2015. gads pasaules vēsturē noteikti ieies kā neparastu pavērsienu, vienotības, taču arī lielu traģēdiju gads. Šogad pasaule apvienojusies līdzjūtībā virknei valstu pēc traģiskiem teroraktiem, un mūs baidījusi apziņa, ka īsti droši vairs nav nekur. Esam bijuši neparasti tuvu globālai karadarbībai un bēgļu plūsmā pieredzējuši vēl nebijušu «cilvēku staigāšanu». Piedāvājam atskatīties uz 2015. gadā pasaulē pieredzēto.
Aizmirstā Ukraina, ekstrēmistu armija un pasaules paziņojums: es esmu Čārlijs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Es esmu Čārlijs
Vārda brīvība ir neaizskarama vērtība Rietumu pasaulē - to rietumvalstu līderi un miljoniem iedzīvotāju pauda pēc asiņainā džihādistu uzbrukuma satīriskā žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijai Francijas galvaspilsētā Parīzē.
7. janvārī žurnāla redakcijā iebruka divi islāmiski noskaņoti teroristi, brāļi Kuaši, un atklāja uguni. Tika nogalināti 12 cilvēki, lielākoties žurnāla darbinieki. Nākamajā dienā uzbrucēju sabiedrotais nogalināja policisti un vēl vienu cilvēku nogalināja. Policijas darbinieki viņu nošāva pēc tam, kad viņš vēlāk kādā veikalā Parīzē sagrāba ķīlniekus, četrus no viņiem nogalināja. 9.decembrī brāļi - uzbrucēji tika nogalināti Damartenā pēc apšaudes ar policiju.
Notikušais šokēja Franciju un visu pasauli. Tolaik vēl tas tika dēvēts par lielāko teroristisko uzbrukumu Francijā kopš II pasaules kara. Uzbrucējus, kuriem vēlāk atklājās saistība ar teroristisko organizāciju «Al Qaeda», bija motivējusi satīriskā žurnāla īstenotā pravieša Muhameda kariķēšana. Un, lai gan «Charlie Hebdo» gadījums kārtējo reizi izraisīja asas diskusijas par vārda brīvību un reliģiskās pārliecības aizskāruma robežām, rietumvalstu politiķi un iedzīvotāji steidza apliecināt, ka vārda un tai skaitā kariķēšanas brīvība ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatiezīmēm. Sociālajos tīklos rekordlielu popularitāti iemantoja mikļbirka #JeSuisCharlie (Es esmu Šarlī jeb Čārlijs), solidarizējoties ar satīrisko žurnālu un paužot atbalstu vārda brīvībai. Virkne pasaules līmeņa mediju publicēja redakcijas bildes, kurās žurnālisti turēja lapiņas ar uzrakstu «Je Suis Charlie».
Par vienu no uzbrukuma piemiņas simboliem kļuva 11. janvāra akcija Parīzē - apmēram 1,5 miljoni cilvēku un vairāk nekā 40 valstu līderi, tai skaitā Francijas prezidents Fransuā Olands, Vācijas kanclere Angela Merkele, Izraēlas premjerministrs Bendžamins Netanjahu un citi devās gājienā pa Parīzes ielām. Gājienā priekšgalā atradās rokās sadevušies valstu līderi, tādējādi paužot atbalstu izteiksmes brīvībai un protestu pret vardarbīgu ekstrēmismu.
Pilots ar nodomu pazudina 150 dzīvības
Martā Francijas Alpos nogāzās kompānijas «Lufthansa» meitasuzņēmuma «Germanwings» lidmašīna, kurā atradās 150 pasažieri un apkalpes locekļi. Visi gāja bojā. Jautājumus raisīja fakts, ka lidmašīna, kas bija ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, lidoja labos laika apstākļos un netika ziņots arī par tehniskām problēmām. Drīz vien sāka izskanēt šokējoši minējumi, ka avārija nav vis nejaušība, bet gan apzināta rīcība.
