Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daugavpils pilsētas domē 12.februārī notika diskusija par spēļu biznesa sociālo atbildību. Pie apaļā galda pulcējās pārstāvji no desmit iestādēm, kuras ietilpst Latvijas spēļu biznesa asociācijā (valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks), kā arī domes darbinieki.
Jāatzīmē, ka sarunu tēmu piedāvāja paši uzņēmēji, cerot, pēc viņu teiktā, uz nopietnu situācijas analīzi un savstarpēji izdevīgu sadarbību ar pašvaldību. Šādas diskusijas jau notikušas Kuldīgā, Cēsīs un Jēkabpilī. Uzņēmēji, kas piedalījās sarunā, aizstāvēja spēļu biznesu un minēja savus argumentus. Viņi atzīmēja, ka pagājušajā gadā valsts kasē nodokļos samaksājuši vairāk nekā 50 miljonus latu. Ieminējās par mecenātismu, kura reklāma aizliegta ar likumu, lai gan runa bieži vien ir par diezgan lielu naudu. Izrādās, ka spēļu klubu ziedojumus jau saņēmis viens no Daugavpils bērnu namiem, ledus halle, spīdvejs, jaunatnes centra "Jaunība" bērnu invalīdu klubs u.c.
Un kas tur slikts?
Pēc biznesmeņu domām, runājot par atkarību no azartspēlēm, sabiedrība nedaudz sabiezina krāsas. Viņi nav vienisprātis, ka spēļu klubi ir ļaunums, kas sagrauj ģimenes un cilvēku psihi. Pirmkārt, nesenās aptaujas rezultāti itin kā liecina, ka spēļu klubu apmeklētāju skaits Latvijā nav nemaz tik liels. Otrkārt, vai tad ģimeņu izjukšanas iemesls meklējams tikai atkarībā no azartspēlēm? Spēļu klubi domāti atpūtai un izklaidei, bet viss pārējais atkarīgs no cilvēka paša. Un kas gan tur slikts, ja uz kluba rēķina klients papildinās savu maciņu?
Kā teica spēļu biznesa pārstāvji, viņi rūpējoties par nepilngadīgo nestabilo psihi. Pēc asociācijas iniciatīvas skolās notiek akcija "Esi brīvs!", kurā iesaistīti pedagogi un psihologi. Šādi pasākumi Daugavpilī jau notikuši Valsts ģimnāzijā un Poļu skolā.
Diskusijas dalībnieks Valsts policijas Daugavpils pārvaldes darbinieks Artūrs Davidovs, kas ir atbildīgs par darbu ar nepilngadīgajiem, atzīmēja, ka policisti spēļu klubus periodiski pārbauda un nekādi pārkāpumi saistībā ar vecuma režīmu beidzamajā laikā nav fiksēti.
Taču galvenā Daugavpils problēma tika delikāti noklusēta. Nelaime ir tā, ka pie mums nav nemaz tik daudz turīgu cilvēku, kuri uz spēļu klubu dodas pēc adrenalīna. Vairākums dzenas pēc vieglas naudas. Parasti tie ir cilvēki ar nelieliem ienākumiem, kuri bieži vien nedomā par to, ka cīņā ar "vienroci bandītu" ir daudz lielāka iespēja zaudēt nekā tikt pie lielā laimesta.
Spēļu klubi ir ieinteresēti sadarboties ar domi. Uzņēmēji uzskata, ka pār spēļu biznesu kā Damokla zobens karājas pagājušajā gadā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem jaunus spēļu automātus atļauts reģistrēt tikai gadījumā, ja ir automāta un tā programmas sertifikāts. Tiek prognozēts, ka šīs prasības var izraisīt spēļu biznesa sašaurināšanos.
Oponenti – žurnālisti izteica priekšlikumu spēļu klubus aizvākt no pilsētas centra, taču atbalstu, protams, neguva. Par kādu gan pārcelšanos uz pilsētas nomali var būt runa, ja pienācis laiks parūpēties par jaunu klubu atvēršanu?
Taču pagaidām domes atbildīgie darbinieki spēļu biznesa pārstāvjiem piedāvāja sakārtot savu piecu iestāžu fasādes Rīgas ielā, kura drīzumā tiks rekonstruēta. Runājot par spēļu klubu atrašanās vietu nākotnē, pieņemamākie varianti ir topošā lidosta un cietoksnis.
Vispirms kropļojam, pēc tam – ārstējam…
Jāatzīmē, ka spēļu klubu (Daugavpilī tie ir aptuveni trīsdesmit) pārstāvjiem piemīt īpaša pievilcība. Taču tā nespēja savaldzināt domes lietu pārvaldnieci Helēnu Soldatjonoku, kura savu uzrunu sāka ar jautājumu, kāpēc visos spēļu klubos ir aptumšoti logi? H.Soldatjonoka runāja par azartspēļu atkarību un minēja bēdīgu faktu. Viņai ir zināms gadījums, kad jauns cilvēks izdarījis pašnāvību problēmu dēļ, kuras bija saistītas ar spēļu automātiem.
H. Soldatjonoku atbalstīja Izglītības pārvaldes psiholoģijas centra vadītāja Natālija Žekova un Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Žanna Kulakova. Pēc Ž. Kulakovas teiktā, ģimeņu, kuras cietušas no azartspēļu atkarības, Daugavpilī ir tik daudz, ka jau tiek aktualizēts jautājums par speciālas sociālās rehabilitācijas programmas izstrādi.
Pašvaldības pārstāvji spēļu biznesa bosiem piedāvāja aktīvāk atbalstīt pilsētas projektus un pašvaldībā izveidot fondu, kurā ieskaitītā nauda tiks iztērēta no azartspēlēm atkarīgo ārstēšanai.
Uzņēmēji solījās padomāt, lai gan uzskata, ka tā ir valsts prerogatīva, jo viņi tai maksā nodokļus.
Par azartspēļu atkarību "Latgales Laiks" rakstīja ne visai sen. Toreiz sarunā piedalījās garīdzniecības pārstāvji un praktizējoša psiholoģe ar 15 gadu stāžu Tatjana Uzule. Arī šoreiz minēšu T. Uzules galvenos argumentus. Atkarība nav izlaidība, bet ieradums, kura pārgājusi slimībā, grauj saslimušā personību un apkārtējos. Saslimt var jebkurš cilvēks, neatkarīgi no vecuma un statusa, kuram ir neapmierinātas iekšējās vajadzības. Nav tādu tablešu, kas palīdzētu atbrīvoties no azartspēļu atkarības. Tiek piedāvāta psihoterapija, lai apgūtu paškontroli, kā arī sadarbība ar t.s. atbalsta grupu, – cilvēkiem ar tādu pašu problēmu, kuri guvuši pozitīvus rezultātus.
Jāapzinās vēlme pēc pārmaiņām un sava patiesā problēma. Cilvēkam piemīt atkarības, vienīgi jālemj, kura no tām ir labāka – tā, kura dod dzīvību vai tā, kura nogalina? Izvēle ir katra paša ziņā.