/nginx/o/2018/07/14/9038311t1hb6f4.jpg)
Lai mazinātu klaiņojošo dzīvnieku problēmu Rīgā un informētu iedzīvotājus un atbildīgās amatpersonas par humānām un mūsdienīgām bezpajumtes kaķu kontroles metodēm citviet Latvijā, dzīvnieku aizsardzības biedrība «DzīvniekuSOS» šonedēļ sāk informatīvo kampaņu «Dzīvnieki arī raud… Ielas kaķu aicinājums».
Kampaņas ietvaros visā Rīgā tiks izplatītas informatīvās skrejlapas un plakāti latviešu un krievu valodā ar informāciju par klaiņojošo kaķu sterilizācijas nepieciešamību un Rīgā pieejamo bezmaksas klaiņojošo kaķu sterilizācijas programmu «Noķer–sterilizē–atlaiž». Šī Rīgas domes finansētā programma darbojas kopš 2003. gada, un to īsteno Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme «Līči».
Kampaņas laikā ikviens, kas veterinārajā klīnikā sterilizēs kaķi, saņems dāvanu no «Royal Canin».
Noķer – sterilizē – atlaiž
Programmas «Noķer–sterilizē–atlaiž» pamatā ir vienas no pasaules lielākajām dzīvnieku aizsardzības organizācijām WSPA («World Society for the Protection of Animals») izstrādātā metode, kas ar labiem rezultātiem tiek lietota daudzās pasaules valstīs. Metodes būtība ir veikt bezsaimnieka kaķu koloniju sterilizāciju, lai novērstu koloniju nekontrolētu palielināšanos, izolētu slimos un ļoti vecos dzīvniekus, veiktu trakumsērgas profilaksi, kā arī novērstu tās neērtības, ko rada kaķu pārošanās laiks un tieksme ar urīnu iezīmēt teritoriju.
Realizējot programmu, kopā ar māju iedzīvotājiem (dzīvnieku barotājiem) vai sētniekiem notiek kaķu kolonijas skaita apjaušana un iepazīšanās ar reālo situāciju. Pēc noķeršanas un nogādāšanas veterinārajā klīnikā kaķi tiek klīniski apskatīti, izteikti vecos, slimos vai savainotos kaķus (arī kaķēnus ar klīniski izteiktām slimību pazīmēm) humāni iemidzina, pārējos kaķus sterilizē (arī grūsnas kaķenes) vai kastrē. Reizē ar kaķu sterilizāciju tiem tiek nogriezts kreisās auss gals turpmākai identifikācijai. Sterilizētie kaķi pēc operācijas tiek palaisti atpakaļ savās teritorijās.
Programmas rezultātā klaiņojošo kaķu skaits tiek samazināts (jauni kaķēni vairs nedzimst, bet vecie iet bojā dabiskā ceļā), taču tas tiek darīts ar humānām, ētiskām metodēm, nevis brutālu, mūsdienu cilvēkam nepieņemamu nogalināšanu. Turklāt pasaules prakse pierāda, ka programmas «Noķer–sterilizē–atlaiž» īstenošana ir finansiāli izdevīgāka nekā kaķu fiziska iznīcināšana, jo dod ilgtermiņa efektu.
Ielas kaķu aicinājums
«Tuvojas pavasaris, un mums, ielas kaķiem, drīz sāksies kāzu laiks. Tad jūs dusmosieties uz mums, jo mēs naktīs skaļi dziedāsim savas kāzu dziesmas, runči iezīmēs visus kaktus un stūrus ar riebīgi smakojošu urīnu, kausies un sakropļos viens otru. Pēc tam mums piedzims mazuļi – simtiem mazu, nevienam nevajadzīgu kaķēnu. Viņi ies bojā zem auto riteņiem, suņu zobos un nežēlīgu cilvēku rokās, slimi, novārguši un sakropļoti mirs jūsu māju pagrabos, bēniņos un pagalmos. Bet tie, kuri izdzīvos, nākampavasar atkal dziedās kāzu dziesmas... Tā notiek katru gadu, bet jūs varat to mainīt! Sterilizējiet mūs!"
Kas ir sterilizēšana?
Kāpēc jāsterilizē ielas kaķi?
Sterilizēšana novērš kaķu kolonijas palielināšanos, jo nerodas aizvien jauni kaķēni. Sterilizēti kaķi meklēšanās laikā nekaujas, neņaud un neiezīmē teritoriju. Sterilizētu kaķu urīns neož. Mazinās infekciju risks, jo smagi slimos kaķus humāni eitanazē.
