Atstājot vidusskolu posmu pašvaldību pārziņā, nav iespējams nodrošināt izglītības kvalitātes izaugsmi, kā arī skolu tīkla sakārtošanu, LU notikušajā diskusijā par skolu reformām atzina bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ķīlis: Valstij pilnībā jāpārņem vidējās izglītības posms no pašvaldībām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ķīlis skaidroja, ka vidējās izglītības pārņemšana valsts pārziņā būtu nepieciešama tāpēc, lai paātrinātu nepieciešamo reformu norisi. Viņš norādīja, ka patlaban pastāv dalīta atbildība par izglītības iestādēm - skolu dibinātājs ir pašvaldība, savukārt pedagogu algas maksā valsts. Ķīlis uzskata, ka
dalītas atbildības dēļ nevar veikt reformas, jo puses vienkārši savā starpā nevar pietiekami ātri vienoties vai nespēj to izdarīt vispār.
Tāpat Ķīlis uzsvēra, ka
vidusskolas posmā aktualizējas sociālās nevienlīdzības jautājums, tam izpaužoties brīdī, kad, gatavojoties eksāmeniem, skolēni nereti papildus mācās pie privātskolotājiem.
Viņš norādīja, ka veiktie pētījumi liecina par to, ka ievērojama daļa augstskolas studentu pirms iestāšanās augstākās izglītības iestādē izmantojuši privātskolotājus. Līdz ar to pieminētā nevienlīdzība tālāk «tiek pārnesta arī uz augstākās izglītības sektoru», skaidroja Ķīlis.
Bijušais ministrs norādīja, ka
pašvaldības atšķiras pēc «sava turīguma», kas izpaužas arī izglītības procesā.
Līdz ar to vidējās izglītības pārņemšana valsts paspārnē, kā uzskata Ķīlis, varētu risināt arī sociāli ekonomisko problēmu.
Tīkla reforma Igaunijā-vidusskolu pārvaldību pārñem valsts,plāno samazināt vidusskolu skaitu uz pusi līdz 2020— Zane Olina (@zaneolina) March 10, 2016
Igaunijā: 200 vidusskolu vietā būs 100. Lai to izdarītu, investē 240 milj eiro. Skol. algas jau tagad 1065 eiro mēn. par 35 st. darba nedēļu— Juris Pūce (@pucej) March 10, 2016
Tāpat bijušais izglītības ministrs ir pārliecināts, ka
jautājumos, kas saistīti ar izglītības sektora sakārtošanu, politikas veidotājiem jābeidz diskusijas un jāpieņem lēmumi,
jo tikai tādā gadījumā var cerēt uz pārmaiņām.
Domājot par sistēmas sakārtošanu, nedrīkst aizmirst arī par skolu un skolotāju skaitu valstī.
Atbildot uz jautājumu, kādam vajadzētu būt skolotāju skaitam valstī, Ķīlis norādīja, ka
15 000 skolotāju Latvijas apstākļos būtu optimāli. Patlaban Latvijā ir aptuveni 40 000 pedagogu.
Ķīlis ir pārliecināts, ka nepieciešams palielināt konkurenci skolotāju vidū, tādējādi nodrošinot arī kvalitātes paaugstināšanos.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina
Druviete savukārt diskusijā norādīja, ka skolotāju skaitu nedrīkst radikāli samazināt.
Tieši pretēji - turpmākajos gados būs nepieciešami arvien jauni skolotāji, jo patlaban sistēmā esošie izglītības darbinieki dosies pensijā un viņu atbrīvotās vietas būs jāaizpilda.
Runājot par vidējo izglītību, Druviete tāpat kā savas ministrēšanas laikā uzsvēra nepieciešamību ieviest valstī obligātu vidējo izglītību.