Atklājās, ka lidmašīnas otrais pilots vācietis Andreass Lubics brīdī, kad galvenais pilots bija kabīni pametis, aizslēdza kabīnes durvis un strauji samazināja augstumu, galu galā liekot lidaparātam nogāzties. Nāca gaismā arvien jauni fakti par to, ka Lubics cietis no psihiskām problēmām.
Diseldorfas prokuratūra jūnijā paziņoja, ka 27 gadus vecais pilots pēdējo divu gadu laikā apmeklējis desmitiem ārstu. Lubics iepriekš bija cietis no smagas depresijas, savukārt viņa datorā tika atrasti pierādījumi, ka dažas dienas pirms katastrofas viņš pētījis dažādus pašnāvības izdarīšanas veidus. Tika atrasti arī dokumenti - slimības lapas, kuras atklāja, ka Lubics traģēdijas dienā strādāt nemaz nedrīkstēja.
«Lufthansa» uzstāj, ka kompānijai nekas nebija zināms par pilota psihisko problēmu nopietnību. Un, kamēr izmeklēšana lietā vēl turpinājās, virkne aviokompāniju un lidojumu drošības uzraudzības aģentūru paziņoja par pasākumiem, kas varētu liegt līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
Atslābstošā uzmanība Ukrainas nelaimēm
Asiņainais konflikts Ukrainas Austrumos un Krimas aneksija vēl 2014. gadā starptautiskajā arēnā nāca kā šoks. Nepārliecinoši slēptā Krievijas militārā klātbūtne neatkarīgas valsts teritorijā un ar starptautiskiem standartiem neatbilstošu referendumu maskētā Krimas aneksija pasaulei lika ieraudzīt Krieviju jaunām acīm. Maskavas atbalstītie un bruņotie kaujinieki pārņēma plašas teritorijas Ukrainas austrumos, un pasaules valstis ieviesa stingras sankcijas, kuru ietekmes izjušanu nevar noliegt pat Krievijas meistarīgais propagandas aparāts.
Tomēr, laikam ejot, pasaules uzmanība pamazām atslābusi un eksperti pauž, ka sankciju mērķis tā arī nav sasniegts. Var teikt, ka Ukrainas jautājumu malā nobīdījusi nepieredzētā bēgļu krīze, karadarbība Tuvajos Austrumos, asiņaini teroristu uzbrukumi un islāmistu draudi. Konflikts Ukrainā ne tuvu nav atrisināts, tomēr starptautisko notikumu iespaidā daži Eiropas politiķi agresora - Krievijas virzienā sāk raudzīties labvēlīgāk, meklējot tās atbalstu militārām kampaņām islāma teroristu pārņemtajās teritorijās.
Decembra vidū Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki vienojās sankcijas pret Krieviju pagarināt vēl par sešiem mēnešiem. Eiropas politiķi šo lēmumu saista ar tā dēvētās Minskas vienošanās neizpildīšanu. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins gadskārtējā uzrunā decembrī beidzot apliecināja, ka «mūsu cilvēki» Ukrainā «zināmu jautājumu risināšanai» tomēr esot.
Jauns globālais ienaidnieks - reliģiozu neprāšu armija
Džihādisti, teroristiskais grupējums «Islāma valsts», «ISIS», «Daesh» - reliģiozo neprāšu armijai Tuvajos Austrumos ir daudz vārdu. «Islāma valsts» reliģisko ekstrēmistu kaujinieki savā kontrolē sagrābuši plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, turklāt sākuši nostiprināties arī citviet, piemēram, Lībijā. Viņi dzīvē cenšas ieviest viduslaiku sunnītu paražas, izsludinājuši «kalifātu», zvērīgi nogalina citādi domājošos un sagrābtajās teritorijās valda ar dzelzs dūri. Mērķi viņiem ir lieli - pašu ekstrēmāko islāma reliģijas kārtību ieviešot visā pasaulē.
