Vai estrādē jārūpējas par ogrēniešu naktsmieru?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Trokšņa mazināšanai, ko rada Ogres estrādē notiekošie koncerti, piedāvā pasākumus rīkot līdz pulksten 23.

Tuvojas Ogres estrādes koncertsezonas sākums, tāpēc saasinājušās diskusijas par to, kāda tā būs un kā ar to sadzīvos ogrēnieši, īpaši tie, kuri mīt estrādes tuvumā. Lai atbildētu uz aktuālākajiem jautājumiem, Ogres estrādes apsaimniekotāji aicināja kopā žurnālistus un Ogres rajona un novada kultūras iestāžu un institūciju pārstāvjus.

Ogres estrāde un tajā notiekošie pasākumi pēdējos gados ļāvuši Ogres vārdam izskanēt gan Latvijas, gan arī starptautiskā mērogā. Ar katru gadu pasākumu popularitāte aug, palielinās Ogres atpazīstamība un arī zvaigžņu piedāvājuma līmenis, taču Ogres iedzīvotāji nevēlas, lai tas notiek uz viņu naktsmiera rēķina. Pagājušā gada rudenī viņi savu neapmierinātību pauda vēstulē, ko iesniedza Ogres novada domē. Pašvaldībā izveidoja darba grupu, kura gan tikai šāgada sākumā aktīvi sāka strādā, lai meklētu optimālus risinājumus vēstulē norādītajām problēmām. Arī pirms nedēļas saņēmām Ogres jauno māmiņu atklāto vēstuli, kur norādītas tās pašas problēmas, par ko vairāk nekā simts iedzīvotāji parakstījās rudenī.

Prasības nenoraida

Evija Ozoliņa, kas Ogres estrādē rūpējas par sadarbību ar presi, skaidro, ka estrādes apsaimniekotāji nenoraida nevienu no šīm prasībām un arī domā, kā risināt problēmas, taču dažas no domes pārstāvju piedāvātajām metodēm viņiem tomēr liekas nepieņemamas.

Lai mazinātu troksni, šovasar daļu estrādes plānots pārsegt ar jumtu, kas ierobežos skaļo mūziku. Pasūtīts arī pētījums, kurā speciālisti modelējuši iespējamo trokšņa izplatību. Uz tā bāzes plānots projektēt un uzstādīt arī skaņu aizturošo sienu. Šim mērķim bija iecerēts piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, taču pagaidām tas nav izdevies, tāpēc uzņēmējs šajā projektā pamazām iegulda savus līdzekļus. Pagaidām gan nav zināms, cik tāda siena var izmaksāt. "Ja tā maksās miljons latu, mēs neesam gatavi ieguldīt šajā pasākumā tādu naudu, taču, ja izmaksas būs mazākas, esam gatavi tajā ieguldīt savu naudu. Mēs nestrādājam pirmo gadu un gribam turpināt te darboties, tāpēc cenšamies uzklausīt visus viedokļus, kā labāk attīstīt šo vietu," saka Arvis Auziņš.

Ātrāk par pusnakti nedzied

Taču pašvaldībā izveidotās darba grupas sanāksmē spriests par citiem ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, pasākumu rīkošanu tikai līdz pulksten 23. Šāda prasība praktiski ir izpildāma, bet Arvis Auziņš uzskata, ka tas nesasaucas ar brīvdabas estrādes darbības būtību: "Būs grūti jauniešiem iestāstīt, ka uz pasākumu jānāk dienā, jo tas beigsies ļoti laicīgi. Ir arī mūziķi, kuri, piemēram, norāda, cikos viņi kāps uz skatuves, un parasti tas ir ap pulksten 23 vai pusnaktī. Tāpat daudzus pasākumus pavada gaismas šovi, estrādē uzstādīti lielie ekrāni, ar kuru palīdzību tālāk sēdošie var redzēt, kas notiek uz skatuves. Dienas gaismā "tas nestrādā". Tāpat, vai ir padomāts par to, ko cilvēki, kas uz pasākumu atbraukuši no citas pilsētas, darīs no pusnakts, kad beigsies pasākums, līdz pirmajam vilcienam vai autobusam? Varbūt tad situācija pilsētā izvērtīsies vēl kritiskāka. Tādā gadījumā mēs piedāvātu pēc galveno mūziķu uzstāšanās pagriezt mūziku krietni klusāk un turpināt dejas, lai pasākuma apmeklētāji neklīst apkārt pa pilsētu, bet pavada laiku turpat estrādē."

Sagatavojot pasākumu plānu, estrādes apsaimniekotāji tomēr mēģinājuši ievērot arī šo prasību, paredzot, ka grupu koncerti varētu beigties ap pusnakti vai vienos naktī. Taču varētu būt vismaz četri pasākumi sezonā, kas plānoti līdz rīta gaismai, un tie ir jauniešiem domātie dīdžeju koncerti ar dažādiem šova elementiem. Tāpat Arvis Auziņš apgalvo, ka šogad estrādē salūtu nešaus – pat ne atklājot un noslēdzot sezonu. Arī tas pagājušajā gadā iedzīvotājiem sagādāja galvassāpes. Šogad to plānots aizstāt ar dažādiem gaismas šoviem.

