Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Francijas pavasaris būs mūsu draudzības svinēšana," tā par vērienīgo festivālu, kas risināsies līdz pat Jāņiem, saka Liks Levī, Francijas kultūras centra direktors.
Ārpus klišejām
Kā zīmīgas Liks Levī min dažas sakritības – festivāls Pārsteidzošā Latvija Francijā notika nākamajā gadā pēc tam, kad Latvija iestājās ES, savukārt šogad, kad tiek atzīmēta Romas līguma, kas bija pamats ES tapšanai, 50. gadadiena, norisinās atbildes festivāls Latvijā. "1939. gadā Rīgā notika franču mākslas izstādē Fovisma skats: franču glezniecība 20. gadsimta sākumā, un interesanti, ka šogad izstādē iekļauti daži darbi, kas toreiz Rīgā tika izstādīti. Tā ir kā liecība par mūsu vēsturisko saišu atjaunošanu," saka Liks Levī.
Varētu šķist, ka no šāda festivāla vislielākie ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo lielajai franču nācijai varētu arī nebūt īpaši lielas nepieciešamības tik vērienīgi eksponēt savu kultūru, tomēr Liks Levī uzsver, ka "četru gadu laikā Latvijā, pārliecinājies, ka cilvēki zina tikai dažas lietas par Francijas vēsturi, modi, kino... Lielākoties tās ir klišejas. Tomēr mūsu kultūra ir daudz plašāka un dažādāka. Ar šo festivālu mēs varam parādīt šodienas Franciju ļoti plašā mērogā, tās multiidentitāti".
Neredzamās saites
Par spilgtu piemēru vēsturiskajām saitēm Liks Levi min festivāla arī atklāšanas koncertu, kurā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris Latvija, solisti Egils Siliņš, Veronika Žansa un Žans Liks Vialā, bet pie diriģenta pults būs Patriks Sujo. Par zīmīgu Levī uzskata arī izvēlēto repertuāru – Hektora Berlioza dramatisko leģendu Fausta pazudināšana, jo 1847. gadā Berliozs atpakaļceļā no sava ceļojuma pa Krieviju bijis Rīgā, bet pēc tam devies uz Berlīni, lai tur atskaņotu Fausta pazudināšanas pilnu versiju.
Un vēl viena liecība par vēsturiskajām saitēm – fotogrāfiju izstāde Filips Halsmans. Francijas personības (1934-1960). Visā pasaulē pazīstamais Filips Halsmans, viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem ASV fotoportretu meistariem, ir dzimis Rīgā 1906. gadā, studējis Drēzdenē, 1930. gadā Parīzē atvēris savu fotodarbnīcu, bet 1940. gadā emigrējis uz ASV. Filips Halsmans portretējis daudzas slavenības, tai skaitā Pablo Pikaso, Vinstonu Čērčilu, Alfrēdu Hičkoku, Merilinu Monro un citus, bet izstādē Rīgā būs iespēja aplūkot Francijas perioda darbu unikālās oriģinālās autora kopijas. "Pieminētie projekti ir lieliska liecība par tām daudzajām saitēm, kas saista mūsu kultūras, un arī par to, ka latviešu identitāte ir Eiropas identitāte," teic Liks Levī.
Astronomisks un vērienīgs
Pēdējo desmit gadu laikā festivālam Francijas pavasaris līdzīgi projekti notikuši daudzviet pasaulē – Čehijā, Ķīnā, Ungārijā, Izraēlā, Brazīlijā, Somijā... Nu arī Latvijā, kur festivāls norisināsies visa astronomiskā pavasara – no 21. marta līdz 21. jūnijam – laikā, un trīs mēnešos notiks vairāk nekā 200 pasākumu 15 Latvijas pilsētās. "Var šķist, ka pasākumu ir pārāk daudz, tomēr jāatceras, ka tas nenotiek tikai galvaspilsētā, kurai jau ir pieredze ar franču kultūras projektiem, bet tā nebūt nav visur Latvijā," uzsver Liks Levī.