«Islāma valsts» idejām ekstrēmistu vidū ir daudz dzirdīgu ausu, un iemeslu ir daudz - rietumu militārās akcijas un mantojums Irākā un Afganistānā, karadarbība Sīrijā, kuru savā starpā cenšas sadalīt reliģiskie ekstrēmisti, zvērības pret savu tautu īstenojušā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki un viņa opozīcija un simtiem citu iemeslu. «Islāma valsts» meistarīgā propaganda un līdzskrējēju vervēšana rietumvalstīs bijusi gana veiksmīga, un karot uz Tuvajiem Austrumiem devušies tūkstošiem rietumnieku, gan radikalizējušies imigrantu pēcteči, gan daudzās paaudzēs Rietumos dzīvojošie.
Interpols novembrī paziņoja, ka džihādistu grupējumiem tādās konfliktu zonās kā Sīrija un Irāka varētu būt pievienojušies aptuveni 25 000 ārvalstnieku no vairāk nekā 100 pasaules valstīm, bet identificēti tikai aptuveni 6000. Tas, ka tūkstošiem potenciālo ekstrēmistu, kas spējīgi uz asiņainiem uzbrukumiem, nav identificēti, kā arī tas, ka radikālajām idejām var pievērst arī daudzus citus patlaban Rietumos dzīvojošos cilvēkus, radījis vēl nebijušus terorisma draudus, sevišķi Eiropā, kas lepojas ar brīvas pārvietošanās iespējām.
Pasaules valstis ASV vadībā izveidojušas jau vairāk nekā 60 valstu koalīciju cīņai pret «Islāma valsti», tomēr tikai daļa no koalīcijas valstīm nodrošina militāru atbalstu un veic gaisa triecienus pret «ISIS» mērķiem. Militārajā operācijā nākamajā gadā plāno iesaistīties arī Latvija.
Ceļā uz drošību un labāku dzīvi
Konflikti Tuvajos Austrumos un grūtā ekonomiskā situācija daudzviet pasaulē 2015. gadā izraisīja tādu bēgļu lavīnu, kādu Eiropa nebija piedzīvojusi kopš II pasaules kara. Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem, šķērsojot Vidusjūru, Eiropā kopumā 2015. gadā ieradušies jau teju miljons nelegālo imigrantu. Lielākā daļa necenšas palikt valstīs, kuras viņi sasnieguši pirmās, vairums vēlas nonākt tādās turīgākās valstīs kā Vācija un Zviedrija, kur viņiem tiek nodrošināti dāsni pabalsti un sociālās garantijas. Tūkstošu tūkstoši uz mierīgo un turīgo Eiropu plūst arī pa sauszemes ceļiem, cauri Balkānu valstīm un pat Krievijai.
Viņi bēg no galvas nociršanām, kara, pastāvīgas bombardēšanas, algotņu patvaļas, asiņainiem režīmiem, nabadzības un citām likstām. Saprotot šo cilvēku sāpi, eiropieši bijuši diezgan atvērti iespējai nelaimē nonākušajiem palīdzēt. Tomēr, laikam ejot, bēgļu krīze iezīmē milzīgas viedokļu atšķirības un arī riskus.
Kā izskanējis vairāku ekspertu citātos, visa pasaule uz pārticīgo Eiropu pārcelties nevar, jo tad tā nez vai būtu tikpat pārticīga un mierīga. Tāpat pretrunas raisa Eiropas pamatīgās grūtības izšķirot, cik daudzi no bēgļiem patiešām bēg bailēs par savu dzīvību, bet cik šeit ieradušies, ekonomisku motīvu dzīti. Vairums bēgļu ir no Tuvajiem Austrumiem - reģiona, ko savā varā ar drošu roku pārņēmis reliģiskais ekstrēmisms. Daudzos eiropiešos tas pamatoti raisa bailes, vai bēgļu aizsegā mierīgajā Eiropā neierodas teroristi. Šīs bažas vēl vairāk pastiprinājušās pēc Parīzes teroraktiem, kad kļuva skaidrs, ka vairāki to dalībnieki bijuši no imigrantu ģimenēm, taču jau citā paaudzē un paši auguši Eiropā, bet vismaz divi Parīzes slaktiņa dalībnieki Eiropā ieradās tieši kā bēgļi. Tas viss raisa nopietnus jautājumus par Rietumu spēju integrēt tik lielu skaitu cilvēku gan praktiski, gan finansiāli. Pretestību rada arī Eiropas politiķu plāns par tā dēvētajām bēgļu kvotām, proti, bēgļu sadalīšanu solidāri pa Eiropas dalībvalstīm.
