Putins pieļāvis kļūdu, zvanot Erdoganam: faktiski izgaismojušies Kremļa plāni (28)

ASV prezidents Donalds Tramps arī nācis klajā ar nostāju, kas Kremlim nav īpaši tīkama – atsakoties no miera, Krievijai jārēķinās ar spēcīgām sankcijām. Eiropa jau gatavo jaunus ierobežojumus, ja Maskava turpinās iesākto agresiju.

11. maijā smagos noziegumos apsūdzētais Krievijas diktators Vladimirs Putins īstenoja telefona sarunu ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Kremlis savā paziņojumā vēstīja par vienošanos veikt pārrunas ar Ukrainu Stambulā jau 15. maijā, tomēr tika noklusēts par galvenajiem sarunas aspektiem – tika runāts par uguns pārtraukšanu.

Turcijas puse savukārt uzsvēra – uguns pārtraukšana ir bijis galvenais sarunas punkts. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzsvēra: “Visaptverošs pamiers radīs nepieciešamo atmosfēru tam, lai notiktu miera sarunas.”

Kremlis cenšas izvairīties no miera

Tas, ka Kremlis savā oficiālajā paziņojumā izvairās no pamiera pieminēšanas, rada iespaidu, ka Maskava apzināti ignorē šo jautājumu. Krievija cenšas sevi parādīt kā dialogā ieinteresētu pusi, taču tajā pašā laikā izvairās no konkrētiem pienākumiem cerībā novilcināt miera procesu un izvairīties no tiešiem soļiem uz mieru.

Šāda uzvedība atspoguļo Kremļa stratēģiju – demonstrēt šķietami acīmredzamu pārrunu procesu, taču izvairoties no galvenā uzdevuma – apturēt kaujas darbību. Eksperti norāda, ka šāda taktika Krievijai nepieciešama, lai iegūtu laiku un samazinātu spiedienu no starptautiskās sabiedrības.

Tomēr pašlaik Putins ir nonācis situācijā, kad jebkurš lēmums var radīt negatīvas sekas Krievijai. Atteikšanās no uguns pārtraukšanas automātiski parādīs pasaulei, ka Kremlis (pretēji propagandas teiktajam) realitātē nav ieinteresēts kara pārtraukšanā, kas Rietumos veicinās lielāku atbalstu jaunām sankcijām.

Tajā pašā laikā pamiera nosacījumu pieņemšana nozīmēs vājumu un Krievijas gatavību piekāpties starptautiskās sabiedrības prasībām. Tieši tādēļ Kremlis ignorējis pamiera fakta pieminēšanu savā paziņojumā, lai saglabātu iespaidu, ka “Kremlis visu kontrolē”.

Turcijas prezidents Erdogans, kurš ir pieredzējis diplomāts, skaidri licis noprast, ka bez uguns pārtraukšanas runāt par produktīvām sarunām ir bezjēdzīgi. Viņš arī uzsver, ka starp Ukrainu un Krieviju ir radies vēsturisks pagrieziena punkts, un tādēļ ir nepieciešams darīt visu iespējamo ilgstoša miera panākšanai.

Savukārt Krievijas retorika liecina par šķietamu diplomātisko aktivitāti, taču tā nav gatava reālai darbībai. Piedāvājums par tikšanos Stambulā bez pamiera izskatās kā mēģinājums radīt ilūziju par ieinteresētību mierā, neuzņemoties nekādas saistības.

Eksperti uzsver – šāda retorika nav gatavība mieram, bet gan mēģinājums aiziet no Eiropas un ASV ultimātiem. Kremlis saprot, ka atteikšanās no pamiera nozīmēs jaunas sankcijas arī no Trampa administrācijas, kas līdz šim pret Krieviju bijusi visai draudzīgi noskaņota.

Pagaidām Maskava cenšas izvairīties no pamiera, cenšoties tā ievērošanu uzspiest Ukrainai. Tas gan rada lielu starptautisko spiedienu pret Krieviju pašu. Līdz ar to Putina saruna ar Erdoganu šo situāciju ir padarījusi vēl sarežģītāku Krievijai.

Turcija, Eiropa un ASV ir vienotas savā nostājā, bet Krievija arvien vairāk nonāk izolācijā, nespējot reāli izbēgt no sankciju spiediena.