Sola rūpēties par tīrību

Atbildot uz jautājumu par tīrību un kārtību, Auziņa kungs pastāstīja, ka plānots slēgt vienošanos ar Ogres novada pašvaldības aģentūru "Mālkalne" par pilsētas papildus sakopšanu pēc pasākumiem, taču par tīrību estrādē un tai pieguļošajos celiņos rūpēsies paši estrādes apsaimniekotāji. Kārtību estrādes teritorijā arī nodrošinās paši, taču prasīt pilnībā uzņemties atbildību par visām nekārtībām, kas nedēļas nogalē notiek Ogrē, ir par daudz. Uz to norādīja arī Latvijas Kultūras darbinieku biedrības pārstāve Jolanta Borīte, kurai ir liela pieredze vērienīgu masu pasākumu rīkošanā. Vairāk jāsadarbojas ar Valsts un pašvaldības policiju, taču arī viņiem ir tik darbinieku, cik ir.

Būtiska problēma pasākumu laikā ir automašīnu novietošana estrādes apkārtnē. Tā kā tā ir blīvi apdzīvotā vietā, tad izbūvēt jaunu, lielu automašīnu stāvvietu pie estrādes nav iespējams. Arvis Auziņš norāda, ka, viņaprāt, ar pašvaldības policijas palīdzību un izvietotajām ceļa zīmēm šī problēma ir atrisināma. Tomēr netrūkst autovadītāju, kuri neievēro ne policijas norādījumus, ne zīmes, novietojot braucamos visās iespējamajās vietās. Arī šī problēma pašvaldībai kopā ar estrādes apsaimniekotājiem jārisina.

Atbildību par visu pilsētu uzņemties nevar

Šajā situācijā ogrēniešiem noteikti uz svaru kausiem jānoliek ieguvumi un zaudējumi saistībā ar šā objekta darbību un jāizvērtē, uz kuru pusi svaru kausi nosvērsies. Skaidrs, ka šis ir "koks ar diviem galiem." Ja Ogres estrāde būtu pamesta, kā tas bija pirms dažiem gadiem, un tajā labākajā gadījumā notiktu pāris vietējo kultūras darbinieku rīkoti pasākumi vai kāds vieskoncerts, ogrēnieši atkal pārmestu, ka Ogrē jau nekas nenotiek un kur skatās pašvaldība, norādot uz kārtējo nolaisto objektu. Taču šobrīd Ogres estrāde, kas ir otrā lielākā aiz Mežaparka estrādes, ir viena no retajām Latvijā, kas vasaras sezonā piedāvā tik plašu pasākumu klāstu. Tomēr diemžēl blīvi apdzīvotas vietas centrā. Mēs gribam Ogrē redzēt grupu "Depech Mod", "Prāta vētru", "Prodigy", "Ļube" un Dimu Bilanu, bet negribam troksni, nekārtību un atkritumu slāni.

Jolanta Borīte norāda, ka tās ir mūžīgās problēmas, ar ko saskaras lielu pasākumu rīkotāji, tāpēc, apsēžoties pie sarunu galda, jāmeklē kompromiss. Viņa uzsver: "Protams, katram pasākuma ir sava mērķauditorija, un daļa no viņiem varbūt nav pati kārtīgākā publika, taču, manuprāt, Ogrē pārāk daudz atbildības tiek uzvelts tieši pasākumu rīkotājiem. Viņiem saskaņā ar likumu par kārtību jārūpējas pasākumu norises vietā un tai pieguļošajā teritorijā, taču par kārtību pilsētā jāgādā policijai. Zinot, ka notiek tāds pasākums, attiecīgi arī jārīkojas. Nevar prasīt no pasākumu rīkotājiem, lai viņi pēc tā sakopj visu pilsētu, lai visas mašīnas būtu pareizi novietotas un iereibušie nečurātu kāpņutelpās. Protams, var audzināt sabiedrību, var vairāk domāt par kārtību, var izvirzīt kaut kādas prasības, bet nevar prasīt atbildēt par cilvēku rīcību visā pilsētas teritorijā."

Katrā ziņā to, vai uzņēmējs Arvis Auziņš būs pildījis solīto un piedāvātie risinājumi kaut nedaudz mazinās problēmas, kas rada iedzīvotāju neapmierinātību, redzēsim tikai tad, kad koncertsezona patiešām būs sākusies. "Mūsu mērķis nav uz šejieni atvilināt pēc iespējas vairāk apmeklētāju, savākt naudu un pēc tam nospļauties uz visu, kas notiek. Mums ir svarīgi arī Ogres iedzīvotāji, tāpēc esam gatavi pieņemt pārmetumus un domāt, ko darīt, lai mazinātu neapmierinātību," apgalvo estrādes īpašnieks.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu