Slepenas tikšanās – bailīgi pār plecu atskatoties; neveikli meli un ģeniālas pasaciņas; īsi laimes mirkļi un garas vientulības stundas. Tā ir ilūziju pasaule, kurā pastāv šīs attiecības. Varētu arī teikt: romāns ar servitūtu (apgrūtinājumu), jo viens no viņiem ir ģimenes cilvēks. Jautājums: kas sievietei liek pakļauties dvēseles mokām, ielaižoties ar precētu vīrieti? Kas savukārt viņam liek sarežģīt savu ierasto dzīvi?
Kas sievietei liek pakļauties dvēseles mokām, ielaižoties ar precētu vīrieti? (153)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā jau parasti viss sākas ļoti romantiski. Viņš aplido, ielaiž dvēseles visslēptākajos kambaros, burtiski satriec ar savu domu lidojumu. Un skat, sieviete jau drīz vien ir zaudējusi veselo saprātu.
Kas vīrieti mudinājis uz šiem piedzīvojumiem? Seksuālās potences noriets, laulības krīze vai vienkārši kāre pēc svaigas miesas? Sievietei tajā brīdī šie jautājumi neliekas analīzes vērti, jo viņa ir vienkārši iemīlējusies.
Pēc jūtu orģijām romāna sākumā (ziediem, slepeniem randiņiem, alkaina seksa) agri vai vēlu iestājas ikdienas realitāte. Tas, kas sākotnēji bijis iespējams, pateicoties paaugstinātam adrenalīna līmenim dvēselē, ar laiku kļūst mokošs. Tāpēc laikam Dievs orgasmu cilvēkam atvēlējis kā īsu mirkli – lai nenogalētu skaistā nāvē. Arī dvēseles orgasms ir un paliek orgasms, kas nevar turpināties bezgalīgi. Attiecības zaudē kaisli (vismaz no vienas puses). Parasti tā ir sieviete, kura var un grib turēt ilgāk. Tikai pornofilmās abi partneri stundām "dragā, dragā" un beidz vienlaikus.
Velkot paralēles ar seksu, atkal jāteic, ka tieši sieviete ir tā, kura bieži vien paliek griboša. Lai noturētu vīrieti, viņa ir spiesta samierināties ar tām drupačām, kas atbirst no svešas ģimenes galda.
Ārēji bieži vien viss turpinās rāmi lēnām. Līdz kārtējai histērijai, kad no dvēseles izverd sakrājušās sāpju mieles kopā ar izmisuma pilnu (un naivu) jautājumu: KAD BEIDZOT TU IZDARĪSI IZVĒLI STARP MANI UN NĪSTO SIEVU?
Diemžēl šāda situācija var turpināties gadiem ilgi. Tikmēr laiks iet, ievelkot rievas sejā un rētas dvēselē. Tomēr sievietei pietrūkst drosmes spert izšķirošo soli, lai pārtrauktu dvēseles mokas. Kāpēc viņa nespēj atrisināt šo pazemojošo situāciju? Izrādās, var definēt četrus sieviešu tipus, kuriem šāds psiholoģiskais konflikts ir tikpat kā nepārvarams.
Mazohiste
Tipisks upura uzvedības stils – depresīva samierināšanās ar notiekošo. Viņa ir patoloģiski saprotoša un vienmēr gatava pārdzīvot kopā ar mīļoto viņa ģimenes nesaskaņas. Līdzjūtīga, maiga – kūsājoša no mīlestības. Vīrietim, protams, šī mazohistiskā pozīcija ir izdevīga. Ik pa brīdim viņu pārņem spontānas neatkarības lēkmes. Tad viņš paziņo: esmu ar mieru ziedoties – tu esi brīva. Mēģini ar kādu citu. Kas es esmu? Tikai tāds garāmgājējs tavā dzīvē...
