Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9082918t1h03a4.jpg)
Diagnostikas iespējas ir tik plašas kā vēl nekad: kompjūtertomogrāfs, magnētiskā rezonanse, angiogrāfs u. c., bet ir jābūt ārstiem, kuri prot rezultātus izvērtēt un pieņemt pareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku ilgtermiņā — uzsver Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andrejs Millers. Viņš ir tikko apsveicis Helmutu Kidiku pēc sekmīgas paraugoperācijas un priecājas, ka izdevies "palaist" diskusiju konferenču zālē, kur vairāk nekā simts mediķu vēro operāciju videotranslāciju.
"Vasaras skolā neirologiem", ko jūlija sākumā Liepājas reģionālajā slimnīcā organizēja Neiroloģijas attīstības fonds, tika demonstrētas stentu ievietošanas operācijas un raisījās diskusijas, kā labāk ārstēt aterosklerozi — slimību, kuras trumpis ir insulta vai infarkta draudi. Ar medikamentiem, asinsvadu ķirurga iejaukšanos vai tomēr ar stentu palīdzību.
Palīdzēt efektīvi
Sūdzības, kuras uzklausot tuviniekiem nereti nāk smiekli, — pukstēšana kaklā, džinkstēšana ausī vai "tāds kā skudras skrējiens pār elkoni" — nereti var būt nopietnu problēmu priekšvēstneši — atgādina ārste un medicīnas firmas "Ilsanta" pārstāve Daiga Šleiere. Viņas rokās man beidzot ir iespēja ieraudzīt tos "niekus", kas tiek ievadīti artērijās, lai atjaunotu asins caurlaidību. Vispirms tiekot ielikts "trombu ķērājs" — gadījumam, ja stenta ievietošanas laikā atraujas kāda aterosklerotiskā plāksnīte un grib joņot uz smadzenēm. Tad pats stents, kas kā elastīga vai fiksēta konstrukcija notur asinsvada sieniņas.
D. Šleiere uzsver, ka svarīga, protams, ir profilakse — dzīvesveids, pareizs uzturs, pietiekama slodze, bet vēl svarīgāk ir nepalaist garām simptomus un laikus vērsties pie ārsta. Ja aterosklerozes rezultātā asinsvads "aizaug", smadzenes, sirds netiek pietiekami apasiņotas, parādās reiboņi, tirpšanas sajūta locekļos, asinsspiediena problēmas. Tikpat svarīgi, lai ārsts — ģimenes ārsts, neirologs — šos simptomus atbilstoši novērtē, veic izmeklējumus un ir pietiekami informēts, kā palīdzēt.
"Tā ir arī pretruna šajos laikos, kad valstī nauda paliek tikai neatliekamajai palīdzībai, akūtiem gadījumiem, tomēr veselība katram ir viena, risks ir liels," atzīst D. Šleiere. Ja pašsajūta pēkšņi pasliktinās, pacientam labi būtu nonākt slimnīcā 15 minūšu laikā, stundas laikā viņu "izlaist cauri visiem izmeklējumiem", zināt diagnozi un izvērtēt, kā ārstēt. Turklāt vienlīdz svarīgi ir ne tikai lieliski veikt procedūru, operāciju, bet profesionāli sniegt palīdzību atveseļošanās periodā, "izkopt pacientu".
Vadlīnijas tikai top
Vai medikamentu terapija nav pietiekami efektīva? Vienmēr — vairāk vai mazāk — jāgriež? Uz to H. Kidiks atbild smaidot: "Diskusijas tagad tikai sākas. Pēc pāris gadiem būs atbildes, tagad salīdzinošu pētījumu nav, bet viens ir sākts — salīdzināt vislabāko medikamentozo terapiju ar riska faktoru novēršanu un stentēšanu."
Profesors A. Millers atzīst: "Medikamentozā terapija ir laba, bet jautājums — vai pietiekami laba. Vai var atjaunot asins plūsmu ar medikamentiem tikpat labi kā ar stentu." Vēl viena iespēja asinsvada caurlaidības atjaunošanai — izgriezt bojāto posmu, bet ne vienmēr tas ir iespējams.
Diskusijas speciālistu aprindās tagad izvēršas ar jaunu sparu, jo plašāk ir iespējama angiogrāfija — asinsvadu diagnostika — un invazīvā radioloģija. A. Millers teic, ka ne velti vasaras skola neirologiem notiek Liepājā — vispirms jau, lai zinātu un izprastu, kāda ir šī ārstēšanas metode, bet arī lai zinātu Latvijas iespējas: "Lai nav tā, ka brauc uz Vāciju, bet faktiski to var izdarīt tepat." Katrā gadījumā tepat un uzreiz var mēģināt mainīt dzīvesveida paradumus, lai nedotu iespēju aterosklerozei attīstīties — uzmanīt holesterīna līmeni asinīs, asinsspiedienu, veselīgi ēst, daudz kustēties.
Garantijas mūža garumā
"Var jau, protams, insulta gadījumā veikt trombolīzi — izšķīdināt trombus, tomēr, ja insults ir piemeties, nav garantijas, ka izdosies atgūt tieši tādu dzīves kvalitāti kā pirms tā. Trombi bieži veidojas no aterosklerozes," atgādina A. Millers. Mazajos asinsvados stentus parasti neliek, tā ir artēriju "privilēģija". Īpaši jau to, kas ar asinīm apgādā smadzenes un sirdi.
Kardioloģe Inga Narbute uz jautājumu, kādas garantijas sirdij dod stentēšanas operācija, atbild: "Mēs neesam ne pulksteņmeistaru darbnīca, ne Dievs tas kungs. Var teikt, ka garantija ir uz mūžu, bet tas atkarīgs, kā cilvēks dzīvo, kā uzvedas, vai tīšām nedara sev pāri. Operācija jau ir, lai cilvēkam palīdzētu, nevis invalidizētu."
Arvien prātā skan Saldus veselības centra vadītāja Agra Skujevska reiz teiktais — ja darbu medicīnā un slimnīcas vadīšanā var turpināt pat viņš, kuram sirdī ir divi stenti, tad tas tiešām kaut ko nozīmē.