ražošanas procesu...
Kā vērtējami pētījuma rezultāti? Jāatzīst, ka dažos punktos pētījuma rezultāti nav pretrunīgi. Ikviens zina, ka gaļas lopi ASV un citur pamatā tiek baroti ar kukurūzu un tiek turēti šaurās vietās, lai tie pēc iespējas mazāk kustētos. Rezultāti parādīja, ka visās ķēdēs un pilsētās tiek izmantoti vienāda rakstura produkti, kas nozīmē, ka dzīvnieki baroti vienādi un turēti vienādos apstākļos.
Taču vienlaikus jāsecina, ka daži restorāni izmanto citas eļļas frī kartupeļos, nekā bija apgalvojuši. Turklāt autori paziņoja, ka slāpekļa izotopu rādītāji dažiem gaļas produktiem norādīja, ka dažviet dzīvnieki turēti tādos apstākļos, ka ēduši paši savus izkārnījumus...
Kas pētījumā nav iekļauts? Šajā gadījumā zinātnieki nerunā par hormonu, antibiotiku, smago metālu un pesticīdu klātbūtni. Daudzi veselības eksperti uzskata, ka tieši šīs vielas ir liels risks sabiedrības veselībai.
2008. gadā ASV tika klajā laists apjomīgs pētījums, ka fermu dzīvnieki aizvien vairāk uzņem speciālas baktērijas, kas aizsargā pret mikrobiem. Tas nozīmē, ka dzīvniekiem tiek dotas antibiotikas bez jebkādiem ārstnieciskiem nolūkiem. Tāpat jau iepriekš iz ziņots, ka noslēgtās un šaurās telpās turēti dzīvnieki biežāk savstarpēji kontaktējas un vieglāk pārnēsā slimības.
Kritiskas piezīmes pētījumam Doktors Franks Monahans, Dublinas universitātes zinātnieks, atzina pētījumu par kvalitatīvi veiktu, taču atzīmēja, ka rezultāti ir interpretējami. Piemēram, slāpekļa daudzums nav tieši sasaistāms ar dzīvnieku turēšanas apstākļiem, jo vienlaikus tas var liecināt arī, ka dzīvniekiem ir dota barība, kas audzēta ar slāpekli bagāta mēslojuma palīdzību. Arī par kukurūzas plašo izmantošanu var pastrīdēties, jo arī šeit rezultātus var interpretēt ar zinātnes metodēm un pieredzi.
Restorānu politika Vēl nesenā pagātnē restorānu ķēdes stingri slēpa faktus par to, kā pārtikā izmantojamie produkti ir audzēti, kā arī rūpīgi ierobežoja savu piegādātāju rīcību attiecībā uz dzīvnieku audzēšanas apstākļiem.
2007. gadā Burger King spēra nozīmīgu soli, paziņojot, kas 2% izmantojamo olu tiks iegūtas no vistām, kas nav turētas būros, bet 10% cūkgaļas – no cūkām, kas klejo aplokā ar biedriem, nevis ir turētas šaurā būrī.
Wendey’s joprojām nepiedāvā informāciju par saviem piegādātājiem un ēdienu gatavošanu, savukārt McDonalds vispār nekomentē šos jautājumus.