Šie izlēcieni burtiski plosa sievietes sirdi, tomēr mīļotais ne īsti paliek, ne laiž viņu vaļā. Vīrietim tīk paspēlēt cēlsirdību, lai atkal atgrieztos pie ierastajiem moku rīkiem. Aizbildinoties ar vainas izjūtu pret saviem bērniem, viņš traģiskā balsī deklamē: nu kā gan es varu būt laimīgs (lai gan kopā ar tevi es tāds patiesi esmu), ja no tā cietīs mani nelaimīgie bērni?! Tajā brīdī mazohiste saprotoši piebilst: jā, jā, mīļais, uz citu nelaimes savu laimi neuzbūvēsi... Tu taču zini, ka es NEKAD nespētu izjaukt svešu ģimeni. (Kā tad, savējās jau nemaz nav un, piekopjot šādu taktiku, diez vai kādreiz arī būs...) Viņas augstsirdība izraisa aizkustinājumu. Kaut kur pašos sirds dziļumos vīrietis sāk justies pat nedaudz vainīgs, ka uzvēlis uz šiem trauslajiem pleciem tādu nepanesamu krustu. Šo emocionālo diskomfortu, paldies Dievam, pārtrauc loģisks arguments: viņa zināja, ar ko ielaižas dēkā (galu galā – vai es kaut ko solīju?). Šī atziņa burtiski spārno vīrieti, kurš gluži kā ērglis lido mājās pie saviem "nelaimīgajiem bērniņiem".
Histēriķe
Viņa ir īsta kaķene ar asiem nadziņiem. Neatkarīga, pašpārliecināta, spilgta un pievilcīga. Cik spilgta un pievilcīga, tikpat arī agresīva – gatava izraut pautus (atvainojiet!) jebkuram vecim. Viņa tvīkst pēc asām izjūtām. Tās vienmēr garantē spēlīte, kas saucas "romantisks sakars". Tāpēc arī šī histēriskā kaķe ir nokļuvusi divdomīgā situācijā.
Viņa izvēlas nevis vienkārši precētu vīrieti, bet gan tādu, kurš spēs arī nodrošināt meksikāņu seriāliem raksturīgās kaislības. Risks tikt pieķertai; flirts ar vēl kādu (bet tā, lai mīļākais noprot); vienlaikus saaust vairākas intrigas; aizšaut uz Parīzi pamīlēties; sīki ieriebt precētajai konkurentei – super!!! Itin nekādu atlaižu, jautājums ir nostādīts strikti: tu mīli mani vai viņu? Vīrietis var būt drošs – agresijas lēkmes, kas mijas ar apvainojumiem, spontāniem jūtu un maiguma uzliesmojumiem, viņam ir nodrošinātas. Te nu neies cauri vecais numurs ar "nabaga nelaimīgajiem bērneļiem" un pienākuma izjūtu pret ģimeni. Vīrietis burtiski staigā kā pa mīnu lauku (ja vēl staigā, tad šāda ekstremāla izklaide viņam ir nepieciešama). Ar kuru gan citu sievieti viņš uzsitīs šādu adrenalīna līmeni asinīs? Nav nemaz jālec ar gumiju no Gaujas tilta.
