Pērn privātajā sektorā sniegti 27,6% no valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem

Kopumā pērn valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansējums bija 1,33 miljardi eiro, no kuriem valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs apmaksāti pakalpojumi 962,77 miljonu eiro apmērā, bet no privātā sektora medicīnas iestādēs - 366,9 miljonu eiro apmērā.

Par primārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem pērn valsts samaksājusi kopumā 215,5 miljonus eiro, no kuriem privātajā sektorā nonākuši 200,4 miljoni eiro, bet publiskā sektora medicīnas iestādēs -15,13 miljoni eiro. Kā skaidroja NVD pārstāve, primārajā aprūpē privātā sektora lielais īpatsvars (93%) skaidrojams ar ģimenes ārstu prakšu sniegtajiem pakalpojumiem, zobārstniecības, mājas aprūpes sniedzēju un paliatīvās aprūpes mobilo brigāžu pakalpojumiem.

Pēc NVD datiem, pagājušajā gadā 1211 ģimenes ārsti bijuši līgumattiecībās ar NVD. Vidēji vienā praksē reģistrēti 1563 pacienti. Pērn slēgti 268 līgumi ar bērnu zobārstniecības pakalpojumu sniedzējiem. Uz gada beigām bijušas 864 ģimenes ārstu prakses, kurām piesaistīta otra māsa.

Arī par laboratorisko izmeklējumu ambulatorās aprūpes pakalpojumiem lielākā daļa nonāk privātajā sektorā - 75% no kopējiem valsts apmaksātajiem tēriņiem.

Pārējos ambulatorajos veselības aprūpes pakalpojumos valsts finansējuma saņemšanā dominē publiskais sektors, kur nonāk 68% valsts tēriņu šajā jomā jeb kopumā ap 360 miljoni eiro.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai kopā pērn izlietoti 448,35 miljoni eiro, un 99% šīs summas nonākuši publiskā sektora iestādēs. Arī par plānveida stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem 99% no kopējā finansējuma jeb 245,8 miljoni eiro nonāca publiskā sektora ārstniecības iestādēs.

Pakalpojumi, kurus 2025.gadā pieteikušies nodrošināt tikai privātā sektora pakalpojumu sniedzēji, ir kodolmagnētiskā rezonanse, kam atvēlēti 284 255 eiro, algoloģija - 91 789 eiro - un atsevišķi citi. Piemēram, doplerogrāfijai privātais sektors pieteicies sniegt pakalpojumus 54 988 eiro vērtībā, tikmēr publiskā sektora atlases rezultāti liecina, ka šim pakalpojumam tiks novirzīti 10 276 eiro.

Kā uzsver NVD, uzraudzība un kontrole par pakalpojumu nodrošināšanu tiek organizēta pēc vienotiem principiem, neatkarīgi no komersanta veida. Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins sacīja, ka metodiskie centri nodrošina, lai visur pakalpojumi tiek sniegti pēc līdzīgiem nosacījumiem, bet Veselības inspekcija nodrošina padziļinātāku pakalpojumu kvalitātes pārraudzību.

Sēdes dalībnieki gan uzsvēra, ka nepieciešams izveidot vienotu digitālu risinājumu, piemēram, reģistru veselības pakalpojumu nodrošināšanas pārraudzībai, norādot uz to, ka to būtu nepieciešams ieviest pēc iespējas ātrāk. Izskanēja priekšlikums, ka šādā reģistrā būtu jābūt kombinētiem datiem gan par privātā, gan par publiskā sektora pakalpojumiem, tos nenošķirot, tādējādi speciālisti varētu vieglāk pieņemt ārstniecības lēmumus, tostarp vērtēt to kvalitāti.

Kņigins apgalvoja, ka VM pastiprināti strādā pie šāda risinājuma izveides, bet jau tagad esot pieejami dati par visiem pakalpojumiem.

Kņigins atzina, ka pēc Covid-19 pandēmijas privātais sektors bijis atsaucīgāks nekā publiskais. "Lai gan apzinīgi ir visi, lielāka spēja reaģēt ir tieši privātajam sektoram," atzina ministrijas pārstāvis.

Kņigins uzsvēra, ka pamatmērķis privātajam biznesam ir peļņa, tāpēc jābūt uzmanīgiem ar privātā sektora paplašinātu iesaisti valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā. Tas jādara uzmanīgi - lai nepadarītu ārstniecību tīri par peļņas avotu. Tādā gadījumā pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāte vairs nebūtu prioritāte, sprieda ierēdnis.

Savukārt deputāte un ģimenes ārste Līga Kozlovska (ZZS) uzskata, ka problēmas rada sadrumstalotība starp digitalizācijas plāniem, kas katrai nozarei izstrādāti atsevišķi un nav vienoti. Viņa pauda, ka vienotības trūkums digitalizācijā ievērojami apgrūtinās arī Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likuma ieviešanu.

Lielu finansiālo slogu un izmaksas veselības aprūpē sekmējis tas, ka abi pakalpojuma sniedzēju sektori iepirkuši nevajadzīgu aparatūru lielos apjomos.

Sēdes laikā tika apspriestas arī pakalpojumu rindas un kritiskais cilvēkresursu - īpaši medicīnas māsu - trūkums.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis uzsvēra, ka jāmaina pakalpojumu sniegšanas veids, jo ir skaidrs, ka nākamgad nebūs pietiekams valstī nepieciešamo māsu skaits.

VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa sēdes noslēgumā atzīmēja, ka ekonomikas prognozes nesola lielas investīciju iespējas. Tā rezultātā nebūs iespējas ātri rast risinājumu jaunu cilvēkresursu nodrošināšanai, risinājums būs meklējams tikai ilgtermiņā.