Tikmēr ANO Bēgļu lietu aģentūra UNHCR decembrī ziņojumā atklāja, ka 2015. gadā pasaulē kopumā no vardarbības, kara un vajāšanas bēgošo cilvēku skaits pārsniedzis 60 miljonus.
Ēģiptē nogāžas Krievijas atpūtnieku gaisa kuģis
Pašā oktobra izskaņā Ēģiptē tikai 20 minūtes pirms pacelšanās nogāzās pirms 18 gadiem būvētā «Airbus A321-200» pasažieru lidmašīna. Čārterreiss ar tūristiem no Krievijas bija ceļā no iecienītā Ēģiptes kūrorta Šarm eš Šeihas uz Sanktpēterburgu. Lidmašīna uzsprāga, un tās atlūzas nogāzās plašā teritorijā. Bojā gāja visi 224 cilvēki, kas lidmašīnā atradās.
Uzreiz pēc katastrofas avārijas iemesls bija neskaidrs. Tomēr pēc lidmašīnas melno kastu un atlūzu analīzes Krievijas dienesti prezidentam Vladimiram Putinam ziņoja: lidmašīnā atradās bumba, kas bijusi ekvivalenta vienam kilogramam trinitrotoluola. Pie tam atbildību šajā laikā par notikušo publiski bija uzņēmies teroristu grupējums «Islāma valsts».
Krievija apturēja visu Krievijas aviokompāniju reisus uz Ēģipti un no tās, bet valsts augstākās amatpersonas paziņoja, ka krieviem uz nedrošo Ēģipti nebūtu jādodas.
Tomēr pārsteigumu decembra vidū sagādāja Ēģiptes amatpersonu paziņojums. Esot pabeigta lidmašīnas avārijas sākotnējā izmeklēšana, bet ēģiptiešu izmeklētāji pagaidām Maskavas pausto viedokli par notikušo atbalstīt nevarot - nekas neliecinot, ka noticis terorakts. «Tehniskā izmeklēšanas komiteja līdz šim nav atradusi neko, kas liecinātu par nelegālu iejaukšanos vai teroristu rīcību,» pavēstīja Ēģiptes Civilās aviācijas ministrija. Gan Ēģipte, gan Krievija izmeklēšanu vēl turpina.
Terorakts, kas varētu mainīt Eiropu
13. un 14. novembris ieies vēsturē kā viens no traģiskākajiem teroraktiem Eiropas vēsturē un lielākā nelaime Francijā kopš II pasaules kara. Vairāku koordinētu teroraktu laikā Parīzē tika nogalināti 130 cilvēki un vairāki simti ievainoti. Vislielākais upuru skaits bija koncertzālē «Bataclan» Parīzes austrumos, kur liktenīgajā piektdienas vakarā notika Kalifornijas rokgrupas «Eagles of Death Metal» koncerts. Tur tika noslepkavoti 87 cilvēki. Vairāk nekā 40 cilvēki tika nogalināti citās Parīzes vietās, tostarp diviem teroristiem uzspridzinoties pie stadiona «Stade de France». Tur pārbaudes maču futbolā aizvadīja Francijas un Vācijas izlase, ko klātienē vēroja arī prezidents Fransuā Olands. Uzbrucēji arī atklāja uguni uz «Bataclan» koncertzāles apkārtnē esošajiem japāņu un kambodžiešu restorāniem. Astotais uzbrucējs uzspridzinājās Voltēra bulvārī netālu no koncertzāles, kad ielas jau bija pārpildītas ar ātrās palīdzības automašīnām. Uzbrucēji kopumā bija vismaz deviņi - septiņi no viņiem uzspridzinājās, astoto nošāva policija, bet devītais sāka bēguļošanu. Vēlāk starptautiskās operācijās tika arestēti vai nogalināti vēl vairāki ar teroraktiem saistīti cilvēki.
