Vērienīgākā Rīgas satiksmes organizācijas projekta, tā dēvētā Ziemeļu koridora ietvaros plānots arī aptuveni kilometru garš urbtais tunelis, kas atradīsies zem kapiem starp Vairoga ielas galu un Bukultu ielu.
Pa Ziemeļu koridoru - zem kapiem (31)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sadarbojas ar maskaviešiem
Atbilstoši šobrīd izstrādātajai Ziemeļu koridora trasei apakšzemes būve atradīsies zem Markusa un Miķeļa kapiem. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Eduards Raubiško RB paskaidro, ka šis ir vislabākais risinājums, jo tuneļa atrašanās pazemē nekādi nebūs manāma. Daudz sliktāk būtu, piemēram, būvēt tiltu, pa kuru pāri kapu teritorijai visu laiku trauktos mašīnas. Turklāt tuneļa izbūve zem kapiem paredzēta arī Pilsētas attīstības plānā 2006. - 2018. gadam. Šobrīd turpinās ieceres tehniskā izpēte, kas notiek sadarbībā ar Maskavas projektēšanas un būvniecības apvienību "Sistēma - GALS". Departamenta speciālisti salīdzinājuši šī uzņēmuma piedāvātās cenas un tehniskos risinājumus un konstatējuši, ka izmaksas ir divas reizes mazākas nekā Rietumu firmām, bet risinājumi - pietiekami interesanti. Uzņēmums projektējis, piemēram, tuneli zem ekskluzīva dzīvojamā rajona "Serebrenij Bor" Maskavā. Tur virs tuneļa augot simt gadu vecas priedes, tunelī ir divi stāvi, pa augšējo trijās rindās brauc automašīnas, pa apakšējo - metro, bet virszemē nekas nav manāms.
Tunelis apbedījumus neskars
E. Raubiško uzsver, ka tunelis nekādi nevar skart apbedījumus, jo atrodas salīdzinoši ļoti dziļi. Tunelī veidojas pretspiediens, tādēļ pēc tehnoloģijas tam jāatrodas vismaz sava diametra dziļumā vai vēl dziļāk. Ja diametrs ir, piemēram, 15 metru, tad tuneļa griesti var atrasties 15, 16 vai 18 metru dziļumā. Apbedījumi atrodas krietni seklāk, un tunelis tiek veidots ar urbšanas metodi. Tādējādi skaidrāks kļūst arī jautājums par to, kāds būs Daugavas šķērsojums. Iepriekš Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams RB minēja četrus variantus: iegremdētais vai urbtais tunelis un augstais vai paceļamais tilts. E. Raubiško paskaidro, ka ideja par iegremdēto tuneli nav labākā, jo nebūs kur likt izrakto grunti no būvbedres, kurā jāveido tuneļa elementi un kuras apjoms ir vairāk nekā 600 tūkstoši kubikmetru. Veidojot urbto tuneli, smilšu jāizrok daudz mazāk. Turklāt, ja reiz urbto tuneli veidos zem kapiem, būtu tikai loģiski un ekonomiski to turpināt arī zem Daugavas.
Gaida tiesas iznākumu
Tomēr Ziemeļu šķērsojuma liktenis joprojām paliek neskaidrs, jo domes speciālistiem "sasien rokas" ieilgusī tiesvedība ar vācu firmu "Obermeyer Planen + Beraten", kas savulaik uzvarēja konkursā par projekta uzraudzīšanu, bet Iepirkumu uzraudzības birojs neļāva domei slēgt attiecīgu līgumu. Tiesvedība turpinās jau kopš 2003. gada, lieta vienreiz jau nokļuvusi Augstākās tiesas senātā un tagad atdota atpakaļ Rīgas apgabaltiesā. Tās izskatīšana ieplānota jūnijā. E. Raubiško cer, ka tad beidzot varēs turpināt izpētes un projektēsanas darbus arī posmā no Daugavgrīvas ielas līdz Duntes ielai, vienalga, ar vai bez "Obermeyer" līdzdalības.
Šobrīd vistuvāk būvniecībai ir Ziemeļu koridora 1. posms no Vairoga ielas līdz Vidzemes šosejai. Tā izpētei, skiču projektam un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei jau piešķirts finansējums no Eiropas Savienības (ES) Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) programmas. Finansējuma kopējais apjoms ir 5,4 miljoni latu, no kura puse jāsedz ES fondam, bet puse - Rīgas domei. Šobrīd notikusi sabiedriskā apspriešana un iespējams izsludināt konkursu skiču projekta veidošanai. Pēc tam izstrādās tehniski ekonomisko pamatojumu, bet vēl pēc tam - izsludinās konkursu par tehnisko projektēšanu un būvniecību.
