Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9093116t1hb15a.jpg)
VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) īstenos Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstīto arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju Stūra mājas pirmajā stāvā un pagrabstāvā, lai saprastu, cik lielā mērā drīkst iejaukties vēsturiskajā interjerā. Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija jāpabeidz līdz decembrim, sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.
«Pēc tam jau tālāk varēs runāt par to, kā apsekošanas rezultāti ietekmēs šo telpu pielietojumu. Ja Ministru kabinets apstiprinās, pagraba un pirmajā stāvā jau šogad tiks ierīkota elektriskā apkure. Patlaban Kultūras ministrija uz valdību virza informatīvo ziņojumu par Stūra māju, saskaņā ar kuru turpmākos trīs gadus ēkas pirmajā un pagraba stāvā turpinās saimniekot Latvijas Okupācijas muzeja biedrība,» skaidroja Laukšteina.
Viņa norādīja, ka patlaban diskusija par Stūra mājas tālāko likteni ir sasniegusi kulmināciju. «Gandarī aizvien lielāka sabiedrības iesaistīšanās, kā arī tiek uzklausīta citu valstu pieredze līdzīgu objektu iedzīvināšanā. Ņemot vērā šos dažādos viedokļus, VNĪ nesteidzas iet vieglāko ceļu un ēku nodot privātajā sektorā, jo, pilnīgi iespējams, viss nams būtu izmantojams kontekstā ar vēsturisko mantojumu. Nav arī izslēgts, ka ēkā var sadzīvot dažādas jomas. Tomēr, tas ir vispirms saprātīgi un plaši jāizdiskutē, pirms izlemt par tālāko izmantošanas veidu, ņemot vērā sabiedrības intereses,» sacīja Laukšteina.
Iepriekš par Stūra māju ir bijusi interese no privātiem investoriem, kas vēlas tur izveidot viesnīcu. Laukšteina skaidroja, ka to tiešām var izdarīt, tāpat kā jebko citu, bet tas kontrastē ar citu ideju - saglabāt ēku kā vēstures liecību.
«Tāpat, pilnīgi iespējams, ka kāda valsts iestāde tomēr pārkāps pāri aizspriedumiem un Stūra mājas slieksnim uz palikšanu,» piebilda Laukšteina.
VNĪ pārstāve uzsvēra, ka VNĪ pēc savām funkcijām primāri ir pakalpojuma sniedzējs, nevis satura operators. VNĪ loma un uzdevums ir saņemt pasūtījumu gan no valsts, gan privātā sektora, realizēt pasūtījumu un nodot telpas to nākamajam lietotājam.
«Protams, Stūra māja ir specifisks objekts, un VNĪ ir uzrunājis vairākas valsts iestādes, bet daudzie neviennozīmīgie vēsturiskie fakti līdz šim atturējuši tās iesaistīties sīkākās diskusijās par atrašanos Stūra mājā,» sacīja Laukšteina.
Pamatā VNĪ vēlas sagaidīt konceptuālu valsts un Kultūras ministrijas redzējumu par ēkas vēsturiskās vietas daļas izmantošanu ilgtermiņā, jo tikai tā būtu iespējams tālāk nopietni ķerties pie risinājumiem, ko darīt ar ēkas pārējiem stāviem.
«Nevar nepiebilst, ka ēkai nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi, lai to pilnībā savestu kārtībā. No investīciju viedokļa ir jāsakārto fasāde, apkures sistēma, jumts,» piebilda Laukšteina.
Jau ziņots, ka šodien Ministru kabineta (MK) sēdē tiks lemts par Stūra mājas un tajā ierīkotās izstādes saglabāšanu, liecina valdības šodienas darba kārtība.
Kultūras ministrijas (KM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka izstādes «Stūra māja. Lieta nr. 1914/2014» darbības turpināšana, ko veic Latvijas Okupācijas muzejs, nodrošinās pieeju šai vēsturisko notikumu vietai, kas īpašu nozīmību iegūs nākamgad. Tādējādi iespēja Latvijas neseno vēsturi iepazīt būs arī Latvijas kā Eiropas prezidējošās valsts viesiem.
Tā kā ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem gadā tiek plānoti 100 997 eiro apmērā, izstādes nodrošināšanai Stūra mājā 2015.gadam tiek prasīti 92 884 eiro, 2016.gadam - 87 544 eiro un 2017.gadam - 77 326 eiro. Izstādes «Stūra māja. Lieta nr. 1914/2014» turpmākai darbībai ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā nākamgad ir nepieciešams 193 881 eiro gadā.
Vienreizēji izdevumi izstādes satura uzturēšanai - materiālu un mākslinieka pakalpojumu iegāde izstādes papildināšanai, videotehnikas un datortehnikas iegāde, darba apstākļiem piemērota apģērba iegādei izstādes personālam - nepieciešami 5340 eiro apmērā. 81 764 eiro gadā ir regulārie maksājumi par ēku un vienreizēji ieguldījumi ēkas infrastruktūrā - nomas, elektrības, ūdens, kanalizācijas, signalizācijas u.c. saimniecisko izdevumu nomaksai, kā arī apkures ierīkošanai, lai nodrošinātu ēkas ekspluatāciju arī apkures sezonā. Finansējums paredzēts arī telpu pielāgošanai, lai nodrošinātu apmeklētāju servisu un apkalpošanu.
Regulārie izdevumi izstādes funkcionēšanas nodrošināšanai ir gidu, vēsturnieka/speciālista, apsarga un tehniķa atlīdzība, biļešu pārdošanas ārpakalpojums, reklāmas izdevumi, biroja un administratīvie izdevumi, apdrošināšana u.c. Šie izdevumi ir 106 776 eiro gadā.
Notiek diskusijas par to, ko darīt ar ēku pēc projekta «Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014» noslēgšanās 19.oktobrī. Ēkas nākotnei veltītajā diskusijā «Pārkrāsosim?» tika piedāvāts, ka Stūra mājai varētu piesaistīt kādu no muzejiem, piemēram, Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Tautas frontes muzeju vai Barikāžu muzeju, vai arī objektā ieinteresētas nevalstiskās organizācijas (NVO), tomēr skaidrības par Stūra mājas nākotni vēl nav.
«Rīga 2014» aicinājusi pieņemt valstisku lēmumu par Stūra mājas saglabāšanu. Stūra māju saglabāt aicinājusi Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Ēkas atbalstam tiek vākti paraksti arī sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv». Iniciatīvā valdība aicināta veidot ilgtermiņa plānu Stūra mājas saglabāšanai Rīgā.
KM atbalsta Stūra mājas kā kultūras un vēsturiskā pieminekļa, kā arī piemiņas vietas saglabāšanu. Ministrija uzskata, ka publiski pieejamam vajadzētu būt Stūra mājas pirmajam stāvam un pagrabstāvam - ēkas daļai, kas atzīta par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu.