Pirmie iespaidi: Range Rover Evoque

Jau pēc pirmās tikšanās ar Range Rover mazāko modeli liku saprast, ka dizaineri ir pelnījuši ko īpašu. Lai tas būtu, piemēram, ikdienā bieži piesauktais abstraktais žetons, kuram šajā gadījumā jābūt darinātam no augstākās proves zelta un izrotātam ar dzidrākajiem briljantiem, jo Evoque tiešām izskatās labi, turklāt kā no priekšas un aizmugures, tā arī no sāniem un no augšas, un, kas ir galvenais, - tas tikpat kā neatšķiras no konceptauto Land Rover LRX, ar kuru potenciālā pircēju sabiedrība tika kārdināta jau kopš šova mašīnas pirmizrādes Detroitas auto izstādē 2008. gada pirmajās dienās. Tradicionāli ierasts, ka konceptauto ir krāšņs un daudzsološs, bet līdz nonākšanai uz konveijera zaudē savu spozmi un dīlera salonā nonāk krietni vien “plikāks” un dizainiski vienkāršāks. Šis, īsāk sakot, nebija tas gadījums.

Trīs vai piecas durvis

Līdzīgi kā konceptauto, arī sērijveida modelis ir kompakts krosovers ar paaugstinātu klīrensu un šai klasei netipisku trīs durvju virsbūvi, kuras priekšrocības un trūkumus tad arī bija iespēja ieprovēt praksē. Ideālā gadījumā varētu salīdzināt, kāds reālos apstākļos ir trīs durvju modelis un ar ko tas atšķiras no piecu durvju Evoque, taču, tā kā lielais brālītis ražotāja piedāvājumā parādījās tikai pēcāk, arī startam uz mūsu ceļiem tas būs gatavs ar nelielu aizturi.

Uz papīra atšķirības starp abām Evoque modifikācijām ir mērāmas centimetros. Garumā tas ir viens centimetrs, ko, kā jau minēju iepriekš, nosaka aizmugurējā bampera forma, nevis salona plašums, bet augstumā - trīs centimetri.

Lai arī trīs centimetri šķiet daudz, kupejas jeb trīs durvju modeļa salonā to trūkumu īsti nejūt nedz priekšā, nedz aizmugurē. Aizmugurē lielākās bažas sagādā priekšējie sēdekļi ar elektropiedziņu, uz kuriem nākas krietni vien pagaidīt, lai tiktu salonā, bet ne jumta augstums - tā kā sēdeklis ir diezgan zems, tad vietas starp galvu un griestiem ir diezgan daudz. Arī citādā ziņā nebūtu pretenziju braucienu valsts robežās pavadadīt otrajā rindā, jo atzveltne ir komfortabli slīpa un vietas kājām pietiek; tas gan attiecas tikai uz gadījumiem, kad pie stūres vai priekšējā pasažiera sēdeklī nesēž divmetrīgs tēviņš, kam patīk izgāzties, jo galējā pozīcijā attālums starp priekšējā sēdekļa atzveltni un aizmugurējā sēdekļa pamatni ir nepietiekams un kājas nākas ieplest kā 2+2 sēdvietu automobilī. Savā ziņā tas arī nepārsteidz, jo pēc noklusējuma Evoque kupeja jeb trīs durvju modifikācija ir četrvietīgs auto ar divām atsevišķām sēdvietām aizmugurē, kam parasts beņķis ar trim sēdvietām un drošības jostām ir aprīkojums no opciju saraksta.

Viens no trūkumiem - pārredzamība

Priekšā turpretim - pavisam cita lieta. Šeit cilvēks var sajusties kā pie kosmiskas bruņumašīnas vadības svirām, sēžot ērtā ādas sēdeklī un ar krietni vien izsmalcinātākiem un kvalitatīvākiem materiāliem visapkārt. Evoque salonā pārņem ne visai ierastas sajūtas; vismaz pirmajā brīdī šķiet, ka esi iesēdies kaut kur dziļi mašīnā un īsti neredzi pāri malām (lai arī auto ir tikai parasta Ford Focus universāla garumā), un paiet zināms laiks, līdz izdodas atrast to sēdekļa augstumu, no kura vismaz apmēram varētu nojaust pa diagonāli esošā priekšējā bampera stūra atrašanās vietu, vienlaikus neielienot zonā, kur skatu uz priekšu un nedaudz uz sāniem aizsedz salona spogulis. Ja tādu sēdekļa pozīciju izdodas atrast, tad braukšanai uz priekšu šķēršļu nav, savukārt atmuguriski veicamos manevrus, ko dizaina īpatnību dēļ apgrūtina aizmugurējā loga šaurā strēmelīte, atvieglo standarta aprīkojumā iekļautie sensori un proporcionāli milzīgie ārējie spoguļi.

Salona apdares materiāli ir pelnījuši tikt apzīmēti kā premium segmenta cienīgi, jo pat mākslīgais, mīkstais priekšējā paneļa un durvju “palodžu” apšuvums ir taustei tīkams, turklāt kā nianse šeit izmantots izlecošas krāsas diegu nošuvums. Sīkums, bet patīkami.

