Tuvojoties vasarai, BMW maksātspējīgajai autobraucēju publikai sāka piedāvāt jauno 6.sērijas kabrioletu, ko TVNET jau izmēģināja maija sākumā, bet tagad, kad pa durvīm jau ir ienācis rudens un aiz kalniem nav arī ziema, bavārieši Latvijā sāk piedāvāt 6.sērijas slēgto versiju. Tās modifikācija ar 3 litru turbodīzeli modeļa 640d formātā uz īsu brīdi nonāca arī manā pārziņā.
Pirmie iespaidi: BMW 640d Coupe
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atšķirībā no pavasara, kad došanos pēc auto uz dīlera salonu pavadīja nokrišņi slapja sniega veidā un ar kabrioletu nācās braukt apstākļos, kad gaisa temperatūra ir tikai dažus grādus virs nulles, piedzīvojums ar kupeju bija krietni vien patīkamāks. Diena bija gandrīz ideāla, gandrīz kā atvasara, ar termometra stabiņu turamies virs desmit grādiem, rudens mākoņiem kaut kur aiz apvāršņa un dzeltenīgi brūnos toņos krāsotām Vidzemes lauku ainavām izmēģinājuma brauciena maršrutā.
Dizains
Izmēģinājuma brauciens gan nebija ilgs, vien dažas stundas, bet ar tām pietika, lai ievilktu vēl vienu plusiņu līdzšinējā pieredzē ar BMW automobiļiem un vienlaikus arī nopūstos, ka vismaz tuvākajā laikā šādu auto par savu diez vai saukt varēšu. Auto gan nav īpaši praktisks, toties pārliecina ar veiktspēju, statusu, spēju piesaistīt uzmanību (tā gan nav tik izteikta kā nedēļu iepriekš izmēģinātajam Range Rover Evoque), gaitas īpašībām, komfortu un arī patēriņu, kas pozitīvi ietekmē arī CO2 izmešus un apzinīgam mūsdienu sabiedrības loceklim šajā sakarā ir jo īpaši svarīgs rādītājs.
BMW dizains mūsdienās vairs neraisa tik karstas diskusijas kā pirms vairākiem gadiem, kad par līnijām un formām atbildēja bieži lamātais Kriss Bengls. Bengla vietā BMW grupas galvenā dizainera amatā nu jau pāris gadus ir iecelts holandietis Adrians van Hoidonks, kuru peļ krietni mazāk; drīzāk pat slavē, ka Bavārijas uzņēmuma ražotie auto atkal izskatās kā nākas. Mans subjektīvais viedoklis (kāds gan tas vēl varētu būt, ja runa ir par dizainu) gan neļauj 6.sērijas kupeju uzskatīt par izcili skaistu auto. Manā skatījumā tam ir iespaidīgs kopskats un glīta aizmugure, bet priekšējās daļas noformējumā kaut kā pietrūkst vai varbūt tieši otrādi - ir par daudz. Bet varbūt tā arī ir jābūt - itāļiem lai paliek viņu emocionalitāte un izcilais auto dizains, bet vāciešiem savs - trīs reizes nomērītais un racionāli pārdomātais stils un formas, kurās kāds tāpat saskatīs sava auto ideālu.
Veiktspēja
Kādā vācu TV kanālā redzēju 6.sērijas kupejas reklāmu, kurā lieliem burtiem bija rakstīts - AUSDRUCK PURER DYNAMIK jeb vistīrākās dinamikas izpausme. Tā kā ar auto ir braukts, tad nav iespējams nepiekrist, jo dinamika šajā auto ir ne tikai zemei pieplakušajā, izstieptajā virsbūves dizainā, bet arī veiktspējā. Un tā tam arī vajadzētu būt.
Sestās sērijas BMW nav pieejams ar pieticīgiem motoriem. Darba tilpumi benzīna motoriem ir 3 un 4,4 litri, savukārt vienīgajam dīzelim - 3 litri -, taču moderno tehnoloģiju un sasniegumu motoru dizainēšanā un būvniecībā dēļ neviens no diviem mazākajiem motoriem no darba tilpuma litra neattīsta mazāk par 100 zirgspēkiem, bet V8 benzīnnieks - gandrīz 100 ZS. Benzīna motori, ko attiecīgi uzstāda modeļiem 640i un 650i, attīsta 320 un 407 zirgspēkus, savukārt izmēģinātais 3 litru turbo dīzeļdzinējs uz papīra attīsta 313 zirgspēkus un veselus 630 ņūtonmetrus.
Tie nav lielākie rādītāji, ar kādiem nācies saskarties (piemēram, jau minētais kabriolets bija 650i), taču motors pārliecina un pat varētu teikt, ka lielāks nav nepieciešams un ir ideāls tiem, kam nav aizspriedumu pret dīzeļdegvielu. Vilkmi motors sniedz vienmērīgi un no zemiem apgriezieniem, nevis iesper kā zibens un vadītāju ar visu auto iemet grāvī, tukšgaitā tas nav dzirdams, jo bubina tikai pie sevis, nevis tā, lai piesaistītu uzmanību, bet paātrināšanās laikā drīzāk dzied jaudīga benzīnnieka dobjajā balsī.