Uzreiz pēc uzbrukumiem atbildību par uzbrukumiem uzņēmās teroristiskais grupējums «Islāma valsts». «Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm, veica svētīgo uzbrukumu krustnešu Francijai,» tīmeklī dižojās «Islāma valsts» pārstāvji.
Notikušais izraisīja šoku visā Eiropā. Miljoniem cilvēku vienojās atbalsta akcijās Francijas tautai un bojāgājušo tuviniekiem visā pasaulē. Pie Francijas vēstniecībām visā pasaulē gūla ziedi un tika atstātas svecītes. Francijas prezidents publiskā paziņojumā pavēstīja, ka notikušais ir «karadarbības akts». Francijas vadībā viena pēc otras valstis pauda gatavību veikt uzlidojumus «Islāma valsts» pozīcijām. Pirmā uzlidojumus līdz ar Franciju sāka ASV. Uzlidojumus Sīrijas teritorijā sāka arī Krievija. Tomēr daudz kritikas izskanējis par to, ka tikai maza daļa Krievijas uzlidojumu Sīrijā vērsta pret «Islāma valsti», pārējos bombardēti prezidenta Bašara al Asada pretinieki.
Ņemot vērā to, ka no deviņiem Parīzes slaktiņa teroristiem vismaz divi ieradušies Eiropas Savienībā kā bēgļi, bet vismaz trīs citi karojuši džihādistu rindās Sīrijā, virknē Eiropas valstu izskanēja aicinājums Eiropas Savienībā atjaunot robežkontroli. Terorakts arī krasi mainīja daudzu eiropiešu attieksmi pret imigrantiem - cilvēkos modās bailes no tā, ka bēgļu aizsegā Eiropā varētu ieceļot teroristi no Tuvajiem Austrumiem, kā arī par to, ka bēgļus un patvēruma meklētājus varētu neizdoties sekmīgi integrēt, - zināms, ka vairāki no Parīzes teroristiem bija ES pilsoņi, kas dzimuši bijušo imigrantu ģimenēs un uzauguši Eiropā.
Pirmā reize 50 gados, kad NATO dalībvalsts notriec Krievijas lidmašīnu
Turcijas gaisa spēki Sīrijas robežas tuvumā 24. novembrī notrieca Krievijas kara lidmašīnu «Su-24», kurā atradās divi piloti. Pirms šāviņš sasniedza lidmašīnu, pilotiem izdevās katapultēties, taču no zemes uz viņiem uguni atklāja kaujinieki Sīrijā. Viens pilots tika nogalināts, otru vēlāk atrada un izglāba Sīrijas armija.
Lidmašīnas atlūzas nogāzās Sīrijas teritorijā. Uzreiz pēc notikušā Turcija un Sīrija izplatīja savas atšķirīgās versijas par notikušo. Turcija uzstāja, ka Krievijas lidmašīna pārkāpa tās gaisa telpu un pirms notriekšanas tika vairākkārt brīdināta. Savukārt Krievija paziņoja, ka tās lidmašīna atradusies Sīrijas gaisa telpā.
Incidents izraisīja bezprecedenta saasinājumu Maskavas un Ankaras attiecībās. Krievijas prezidents Putins pavēstīja, ka notikušais ir «dūriens mugurā», un draudēja ar nopietnām sekām. Kā ierasts, Krievija kā sodu steidza izmantot ekonomiku - Krievijas pilsoņiem tika ieteikts atturēties no ceļojumiem uz Turciju, kā arī pastiprināta importējamo turku pārtikas un lauksaimniecības ražojumu kontrole. Krievijas līderi paziņojuši, ka izlīguma ar Turciju nebūs un tiekot gatavotas vēl papildu sankcijas būvniecībā un tūrismā, tai skaitā viesnīcu biznesā. Jaunās sankcijas varētu skart arī kokapstrādi, pilotu apmācību, kā arī valsts pasūtījumus.
Turcija pagaidām uz Krievijas sankcijām atbildējusi nav. Amatpersonas izteikušās, ka atbildes ekonomisko sankciju noteikšana nav plānota.