Aprīkojumā virkne “odziņu”

Starp citiem patīkamiem sīkumiem var atzīmēt ātrumpārslēga sviru, kas atgādina hokeja ripu un no viduskonsoles izbīdās, tiklīdz tiek iedarbināts dzinējs (pirmā saskarsme ar tādu bija automobilī Jaguar XF), salona apgaismojuma lampiņas, ko var ieslēgt ar rokas mājienu (arī Jaguar XF), zem elkoņa balsta esošajā nodalījumā noslēptās ārējo datu nesēju pieslēgvietas, tostarp ligzdas iPod un Flash atmiņas savienošanai ar auto multimediju sistēmu, teicama 830 vatu Meridian audio sistēma ar 17 skaļruņiem (bāzes modelim gan ir tikai 80 vatu iekārta) un ziemas pakete ar apsildāmu, vējstiklu, logu šķidruma sprauslām, stūri un priekšējiem sēdekļiem, kas standartā paredzēta tikai Somijas un Baltijas valstu tirgum. Tāpat Evoque ir autonomā apsildes sistēma, kuru gluži kā modinātāju var iestatīt darbam konkrētā laikā, piemēram, lai darbdienu rītos pirms došanās darba gaitās auto jau būtu silts.

Salonā, starp citu, paredzēts maināms noskaņojuma apgaismojums (Ambient light), ko caur skārienjutīgo centrālo ekrānu var regulēt vairākās pakāpēs no zila, zilganzaļa un neitrāli bālgana līdz pat sulīgi sarkanam, taču to pa īstam var izbaudīt tikai naktī, jo pat daudzstāvu stāvvietu dziļākie kakti ir pārāk gaiši, lai saskatītu ko vairāk par lokālām izmaiņām pie durvju rokturiem vai viduskonsoles nišā.

Divi motori, trīs jaudas pakāpes

Kā zināms, Range Rover Evoque ir paredzēti divi dažādi četru cilindru dzinēji - 2,2 litru dīzeļdzinējs ar 150 vai 190 zirgspēkiem un 2 litru benzīna turbo motors ar 240 ZS. Izmēģinātajā un attēlos redzamajā Evoque zem motora pārsega dzīvo pēdējais, visjaudīgākais no visiem pieejamajiem spēka agregātiem, un tas strādā pārī ar sešu pakāpju automātisko pārnesumkārbu. Neilgajā izbraucienā tapa atziņa, ka personīgai lietošanai izvēlētos dīzeļa un automāta kombināciju, jo, lai arī benzīnnieks ir kluss un pie zemiem apgriezieniem caur izpūtēju dzied simpātiski zemu dziesmu, un arī dod gana labu dinamiku, tas nav īpaši ekonomisks; nevarētu arī teikt, ka izmēģinājuma brauciens bija iecerēts ekonomisks, taču vidēji 11,6 litri uz 100 kilometriem tāpat šķiet visai daudz. Piedevām, uz papīra 190 zirgspēku 2,2 TD4 motors ir ekonomiskāks, videi draudzīgāks, tikai nedaudz lēnāks, bet ar to apgādāts, identiski aprīkots Evoque - lētāks. Ne daudz, bet lētāks (97 eiro).

Neatkarīgi no motorizācijas Evoque ir stingrs auto ar sportiski noskaņotu piekari. Pat to apzinoties, ir grūti pateikt kaut ko sliktu, jo apvienojumā ar trokšņu izolāciju uz gludas šosejas tā rada vēlmi pabraukt mazliet ātrāk, jo citādi liekas, ka auto ir pārāk rāms un tūlīt apstāsies, bet uz sliktas kvalitātes ceļa asās kustības liekas pašas par sevi saprotamas, turklāt tās uz auto šarma fona vienkārši izzūd.

Iespējams, pie vainas ir britu šamaņi-vīraku kūpinātāji, taču Evoque, spītējot augstai cenai (ko Land Rover mēģina kompensēt ar dāsnu standarta aprīkojuma klāstu), spēj pievilkt, un tam apliecinājums ir kaut vai ziņa, ka 20 tūkstoši cilvēku auto iegādājušies vēl pirms pirmās tikšanās.

Par cenām. Lētākais Evoque būs Pure aprīkojuma līmeņa auto (smalkā drukā uzskaitīts standarta aprīkojuma saraksts tāpat aizņem vienu A4 lapas pusi) ar piecām durvīm un īpaši sagatavotu 2,2 litru dīzeļdzinēja versiju, kuras vidējais patēriņš ir 5 l/100 km; šāds auto maksā 36 147 eiro. Analogas kupejas sākuma cena ir 37 119 eiro. Pats dārgākais piecu durvju Evoque būs Prestige līnijas auto ar 190 zirgspēku dīzeli un automātisko kārbu (52 962 eiro), savukārt kupeju dārgā gala noslēdzošajā pozīcijā atrodas 2 litru benzīna Prestige modelis par 53 876 eiro.

Izmēģinātā Range Rover Evoque Coupe 2.0 Si4 Automatic tehniskie dati*

_{* visu Evoque modifikāciju tehniskie dati atrodami resursos pievienotajā dokumentā}