Latvijā reģistrēti vairāk ukraiņu bērnu, nekā ir skolās, – Saeimas komisijas deputāti neizpratnē

Proti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informācija liecina, ka Latvijā ir reģistrēti 6130 ukraiņu bērni vecumā no pieciem līdz 17 gadiem, savukārt Latvijas izglītības sistēmā ir reģistrēts 3991 Ukrainas civiliedzīvotājs šajā vecumā. Tādēļ vairāki deputāti pauda neizpratni, kur ir tie bērni, kas neapmeklē izglītības iestādes.

Deputāts Raimonds Bergmanis (AS) retoriski jautāja, vai Latvijā vispār ir iespējams iegūt datus par cilvēkiem. "Tā ir kaut kāda valsts nespēja," sacīja Bergmanis. Viņš jautāja, vai Latvija, nespējot veikt uzskaiti par valsts iedzīvotājiem, grib nonākt tādā situācijā kā Zviedrija, kas esot paziņojusi, ka nespēj tikt galā ar kriminālajām bandām. "Mums ir kaut kādi uzstādījumi, mērķi šiem cilvēkiem? Mēs vēlamies sakārtot šo sistēmu?" jautāja deputāts.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere norādīja, ka skolas apmeklējums nav obligāts. "Līdz ar to mēs nevaram skolas sistēmā reģistrēt bērnus, kuri nesaņem šo pakalpojumu," sacīja Niedre-Lathere.

Tomēr uz jautājumu, kurš tādā gadījumā konkrēti ir atbildīgs par skolas vecuma ukraiņu bērniem, kuri ir reģistrēti Latvijā, bet nav Latvijas skolu sistēmā, Niedre-Lathere atbildi nesniedza.

Tikmēr Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe izcēla, ka ikviens Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš ierodas Latvijā, tiek reģistrēts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistrā, un par to atbild pašvaldības. "Attiecīgi konkrētās pašvaldības darbinieki ir atbildīgi par jebkuru iedzīvotāju, kas atrodas tās teritorijā," sacīja Grūbe.

Komisija trešdien vienojās, ka nosūtīs pieprasījumus vairākām iestādēm un ministrijām, kas skar Ukrainas civiliedzīvotāju uzturēšanos Latvijā. Satiksmes ministrijai Saeimas komisija gatavojas jautāt, vai un kā tiek uzraudzīts automašīnu ar Ukrainas reģistrācijas numuriem tehniskais stāvoklis Latvijā. Nodarbinātības valsts aģentūrai tiks jautāts, cik daudz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināti Latvijā un vai tai ir informācija par ēnu ekonomikā nodarbinātajiem ukraiņiem Latvijā.

Deputāti gan vēl nevienojās, pie kā vērsties, lai iegūtu informāciju par vairāk nekā 2000 ukraiņu bērnu, bet uzsvēra, ka šis jautājums ir svarīgs.

Valdības pērnā gada apstiprinātajā plānā atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem teikts, ka Latvijā reģistrēti vairāk nekā 32 000 Ukrainas iedzīvotāju, kuri saņem palīdzību no pašvaldībām, savukārt kopš 2022.gada 24.februāra vairāk nekā 69 000 ukraiņu ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa D vīzas.

Šā gada aprīļa vidū bija vairāk nekā 30 000 Ukrainas iedzīvotāju ar derīgu pagaidu aizsardzības statusu Latvijā. 2024.gadā vidēji mēnesī Latvijā no jauna reģistrējās 450-500 Ukrainas iedzīvotāju, kuriem tika piešķirts pagaidu aizsardzības statuss.