Asiņainu teroraktu virkne
Šis gads iezīmējis virkni īpaši asiņainu teroraktu Eiropā un pasaulē. Bez jau minētajiem uzbrukumiem Parīzē asinis lijušas daudzviet pasaulē:
- 18.marts, apšaude muzejā Tunisijā. Vairāk nekā divi desmiti cilvēku tika nogalināti, kad Nacionālajā Bardo muzejā Tunisijas galvaspilsētā iebruka divi uzbrucēji un atklāja uguni. Abus uzbrucējus likvidēja drošības spēki, bet šāvēju līdzzinātājiem izdevās aizbēgt. Varas iestādēm nebija informācijas par viņu saistību ar teroristiskām grupām, tomēr atbildību par uzbrukumu uzņēmās grupējums «Islāma valsts».
- 26. jūnijs, slaktiņš pludmales kūrortā Tunisijā. 23 gadus vecs vīrietis britu tūristu iecienītā pludmales kūrortā sarīkoja apšaudi, kurā tika nogalināti 38 tūristi. Tas bija otrais asiņainais uzbrukums Tunisijā trīs mēnešu laikā. Arī par šo uzbrukumu atbildību uzņēmās «Islāma valsts».
- 20. novembris. Viesnīcā «Radisson Blu» Mali galvaspilsētā Bamako iebrūk ar granātām un ieročiem bruņoti islāma ekstrēmisti un par ķīlniekiem tiek sagrābti 170 cilvēki, vairums ārvalstnieki. Operācijā nekavējoties iesaistījās ne tikai Mali armija, bet arī ASV un Francijas speciālo uzdevumu vienības, kas viesnīcu atbrīvoja stāvu pēc stāva. Bojā gāja 27 cilvēki, tai skaitā divi no uzbrucējiem. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās ekstrēmistu grupa Moktara Belmoktara - viņš agrāk bija viens no grupējuma «al Qaeda» komandieriem. Ņemot vērā to, ka Mali ir bijusī Francijas kolonija, šis tikai nedēļu pēc uzbrukumiem Parīzē bija uzskatāms par kārtējo triecienu Francijai.
Nelaimes un interesanti pavērsieni
Lielākā traģēdija svētceļojumu vēsturē.
23. septembrī Saūda Arābijā musulmaņu svētceļojuma laikā izcēlās drūzma, kurā līdz nāvei tika sabradāti vismaz 1958 cilvēki. Šis šausmīgais atgadījums tādējādi kļuvis par traģēdiju ar lielāko upuru skaitu svētceļojumu vēsturē. Informāciju par lielo bojāgājušo skaitu sniegušas ārvalstu amatpersonas vairākas nedēļas pēc notikušā, jo pati Saūda Arābija galīgo bojāgājušo skaitu hadža traģēdijā nepubliskoja - pēdējā tās sniegtā informācija bija par 769 cilvēku nāvi. Galīgās aplēses tādējādi sniegtas, kopā saskaitot dažādu ārvalstu valdību sniegtos datus par saviem pilsoņiem, kas miruši drūzmā Saūda Arābijā.
Izmeklē notriektās lidmašīnas lietu.
Nīderlandes Drošības pārvalde oktobrī publiskoja starptautiskās izmeklēšanas komisijas secinājumus par virs Ukrainas notriekto Malaizijas pasažieru lidmašīnu. Izmeklētāji secināja, ka «Malaysia Airlines» reisa MH17 lidmašīna virs Austrumukrainas pagājušajā gadā tika notriekta ar Krievijā ražotu zenītraķeti «Buk». Kaut arī izmeklētāji nav precīzi noteikuši vietu, no kuras raķete tika izšauta, kartē, kas tika parādīta žurnālistiem, skaidri iezīmēts apvidus Doņeckas reģionā, kas atradās prokrievisko kaujinieku kontrolē. Lieki teikt, ka Krievijai par notikušo ir cita versija - ja lidmašīna tikusi notriekta ar raķeti «Buk», tā esot izšauta no Zaroščenskes ciemata, kas tobrīd bijis Ukrainas spēku kontrolē.
Īrija legalizē viendzimuma laulības.