Nopietnas vides problēmas
Jāpiebilst, ka uz sabiedrisko apspriešanu martā bija ieradušies apmēram 100 Čiekurkalna un Mežaparka iedzīvotāju, kuri ir satraukti par to, kā viņu mājas ietekmēs troksnis, vibrācija un kā mainīsies viņu nekustamā īpašuma vērtība. Ļaudis tā arī neguva atbildi, ko pašvaldība domā darīt, lai pasargātu viņus no šīs ietekmes. Izstudējot domē piedāvātos materiālus, RB konstatēja, ka ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi būs nopietna. Viena no svarīgākajām problēmām ir notekūdeņu aizvadīšana no lielceļa, jo blakus atrodas Ķīšezers un Jaunciema dabas liegums. Maģistrāle vīsies arī tieši blakus Bābelītim un divās vietās šķērsos kanālu starp Ķīšezeru un Juglas ezeru. Pagaidām gan nav zināms, kurā vietā tā pacelsies virs zemes, kur būs iegremdēta, tomēr jau izplānoti deviņi vairāklīmeņu krustojumi.
Cer uz ES finansējumu
Konkrēti būvniecības termiņi, kā arī finansēšanas mehānisms šobrīd vēl nav zināms. E. Raubiško informē, ka, pēc sākotnējiem aprēķiniem, visas Ziemeļu koridora izmaksas būtu ap 710 miljoniem eiro, bet inflācijas dēļ varētu tuvināties miljardam eiro. Amatpersona uzsver, ka ne valstij, ne Rīgas domei tādas naudas nav, tāpēc domnieki cer uz ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Ieplānots finansējumu veidot pēc privātās un publiskās partnerības principa, kur daļu naudas dod privātie uzņēmēji, bet daļu - valsts. "Kā tas izdosies, tas ir tikai Dievam zināms," rezumē E. Raubiško.
Domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) uzskata, ka cerības saņemt būtisku ES atbalstu ir lielas. Viņš uzsver, ka pirmais finansējums izpētei jau ir saņemts. Tas nozīmē, ka projekts atzīts par pietiekami kvalitatīvu un svarīgu, lai būtu viens no Transeiropas transporta tīkla pieslēgumiem, un finansējumu var gaidīt arī turpmāk. Deputāts arī pieļauj, ka jaunā maģistrāle būs maksas ceļš. Katrā ziņā bez privātām investīcijām iztikt nebūs iespējams. Tādā gadījumā ir jāatrod veids, kā tās atmaksāsies. "Ir iespēja ieviest tiešu maksu un netiešu maksu. Atkarībā no maģistrāles pieejamības un satiksmes apjoma var būt arī cits maksātājs, piemēram, Rīgas dome. Tomēr tas būs atkarīgs no izpētes rezultātā iegūtajiem iespējamajiem privātās partnerības modeļiem," saka E. Krastiņš.
Mācītājs neiebilst
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers RB teic, ka neredz īpašu traucējumu aizgājēju mieram, ja dziļi zem apbedījumiem tiek veidots tunelis. Viņaprāt, šāds variants ir vissaudzīgākais kapiem. Viņš piebilst, ka citur pasaulē šādos gadījumos parasti notiek pārapbedīšana. Pavisam nepieņemama būtu tāda būvniecība, kāda notika padomju varas gados, kad cauri Lielajiem kapiem bez ierunām izbūvēja ielu. "Tā notiek pasaulē - tā kļūst arvien šaurāka, un visādas vajadzības nāk," konstatē garīdznieks.
***
Ziemeļu koridora vēsture
- Sākotnējā variantā tika pētīts tikai posms no Kurzemes prospekta līdz Daugavgrīvas ielai, kur jāsākas Ziemeļu tunelim, kas izvestu virszemē pie Ganību dambja, un ceļš turpinātos līdz Duntes ielai.
- Vēlāk posmu pagarināja līdz Vairoga ielas sākumam, turpinot to līdz Jaunciema gatvei. Šajā vietā bija plānots pievienojums pie jaunas maģistrāles, kuru savulaik vēlējās izbūvēt apkārt Lielajam Baltezeram, paralēli Vidzemes šosejai. Taču Satiksmes ministrija konstatēja, ka nespēj atrast līdzekļus šai iecerei. Tāpēc Ziemeļu tuneļa turpinājumu pievienoja Brīvības ielas dublierim, veidojot arī izeju uz Vidzemes šoseju.
- Daugavas kreisajā krastā trasi vēl nedaudz pagarināja, pievienojot to Rīgas apvedceļam pie Babītes.
- Tādējādi četros posmos sadalītā Ziemeļu koridora kopējais garums tagad ir 26,1 kilometrs.