"Mūsu kultūras centrā ļoti labi var just, ka pieaug interese par Franciju, jo, piemēram, arvien vairāk interesentu piesakās uz valodas kursiem," saka Liks Levī, kurš jau četrus gadus ir Francijas kultūras centra vadītājs Latvijā. Tieši viņa darbības laikā – 2005. gadā – centrs tika pie savām mājām, un to Liks Levī uzskata par ļoti būtisku faktoru, jo "ēka arī ir arī mūsu identitātes zīme. Turklāt valodas apmācības kursi nav vienīgā mūsu darbības joma, mums ir lieliska un plaša mediatēka. Un, protams, mūsu uzmanības lokā ir arī dažādu kultūras pasākumu un sadarbības projektu veicināšana. Es īpaši gribu uzsvērt, ka par mūsu uzdevumu uzskatu arī intelektuālo debašu veicināšanu. Francijai un Latvijai ir atšķirīga vēsture, tomēr svarīgi, lai mēs tagad sarunātos un apmainītos ar idejām. Iepazītu vairāk cits citu," uzskata Liks Levi, kurš ir pārliecināts, ka franču vidē arī vērojama pieaugoša interese par Latviju, un kā vienu no piemēriem šim tik grūti izmērāmajam apgalvojumam viņš min franču tūristu skaita pieaugumu Latvijā. "Lasīju, ka tas pieaudzis, šķiet, seškārt. Apzinos, ka tas nav nekas ārkārtējs, jo, visticamāk, te līdz šim nav bijis daudz mūsu tūristu, tomēr galvenais, ka interese ir un ar augošu tendenci," teic Liks Levī.
Sarunas laikā Liks Levī, ar kuru sazināmies angļu valodā, vairākkārt festivālu apzīmē ar vārdu salikumu "franču pavasaris". Uz vaicājumu – vai pareizāk nav Francijas pavasaris, Liks Levī smaidot saka: "Tas taču ir viens un tas pats! Nav nekādas atšķirības, vai par festivālu saku Franču pavasaris vai Francijas pavasaris. "Jā, Francija ir multikulturāla valsts – faktiski, bet ne pēc būtības. Mēs esam integrācijas valsts kopš revolūcijas laikiem; tas nozīmē – nav tik būtiski, kādas tev ir asinis, bet vissvarīgāk – kādas ir tavas vērtības."
***
Leonarda Ķestere, festivāla Francijas pavasaris producente
– Lai nu ko, bet viņam noteikti nevar atņemt stila izjūtu, mākslas izpratni un komunikācijas spējas. Es viņu sauktu par franču humānistu, kas ļoti labi orientējas kultūras jomās savā valstī, turklāt nenoniecina tās zemes, kurās viņš strādā, kultūras sasniegumus un specifiku. Vislielākais prieks man ar viņu ir runāt par operu, jo nav nekāds noslēpums, ka Likam Levī ļoti patīk mūsu nacionālā opera. Patīkami arī viesoties pie viņa mājās, vērot tās iekārtojumu, jo no tā patiesi var mācīties gaumes un stila izjūtu. Liks Levī ir sirsnīgs un atklāts, un tajā pašā laikā – labs diplomāts, kas prot panākt savu.
***
TOP 6
Lika Levī personiski būtiskākie projekti Francijas pavasaris laikā
- Izstāde Fovisma skats: franču glezniecība 20. gadsimta sākumā
- Koncerts Hektora Berlioza Fausta pazudināšana
- Le Cirque desaccorde izrāde Pēc lietus...
- Mūsdienu dejas kompānijas Montalvo-Ervjē izrāde On danse
- Lionas operas iestudējums – Frānsisa Pulenka monoopera Cilvēka balss
- Fotogrāfiju izstāde Filips Halsmans. Francijas personības (1934–1960)