Patēriņš
313 zirgspēki un 630 Nm, bet patēriņš kā mazās klases automobilim pirms dažiem gadiem. Uz šosejas, kad ātrums ir 100 km/h, momentānā patēriņa rādītājs svārstās robežās no 5,8 litriem līdz 6,2 litriem, bet pārsvarā tie tomēr ir drīzāk seši litri un vēl mazliet. Lai arī tas ir par apmēram litru vairāk, nekā oficiāli norādīts, motora taupīgumu nevar nepamanīt.
Pilsētā, cik nu sanāca pamēģināt, 640d vidēji patērē deviņus līdz deviņarpus litrus uz 100 kilometriem (šeit par pamatu ņemts pusstundu ilga brauciena vidējais rādītājs), bet vidēji izmēģinājuma brauciena laikā, maršrutā Dārzciema iela - pilsētas centrs - pietura TVNET redakcijā - Saulkrasti - Limbaži - Ragana - Līgatne - Ragana - Dārzciema iela dators kopsavilkumā sarēķināja 8,3 litrus uz 100 kilometriem.
Nav šaubu, ka skaitlis varētu būt zemāks, ja izmantotu par ECO Pro dēvēto braukšanas režīmu, kurā automobiļa astoņu pakāpju automāts, motors un pat klimata kontrole strādā tik efektīvi un ekonomiski, cik vien iespējams. Un, lai vadītājam būtu skaidrs priekšstats, ko tas ECO Pro īsti dod, borta dators aprēķina un atsevišķā pozīcijā instrumentu panelī parāda, cik kilometru nobraukšanai jau ir ietaupīta degviela. Lielus rādītājus gan iegūt neizdevās, bet ar dažiem kilometriem pietika, lai ieietu azartā un vēlētos skaitli audzēt lielāku un lielāku. Pie tam, kas svarīgi, pat šajā režīmā 6.sērija saglabā modrību un vajadzības gadījumā ir gatava apskriet ikvienu, kas trāpīsies ceļā. Dinamika gan ir jūtami mazāka nekā Comfort vai Sport režīmā, bet nebūs melots, ja teikšu - adekvāta.
Par braukšanas režīmiem runājot - izmēģināju visus, bet mūsu ceļiem piemērotākais ir un paliek parastais Comfort režīms. Sport un Sport+ pozīcijās auto šķiet par stingru (īpaši uz lāpītiem ceļiem), bet īpaši lielas izmaiņas dinamiskumā uz savas ādas vien bez speciāliem mēraparātiem just nevar, savukārt Comfort+ neatšķiras no Comfort un būtībā ir tikai pārejas pozīcija uz degvielas taupīšanas ECO Pro līmeni.
Salonā
Lai arī pēc paaudžu maiņas sestā sērija ir kļuvusi mazliet garāka (tagad 4894 mm), tas aizvien ir 2+2 sēdvietu auto, kurā ērti jutīsies tikai vadītājs un priekšējais pasažieris, savukārt, ja kādam būs kritusi trešā vai ceturtā braucēja loma, tad pirmām kārtām nāksies pacietīgi pagaidīt, kamēr uz priekšu pabrauc elektriski bīdāmais sēdeklis, bet pēc tam pārvarēt iekāpšanas veiklības pārbaudījumu ar ķermeņa salocīšanas un izlocīšanas elementiem. Nekas labs gan aizmugurējos pasažierus negaida arī pēc tam, jo kājas likt īsti nav kur un cilvēks var pieķert sevi sapņojam par zemi, kurā visi 6.sērijas BMW ir kabrioleti, bez telpu ierobežojoša jumta.
Īsāk sakot, ja ar kājām atvēlēto ierobežoto vietu vēl var sadzīvot, piemēram, paņemot priekšējā sēdekļa atzveltni klēpī, tad ar griestiem, kas spiež pie zemes, cīnīties ir bezjēdzīgi - atliek vien samierināties un noliekt galvu, kas ilgākā braucienā gandarījumu sagādās vien mazohistam.
Visādi citādi gan auto ir tāds, kādam no sajūtu, komforta, izvēlēto apdares materiālu un tehnoloģiju viedokļa jābūt modernam divvietīgam premium segmenta gran turismo automobilim, un tas attiecīgi tā arī maksā - sākot no nedaudz vairāk par 60 tūkstošiem latu. Salīdzinājumam - ja nedaudz piemaksā, tad par 640d bāzes modeļa cenu sanāk, piemēram, divi vienkārši 5.sērijas automobiļi - viens melns un otrs sarkans.