Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Katram uzņēmumam ir nepieciešama atpazīstamība. Ja cilvēki par uzņēmumu neko nezina, tad arī veiksmīga uzņēmuma attīstība ir apdraudēta. To pašu varētu attiecināt arī uz organizācijām, īpaši partijām. Atpazīstamības nepieciešamība ir pašsaprotama, bet jautājums slēpjas apstāklī, kā panākt, īstenot atpazīstamību?
Varētu izdalīt divus galvenos veidus jeb līdzekļus, ar kuru palīdzību tiek veidota atpazīstamība – mārketings un sabiedriskās attiecības (PR). Vienā gadījumā akcents uz reklāmu, otrā – uz sabiedriskā tēla veidošanu. Lai arī pirmajā brīdī šīs nozares šķiet pārklājas, tās sevī ietver būtiskas atšķirības.
Reklāma parasti ir tiešā veidā saistīta ar komerciālo pasauli – mēģinājumu pārdot savu preci, pakalpojumu, bet PR netieši, varētu teikt smalkāk. PR pamatā ir izveidot un uzturēt pozitīvu tēlu un asociatīvu priekšstatu. Katrs izvēlas, izstrādā un uztur veidolu, kādu vēlas pasniegt sabiedrībai, saviem klientiem un darījuma partneriem. Abos gadījumos šīs aktivitātes ir ļoti plašs pasākumu kopums, kuru veiksmīgai īstenošanai ir nepieciešamas plašas zināšanas par sabiedrību, tās vērtībām, vēlmēm, motivāciju un tamlīdzīgi. Tomēr tieši PR jomā šīs zināšanas ir kā priekšnosacījums, turpretim vienkāršām reklāmām tas var būt arī otršķirīgi.
Lai labāk izprastu atšķirību, par piemēru izmantošu Vidzemes lielāko otrreizēji pārstrādājamo krāsaino un melno metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumu SIA „Stingers”. Uzņēmums savu divu gadu darbības laikā īstenoja un turpina īstenot sabiedriskās un labdarības aktivitātes (piemēram, Cēsu pilsētas svētki, atbalsts Vidzemes bērnunamu un mazturīgajiem bērniem, ziemas autokrosam, „Sarkanajam Krustam”, korim „Vendene” un tamlīdzīgi). Kā vienu no veiksmīgās uzņēmējdarbības priekšnosacījumiem SIA „Stingers” komercdirektors Renārs Sproģis atzīst aktīvu iesaistīšanos dažādās sabiedriskajās aktivitātēs un, iespēju robežās, labdarības pasākumos. „Vairums uzņēmumu cenšas veidot savu atpazīstamību reklamējoties. Mēs uzsvaru liekam uz ciešāku sadarbību ar saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem. Mūsu reklāma ir cilvēku novērtējums, atzinība, pateicība, kas mutiski izplatās tālāk sabiedrībā un, manuprāt, ir daudz efektīvāka par uzbāzīgu reklāmu. Mūs vērtē un atpazīst ne tik daudz pēc reklāmas, kā pēc reāliem darbiem. Iespējams, tieši tas ir par pamatu uzņēmuma veiksmīgai attīstībai.”
Kā redzams, ar sabiedrisko aktivitāšu, mecenātisma palīdzību arī tiek īstenota netieša reklāma. Līdz ar to rodas iespēja izvēlēties – koncentrēties uz reklāmu, tērējot milzīgus līdzekļus uzturot plašsaziņas līdzekļus, vai finansējumu novirzīt kādiem cēlākiem mērķiem. Tas sniedz ne tikai morālu gandarījumu par paveikto labo darbu, bet arī cilvēkos rada atzinību, pateicību, varbūt pat emocionālu saikni un viņu atbalstu.
Būtu vērts arī izdalīt divu veidu komunikāciju kanālus. Vienā gadījumā informācija tiek nodota izmatojot plašsaziņas līdzekļu starpniecību (TV, radio, prese, internets). Otrā gadījumā starppersonu komunikācija – tieša konkrētā cilvēka, cilvēku grupas (interešu grupas, klientu, partneru un tml.) uzrunāšana. Lai arī iepriekš piemēros minētie pasākumi ir uzskatāmi par starppersonu komunikāciju, nevar iztikt bez saskarsmes ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Personiskajos kontaktos ar esošajiem un potenciālajiem klientiem klātienē ir iespējamas aptvert tikai nelielu to daļu. Nepieciešamības gadījumā pēc liela mēroga sazināšanās fiziski nav iespējami tiešie kontakti ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, tamdēļ starpniecības funkcijas pastarpināto kontaktu nodrošināšanai tiek nodotas plašsaziņas līdzekļiem. Tikai viena veida komunikācijas kanāla izmantošana nevar atnest lielus panākumus. Katram no kanāliem ir gan savi plusi, gan trūkumi. Ne katrs kanāls spēj ziņojumu nogādāt pie ikviena esošā un iespējamā klienta. Jācenšas tos kombinēt.
Visa pamatā, lai arī kādā veidā tā tiek īstenota, ir saskarsme. Ar saskarsmes palīdzību tiek veidots sabiedrības viedoklis, attieksme pret dažādām lietām. Gan mērķtiecīgas mārketinga, gan PR kampaņas gadījumā nepieciešams veikt sabiedriskās domas vai konkrētās interesējošās grupas izpēti. Šāda socioloģiska pētījuma mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju vai tās interesējošā segmenta attieksmi, vērtējumu, motivāciju, raksturīgās iezīmes un tml. Varētu teikt, ka ar socioloģiskā pētījuma palīdzību tiek iztaustīta sabiedrība. Pētījumā iegūtie dati palīdz labāk izprast savus klientus – cilvēkus, un pilnveidot savus pakalpojumus. PR gadījumā ar pētījumā konstatēto problēmu aktualizēšanu un risināšanu varētu noturēt esošos un piesaistīt jaunus klientus (vai, piemēram, partijām vēlētājus). Tieši abpusējās sapratnes rezultātā ir iespējama veiksmīga sadarbība. Sabiedrisko attiecību kampaņā nereti tiek sabalansētas sabiedrības vēlmes un uzņēmuma mērķi, vīzijas. Tas ir kā darbības fons – svarīgi, lai konkrētajā situācijā pieņemtā rīcība dotu maksimālu labumu, ieguvumu gan pašiem, gan sabiedrībai kopumā. Tieši tāpēc nereti tiek veiktas dažādas sabiedriskās domas aptaujas un tērēti lieli līdzekļi. Tas palīdz orientēties uz svarīgākajām lietām. Atbildot uz izvirzīto jautājumu – kā panākt atpazīstamību – jāsecina, ka pastāv daudz iespēju un veidu. Būtu nepareizi strikti centralizēties uz vienu pieeju. Tās jākombinē vienai otru neizslēdzot. Runa ir par sabalansēšanu un proporcijām, kā arī par sabiedrības – līdzcilvēku tiešu vai pastarpinātu ieguvumu, kam nereti ir bumeranga efekts.
Andris Jakovļevs, Vidzemes augstskolas Politoloģijas nodaļas 4. kursa students