Pilsētas 731. un teātra Daugavpilī 150. gadadienas svinības nu ir aizvadītas. Gribētos ticēt, ka ikvienam, kas pirms tam bija iepazinis svētku devīzi ar aicinājumu „Veldzējies vasaras viļņos un teātrī!”, īpaši nebija par ko sūdzēties – priecēja gan saule, gan teātra izrādes un tam raksturīgās izdarības.
Vērojot pasākumu norisi, šķita, ka svētki aizritējuši mierīgi, ar smaidu pilsētnieku sejā un prieku viņu acīs. Kāda jauniete, svētdienas vakarpusē ejot mājup no pasākumiem cietoksnī, uz manu jautājumu, kā tad nu svētki patikuši, atbildēja: „Šajās dienās es sajutu, cik ļoti mīlu Daugavpili.” Šīs dienas bija jo īpašas Daugavpils teātrim – pēc 150 pagājībā aizritējušiem gadiem nu pienācis tas laiks, kad jāatceras, jāvērtē un, protams, jāskatās tālāk nākotnē.