/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/05/07/16825515t1h7d49.jpg)
Bijušais ASV prezidents Džo Baidens sniedzis pirmo interviju pēc amata pilnvaru nolikšanas. Tajā viņš kritizē sava politiskā pēcteča Donalda Trampa politiku – izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdod Krievijai ieņemtās teritorijas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata Ukrainu par daļu no Krievijas, un "ja kāds domā, ka viņš apstāsies", ja Ukraina miera līguma ietvaros atteiksies no savām teritorijām, tas "ir vienkārši muļķīgi", 82 gadus vecais Baidens teica intervijā britu raidorganizācijai BBC.
Baidens arī pauda bažas par ASV un Eiropas attiecību noārdīšanos Trampa prezidentūras laikā. Tas "varētu mainīt mūsdienu pasaules vēsturi", viņš uzskata.
Bijušais ASV prezidents arī nosodīja Trampa izturēšanos pret sabiedrotajiem, piemēram, priekšlikumus atjaunot ASV kontroli pār Panamas kanālu, pievienot Grenlandi ASV un padarīt kaimiņvalsti Kanādu par ASV 51. štatu.
"Kas, pie velna, tas ir? Kāpēc prezidents tā runā? Tādas runas neatbilst tam, kas mēs [amerikāņi] esam. Mūsu vērtības ir brīvība, demokrātija, iespējas. Nevis konfiskācija," sacīja Baidens.
Intervētājs uzdeva jautājumu, vai Baidens uzskata, ka savu prezidenta pilnvaru termiņa laikā gana palīdzējis Ukrainai, lai tā varētu uzvarēt Krievijas sāktajā karā.
"Mēs devām visu, kas viņiem [ukraiņiem] bija vajadzīgs, lai nosargātu neatkarību, un mēs bijām gatavi reaģēt agresīvāk, ja Putins atkal būtu izdarījis gājienu," atbildēja Baidens.
Eksprezidents arī komentēja Trampa administrācijas amatpersonu izteikumus, ka Ukrainai nāksies atteikties no teritorijām, kas patlaban ir Krievijas kontrolē, un ka atgriešanās pie 2014. gada robežām neesot iespējama.
"Tā ir nomierināšanas politikas mūsdienu versija," pauž Baidens. Viņš atsaucas uz 20. gadsimta 30. gados īstenoto nomierināšanas politiku pret nacistiskās Vācijas līderi Ādolfu Hitleru, kuras mērķis bija izvairīties no plaša un postoša kara Eiropā. Kā uzskatāmi parāda vēsture, šī politika galu galā noveda pie tā, no kā mēģināja izvairīties.
"Es vienkārši nesaprotu, kāpēc cilvēki domā: ja atļausim diktatoram, bandītam paņemt nozīmīgas teritorijas, kas nepieder viņam, tad viņam ar to pietiks. Es vienkārši nesaprotu," teica Baidens.
Viņš arī komentēja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīti Baltajā namā šī gada februārī, kur Tramps un viņa viceprezidents Venss kameru priekšā pazemoja kara plosītās valsts prezidentu. "Man šķita, ka veids, kā tas notika, ir zem Amerikas goda," notikušo komentēja Baidens.
Baidens intervijā pauda bažas, ka "Eiropa zaudēs ticību Amerikas noteiktībai un Amerikas līderībai".
"Es nesaprotu, kā viņi [Trampa administrācija] var nesaprast, ka aliansēs ir spēks," uzsvēra bijušais prezidents. "Tām ir savi labumi. Tās kopumā ļauj mums ietaupīt naudu."
Baidens intervijā arī kritizēja Trampa prezidentūras otrā termiņa pirmās 100 dienas, salīdzinot ar sava termiņa noslēgumu šī gada janvārī. "Mūsu ekonomika auga. Akciju tirgus virzījās augšupejošā trajektorijā. Mēs pozitīvā veidā vairojām savu ietekmi pasaulē, veicinot tirdzniecību," uzskaitīja Baidens.
78 gadus vecā republikāņa Donalda Trampa pirmais prezidenta pilnvaru termiņš ilga no 2017. līdz 2021. gadam. Nākamajās vēlēšanās viņš zaudēja demokrātam Džo Baidenam, kurš bija ASV prezidents no 2021. gada. Baidens sākotnēji kandidēja 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās, taču pēc slikta snieguma debatēs izstājās no vēlēšanu cīņas, ko turpināja viņa viceprezidente Kamala Herisa. 2024. gada vēlēšanās uzvarēja Tramps, kurš 2025. gada janvārī atgriezās Baltajā namā.