Kā iekļauties sterilizācijas programmās
RĪGĀ
Klaiņojošus kaķus var sterilizēt BEZ MAKSAS programmas «Noķer–sterilizē–atlaiž» ietvaros. Šī programma darbojas TIKAI Rīgā, un to īsteno Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme. Lai pieteiktos: zvaniet darba laikā 7705593, 29568251 un piesakiet klaiņojoša kaķa sterilizēšanu. Patversmes darbinieks jūs informēs, uz kuru veterināro klīniku un kad kaķi nogādāt. Norādītajā laikā aizvediet kaķi uz norādīto klīniku. Nākamajā dienā nogādājiet kaķi atpakaļ iepriekšējā vietā.
LATVIJĀ
Organizējiet ielas kaķu sterilizāciju par saviem līdzekļiem. Aiciniet savu pašvaldību piešķirt līdzekļus ielas kaķu sterilizācijai. Atcerieties: kastrēt runci ir tikpat svarīgi kā sterilizēt kaķeni! Kaķeni var sterilizēt arī grūtniecības laikā. Pirms sterilizējat klaiņojošu kaķeni, pārliecinieties, vai viņa nav barojoša mamma. Ielas kaķim pēc sterilizēšanas nogriež vienas auss galiņu.
Sterilizējiet arī savu suni vai kaķi!
Ja neesat profesionāls suņu vai kaķu audzētājs, nemokiet savu dzīvnieku un sterilizējiet to! Tad jūsu mīluļa raksturu un veselību vairs nebojās nepiepildītas ilgas katrā meklēšanas reizē, bet jums nebūs jālauza galva par to, kur likt piedzimušos mazuļus!
Kā un kad sterilizēt dzīvnieku
Sterilizāciju var veikt jebkurā veterinārajā klīnikā. Sterilizēt var jebkura vecuma dzīvnieku, ja vien viņš ir vesels, taču vispiemērotākais laiks ir 5 – 6 mēnešu vecumā.
***
Atcerieties!
= Viens nekastrēts runcis diennakts laikā var apaugļot 10 kaķenes.
= Katrai kaķenei gadā var piedzimt 18 kaķēni.
= Viena kaķene kopā ar saviem pēcnācējiem sešu gadu laikā var radīt 420 000 kaķēnu.
= Vai jūs pazīstat tik daudz cilvēku, kas varētu viņiem visiem sagādāt mājas?
***
Mīti un fakti par sterilizāciju
Mīts. Sterilizācija var kaitēt mana mājdzīvnieka veselībai.
Fakts. Mūsdienās sterilizācija ir salīdzinoši vienkārša operācija, pēc kuras tikai retos gadījumos rodas sarežģījumi. Toties nesterilizētiem suņiem un kaķiem ir liels risks saslimt ar dzemdes vai prostatas iekaisumu un piena dziedzeru vēzi, nemaz nerunājot par ievainojumiem un slimībām, ko tie var gūt, meklēšanās laikā aizbēguši no mājām.
Mīts. Mans kaķis vai suns nekad neiet ārā bez uzraudzības, tāpēc man nav vajadzības to sterilizēt.
Fakts. Suņa vai kaķa mūžs ir ilgs – vairāk nekā 10 gadu, un, lai cik modrs būtu saimnieks, ikvienam sunim vai kaķim vismaz vienu reizi izdodas aizbēgt no mājām, lai sekotu visspēcīgajai dziņai turpināt savu sugu.
Mīts. Es dodu savai kucei vai kaķenei tabletes, tāpēc nevēlama grūtniecība nav iespējama.
Fakts. Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem pretapaugļošanās līdzekļi ne vienmēr aizkavē grūtniecību. Drošu aizsardzību dzīvniekiem var dot tikai sterilizācija.
Mīts. Mans suns vai kaķis apvainosies un nepiedos man tādu pāridarījumu.
Fakts. Suns un kaķis atšķirībā no cilvēka neapzinās savu seksualitāti – dzīvniekus vada hormonu radīti instinkti. Tāpēc pēc sterilizācijas, kad pār dzīvnieku vairs nevalda vairošanās tieksme, tas kļūst mierīgāks un vairāk pieķeras cilvēkam.
Mīts. Mans suns vai kaķis kļūs resns, vairs nesargās māju un neķers peles.
Fakts. Pēc sterilizācijas dzīvnieks kļūst mierīgāks, jo tam vairs nav nepiepildītās vairošanās tieksmes radītā stresa. Tāpēc daži dzīvnieki var aptaukoties, taču ar pareizu diētu un fizisku aktivitāti to var novērst. Sterilizācija neietekmē suņa sargāšanas instinktu un kaķa prasmi ķert peles.