Mūžīgā līgava
Smalka, gandrīz ēteriska būtne, kas plivinās mākoņos, jo pārmēru saskatījusies romantiskus ķinīšus. Mūžīgi cerošā gaida, ka arī pie viņas loga pieklauvēs Ričards Gīrs ar puķu pušķi mutē. "Gīrs" atnāk arī – spēcīgs, drosmīgs un... precējies. Bruņinieks skatās uz viņu un domā: aprīt uzreiz šo jaukumu vai košļāt lēnītēm? Kamēr vīrieti nomoka šis būtiskais jautājums, notiek bezrūpīga saruna, kuras laikā viņu burtiski pakļauj šīs sievietes bērnišķīgā uzticēšanās un naivums. Savukārt sieviete ir sajūsmā par to, ka tik lielisks vīrietis velta uzmanību viņai. Nevienu brīdi mazajā galviņā neie-skanas trauksmes zvaniņš, kas vēstītu par tiem kreņķiem, ko nesīs šis sakars. Sieviete redz vienīgi stabilu balstu savai turpmākajai dzīvei – viņš taču ir tik pieredzējis, visu tik labi saprot... Tādējādi viņa visu atbildību par šo romānu pārkrauj uz vīrieša platajiem pleciem. Viņa tic pasakām ar laimīgām beigām, kurās īsta mīlestība vienmēr uzvar. Tā pamazītēm ilūziju pasaule nolaižas pār viņu kā šķidrauts pār Sniegbaltīti, kura, pat komā guļot, gaida savu princi. (Viņš vēl arvien nav izlēmis, kā ēst šo jaukumu: rīt nost veselu vai žļambāt maziem kumosiņiem.)
Māte
Nu te precētajam vīrietim vienkārši ir paveicies! Beidzot var atpūsties – neviens nepaģērē risināt visas pasaules problēmas. Beidzot atradies kāds, kurš to var darīt viņa vietā. Pie viņas vīrietis atrod mieru un drošību. Mājās sieva nemitīgi skandē: nu esi taču beidzot vecis un sāc pelnīt naudu! Bet te: mīļum, vai tu paēdi? Mīļum, atlaidies un pastāsti, kas tevi nomāc... Viņu apčubina no visām pusēm. Grozies, kā gribi, mīļākā ir labāka par paša lauleni. Sieva baro tikai ar makaroniem un pelmeņiem, turklāt nemitīgi atgādina, lai pievērš uzmanību arī bērniem. Toties mīļākā – gan skaista, gan attapīga (un kā šmorē gaļiņu!). Paradīze zemes virsū. Protams, gadās, šad tad arī sarāj, ja "puika" sāk darīt blēņas.
Kas vieno šos četrus sieviešu tipus? Jā, mīlestība. Protams, arī iluzorā cerība reiz kļūt par viņa sievu. Psihoanalītiķis konstatētu, ka šīs sievietes ir savdabīgs vīriešu iegribu klons. Kāpēc gan tiek izvēlēti tieši šādi iekāres objekti? Vienkārši: jo vairāk šķēršļu, jo lielāka emocionālā un seksuālā enerģija uzkrājas, lai pēc tam saldkairi atbrīvotos. Nu kam gan ir vajadzīgs stabils, bet garlaicīgs romāns?
Katras sievietes iespējas piepildīt savu karstāko vēlēšanos (aizvilināt vīrieti no sievas) būs atkarīgas no mīlnieka gudrības vai tieši pretēji – muļķības.
Ja sieviete ir mazohiste, tad viņas izredzes līdzinās nullei. Arī histēriķei nekas reāls nespīd. Pat vīrietim, kuram tīri labi patīk "pastaigas pa mīnu lauku", vienalga ik pa brīdim ir nepieciešama atpūta. Lūk, šī miera osta ir viņa pacietīgā un rūpīgā sieva.
Mūžīgajai līgavai atliek vien cerēt, ka atradīsies kaut viens vīrietis plašajā pasaulē, kurš tic pasakām ar laimīgām beigām.
Vislielākās iespējas realizēt savu karstāko vēlēšanos ir sievietei – mātei. Viņas uzticība un pieķeršanās, kā arī spēja uzņemties atbildību grūtās situācijās (un tās arī atrisināt) patiešām var vainagoties ar uzvaru.
Ja būtu iespējams apvienot mazohistes verdzisko iejūtību ar histēriķes ekspresiju, pievienojot vēl mūžīgās līgavas romantismu un drošības izjūtu, kuru sniedz sieviete – māte, tad, iespējams, šādu sakaru iznākums būtu pilnīgi citāds nekā reālajā dzīvē.