Nevar izdzīvot ar 1000 latiem dienā!

FOTO: flickr.com/Ideas

Nedaudz jau sāk kaitināt šie nu jau regulārie raksti, ka darba meklētāji nevēlas strādāt, jo solītā alga esot par mazu. Bet kas ir labāk - dzīvot bez naudas vispār vai tomēr saņemt kaut kādu algu?

Man personīgi bezdarba draudi ir gājuši secen un visu šo laiku esmu nodarbināts ar patstāvīgu un nemainīgu algu (ne uz augšu, ne uz leju), bet bezdarbnieka gaitas atceros no pagātnes. Vai patiešām tagad visi ir gatavi dzīvot ar bezdarbnieka pabalstu vai pat bez tā tikai tāpēc, ka darba devējs sola mazāku algu, nekā bija?

Liekas, ka problēma nav algās, bet gan darba ņēmēju dzīvesveidā, kuri ir pieraduši pie kaut kāda noteikta standarta, no kura tagad atteikties ir grūti, vai arī ir par daudz kredītu paņemts. Bet abos šajos variantos tomēr pats vien esi vainīgs! Tikko arī bija raksts, tā autore ar asarām acīs saņem 350 Ls mēnesī, nevis iepriekšējos 700 Ls. Ko tur raudāt? It īpaši, ja ir vēl vīrs, tad jau var dzīvot zaļi. Bet nu jā - viss ir atkarīgs no dzīvesveida, jo

ir cilvēki, kas izdzīvo ar 100 Ls mēnesī, un ir tādi, kas nevar izdzīvot ar 1000 Ls DIENĀ!

Protams, es nevēlos neko sliktu teikt par tā raksta autori - neesam pazīstami un tāpēc man nav tiesību vērtēt viņas rīcību.

Bet tomēr liekas dīvaini - 350 Ls un ģimenē vēl viens cilvēks ir ar algu. Vai tad dzīve ir tik slikta?

Man ir ģimene - sieva un trīs gadus vecs bērns. Ģimenē pelnu viens pats un mēnesī uz rokas saņemu ap 350 Ls. Man nav par ko sūdzēties - mēneša beigās ir nedaudz liekas naudas uzkrājumiem. Kāds tad ir mans dzīves stils?

Neteiktu, ka dzīvesstils man būtu "ekonomiskākais", bet visas vēlmes tiek apmierinātas. Protams, ja pelnītu kaut vai tos pašus 700 Ls mēnesī, vēlmes būtu citas, bet cilvēkam jāprot pielāgoties apstākļiem. Ja nemaldos, bija arī kaut kur raksts par to ka par algu ap 300 Ls neko nevar darīt, tik sēdēt četrās sienās un meklēt citu darbu. Vai tad patiešām tā?

Iepirkšanās - īsti neskaitu katru santīmu. Nepērku dārgāko, nepērku lētāko preci.

Transports - mašīna ar 2.8 l dzinēju (ne tas ekonomiskākais), bet tiek izmantota ikdienā - ar sabiedrisko nebraucu, jo tas man ir galīgi neizdevīgi (jā, ar mašīnu man ir izdevīgāk (finansiālā ziņā) pārvietoties nekā ar sabiedrisko, lai gan dzīvoju un strādāju Rīgā).

Izklaide - vakars ģimenes lokā ar galda spēlēm vai filmām pa televizoru, vai pastaiga pa mežu, gar jūru.

Restorāni - neizmantoju šādu iestāžu pakalpojumus, jo mājās vienmēr ir gardāk.

Mājās ir diezgan ātrs internets, digitālā TV (ne bezmaksas paketes), mobilais gan man, gan sievai.

Ir arī ekonomiski kaitīgi ieradumi - smēķēju, katru vakaru pa aliņam arī iztukšoju, kredīts arī paņemts (ne hipotekārais).

Vai tad patiešām sēžu tikai mājās? Darba dienās esmu darbā, vakaros pastaiga.

Pa brīvdienām kāds tālāks izbraukums pa Latviju, vai pat reizi 2-3 mēnešos kaut kur tālāk - Lietuva vai Igaunija.

Kāpēc jāraud par tādu algu? Vai tad labāk būtu sēdēt uz bezdarbnieka pabalsta? Vai arī sēdēt vispār bez algas?

Nedomāju ar šo rakstu tagad visiem skaidrot, lai mēģina pielāgoties, bet gan, pirms pīkst publiski par savām "bēdām", tomēr padomāt, vai patiešām ir tik traki? Mans ieteikums nākotnei - svarīgu pirkumu veikšanā vai lēmumu pieņemšanā skatīties uz iespējamiem sliktajiem rezultātiem, nevis tikai dzīvot pēc principa "kad būs, tad arī domās".

Vai patiešām, piemēram, ņemot kredītu, neviens nav domājis, kas būtu, ja vairs nebūtu algas? Vai patiešām visi tikai priecīgi, ka bankas darbinieks uzliek parakstu un pārskaita to naudu?

Andris

Paldies Andrim par viņa viedokli! Ja arī Tu vēlies izteikties par darbu, tā meklēšanu un atrašanu šodien Latvijā, tad vari iesaistīties portāla TVNET rakstu sērijas "Kā Tu atradi darbu" tapšanā!

Sūti savu stāstu, kā Tu meklēji un varbūt atradi darbu, uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv vai izmanto rakstam pievienoto viedokļu iesūtīšanas formu!

Mēs darīsim Tavu viedokli zināmu arī citiem TVNET lasītājiem!

Uz augšu