/nginx/o/2018/07/15/9554305t1h0b4a.jpg)
Šodien, 12. janvārī, Rīgas Stradiņa universitātē notiek diskusija par nelegālo imigrāciju Latvijā: politiskām, sociālām un tiesiskām problēmām. Kā liecina Eiropas Savienības pētījuma rezultāti , pēdējos gados eiropiešu skaits attiecībā pret iebraukušajiem migrantiem proporcionāli ir samazinājies par trešdaļu. Vainīgs ir migrantu straujais pieplūdums, diskusijas ievadā ziņo tās vadītājs Valdis Voins.
Valsts robežsardzes Administratīvās pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Vladimirs Zaguzovs skaidro, ka divkāršojušās nelegālo migrantu aizturēšanas uz Latvijas robežas.
Pērn aizturētas 196 personas par nelikumīgu zaļās robežas šķērsošanu, šogad 501. Galvenais aizturēto kontingents ir vjetnamieši, irākieši un afgāņi. «Pārsvarā šie cilvēki nāk no Krievijas. Ņemot vērā rubļa devalvāciju un zemās algas, viņi cenšas migrēt uz Eiropu,» stāsta Zaguzovs.
2015. gadā uz robežas valstī 89 gadījumu aizturēti pārkāpēji. 90% aizturēti uzreiz pēc robežas šķērsošanas līdz 2 km no valsts robežas. 67 personas aizturētas par nelegālo imigrantu pārvadāšanu. Pulkvedis min piemēru, kā dzīvē tiek pārvadāti nelegālie imigranti Eiropā: «Taksists no Polijas atbrauc uz konkrētu vietu Latvijā. Mašīnā sakāpj cilvēki (nelegālie imigranti) un steigā brauc atpakaļ uz Poliju.»
Valstij viena nelegālā imigranta izraidīšana uz Āfriku izmaksā ap 2000 eiro. Šai gadījumā valsts cenšas piesaistīt un izmantot Eiropas fonda līdzekļus.
Latvijas robežsardze pērn devās operācijā kontrolēt imigrantu pieplūdumu uz Vidusjūru Grieķijas krastos. «Laika posmā no jūlija līdz septembrim mūsu robežsardze izglāba 2510 personu dzīvības. Vienā laivā atradās 50 cilvēku, un nepieciešamības gadījumā, ja viņi juta, ka robežsardze neuzņems, pārdūra savas laivas,» atceras Zaguzovs.
Šajā situācijā likums nosaka, ka jebkurš cilvēks ir jāglābj. Šādi nelegālie imigranti apiet likumu un nonāk Grieķijas krastos. Un labdarības organizācijas nelegālos imigrantus saģērbj un pabaro.»
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs par imigrantiem izsakās visai skeptiski:«Imigranti diez ko neraujas strādāt.»
Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze ir optimistiski noskaņota. Viņa pauž, ka patvēruma meklētāji līdz statusa iegūšanai trīs mēnešus mācīsies latviešu valodu.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)