Īrijā 16. novembrī stājās spēkā likums, saskaņā ar kuru valstī tika legalizētas viendzimuma laulības. Likums tika sagatavots pēc tam, kad par labu viendzimuma laulību legalizācijai maijā referendumā nobalsoja valsts iedzīvotāji.
Ķīna izbeidz gadu desmitus ilgušo viena bērna politiku.
Ķīna oktobra beigās paziņoja, ka beidzot tiek izbeigta pretrunīgi vērtētā viena bērna politika un turpmāk visiem pāriem būs atļauti divi bērni. «Viena bērna politika» valstī tika ieviesta 1979.gadā, lai risinātu ekonomiskās, sociālās un vides problēmas, ko radīja pārapdzīvotība. Tomēr vairākus gadu desmitus vēlāk Ķīna saskārusies ar iedzīvotāju novecošanos, darbaspēka trūkumu un arvien pieaugošu dzimumu nelīdzsvarotību, jo daudzas ģimenes izvēlējās veikt nelegālus abortus, lai vienīgā atvase ģimenē būtu zēns, nevis meitene. 2011. gadā noteikumi tika atviegloti, un aptuveni 11 miljoniem pāru tika piedāvāts audzināt vēl otru bērnu. Tomēr tas lielas pārmaiņas neviesa - uz šo atļauju pieteicās tikai miljons pāru.
Ilgi gaidītais atkusnis ASV un Kubas attiecībās.
Šis gads iezīmējis pamatīgu atkusni ASV un komunistiskās Kubas attiecībās. Jūnijā pēc ilgiem gadu desmitiem tika atjaunotas abu valstu diplomātiskās attiecības un Vašingtonā durvis vēra Kubas vēstniecība. Decembrī pēc pusgadsimtu ilga pārtraukuma starp abām valstīm tika atjaunoti tieši pasta sakari - pirms tam viss pasts tika transportēts caur trešajām valstīm. Drīzumā plānots noslēgt vienošanos arī par regulāru komerciālo lidojumu atjaunošanu starp abām valstīm. Līdz šim nokļūt no vienas valsts otrā varēja tikai ar pārsēšanos, kas ceļojumus pamatīgi paildzināja un sadārdzināja.
Naktsklubā Rumānijā sadeg desmitiem cilvēku.
Novembra sākumā rokgrupas «Goodbye to Gravity» koncerta laikā izcēlās ugunsgrēks naktsklubā Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē. Nelaimi izraisīja koncerta šovā izmantotā pirotehnika. Ēkā sadega, noslāpa vai panikā tika sabradāti 43 cilvēki un vēl 200 tika ievainoti. Ņemot vērā to, ka klubam nebija nebija atļaujas koncertos izmantot pirotehniku, rumāņi vairākās protesta akcijās pauda sašutumu par to, ka varasiestādes nepilnīgi inspicē klubus un citas sabiedriskās vietas. Pēc incidenta par atkāpšanos no amata paziņoja Rumānijas premjerministrs Viktors Ponta.
Ardievas vēl vienam Krievijas opozicionāram.
27. februārī uz tilta Maskavas centrā līdzās Kremlim tika nošauts pazīstamais Krievijas opozicionārs un prezidenta Vladimira Putina varas elites kritiķis Boriss Ņemcovs. Opozīcijas atbalstītāji noziegumā vainojuši Kremli, ko varas iestādes kategoriski noliedz. Slepkavība notika, pirms Ņemcovs grasījās publiskot svarīgu ziņojumu par Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainā. Publiski Krievijas varas iestādes solījušas Ņemcova slepkavu atrast un sodīt. Izmeklēšanu plānots pabeigt līdz gada beigām. Un, kā iepriekš vēstīja laikraksts «Kommersant», par pamatversiju, visticamāk, uzskatīs «personīgu atriebību» politiķim par viņa pausto atbalstu franču satīras žurnāla «Charlie Hebdo» žurnālistiem. Ņemcova slepkavības lietā līdz šim ir arestēti pieci cilvēki, arī bijušais Čečenijas Iekšlietu ministrijas bataljona «Sever» karotājs Zaurs Dadajevs. Izmeklētāji uzskata, ka Dadajevs ir tiešais slepkavības izpildītājs.